| .es nesēžu tumsā. tumsa sēž manī. |
[Dec. 13th, 2011|08:16 pm] |
| [ | music |
| | Sopor Aeternus - On Satur(n)days We Used To Sleep | ] |
nekļūdos un neko nenožēloju. brienu pa dzīvi ar stāstiem un atmiņām rotātu seģeni plecos.
manī mīt viedums, manī mīt naivums, manī mīt bērns.
manī mīt kripatiņa no cilvēces nesamaitātā pirmcilvēka. manī mīt maza daļiņa no citgalaktiku būtnes. manī mīt daļa no šķīstas jaunavas un daļa no nešķīstas raganas.
tāpēc arī šonakt es stāvu viena upes malā, vērojot kā gaismas no pilsētas ķircina ūdens virsmu.
tāpēc arī šonakt vīrietis, ko vēlos dēvēt par savu, ļāva man iet vienai.
jo manī mīt bērns un manī mīt naivums. |
|
|