apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība

Thu, 23 May 2013 08:16:27 GMT

Protams, dienā, kas paredzēta darba rakstīšanai, galva ir kā spainis, kakls sāp, viss riebjas un nespēja koncentrēties ir augstākajā līmenī. dēm.

Sat, 18 May 2013 05:47:28 GMT

vakar reāli uznāca skumja, kad manējie, savākuši krāsas un audeklus, aizbrauca uz laukiem. es arī tā gribu. bet es vakar čakli pārrakstīju uz kompja interviju (velreiz paldies S. par diktafonu). Un šorīt dodos uz darbiņu, pēc tam uzreiz uz Liepāju. Ceru, būs forši - žēl tikai ka tik mazā kompānijā. Bet vismaz viena no 101 lietas atkal būs izdarīta. Un rīt jau nez cikos būsim mājās, lai atkal pa taisno uz izrādi. Man jau patīk, vienkārši gribās vēl kaut ko, bez teātra, klauna, darba, diplomdarba.
Bet vakar bijām ierakstīt raidījumu. sākumā sēdēju malā un klausījos, jo kaut kā tik brīvi nejūtos mikrofona priekšā, bet tad nomainīju ik pa laikam dažus puišus un sanāca labi - nu pietiekami labi, lai laistu ēterā otrdien, bet vienmēr jau var labak, mazliet čakras ciet tādā vidē mums visiem.

Fri, 17 May 2013 06:03:19 GMT

- interviju kvalifikācijas darbam. viss notiek. es pabeigšu šogad!

Fri, 17 May 2013 06:02:51 GMT

un es dabūju pirmo interviju un esmu laimīga tagad, haha :)

Fri, 17 May 2013 06:01:27 GMT

vakar atkal uz mēģi bijām mazā sastāvā, tāpēc tika nolemts aiziet uz slepenajiem. Un, ah, es ar katru reizi savējos mīlu arvien vairāk. Jo šis šovs nebija baudāms. A varbūt man vnk impro ir apnicis skatīties, bet diez vai tas ir iemesls. skumji pat mazliet. ir jau tā, ka pēc viena vakara nevar spriest, bet pat spilgtākais moments - četrokas, kad kaut kas reāli tiek darīts uz skatuves, šajā gadījumā, stādīti stādi - bija labs, bet, ja katru reizi tā ir vakara nagla - nu cik ilgi tevi pārsteigs, ka T. ēd visu, ko viņam bāž mutē utt.

Bet nu turās! Lai impro aug!

Wed, 15 May 2013 08:27:15 GMT

Vakar ar vecmātītem pasēdējam GR terasē. jauks vakars. un kopā nonācām pie secinājuma, ka mums ir 3 nedēļas laika. haha. fāāāk.

Tue, 14 May 2013 05:50:00 GMT

Fakin grūti ir sarunāt intervijas. Sāku just, ka arī darbam nav jēgas, jo darba pamatideja - vecmātes grib dalīties ar labo! sūdu grib.

Sun, 12 May 2013 12:26:53 GMT

jāaiziet pēc puķēm mammai.

Sat, 11 May 2013 19:24:41 GMT

pavadu sestdienas vakaru meklējot fotogrāfijas, ko varētu mēģināt uzgleznot. un man patīk. pat negribās nekur iet, neko darīt, neko dzert un runāt.

Thu, 09 May 2013 08:54:37 GMT

ā, es pagājušajā svētdienā pēc kāzām vēl novadīju a-šoku. tas bija interesanti. bet nu neko - nebija slikti.

Thu, 09 May 2013 08:53:38 GMT

vakar mēģa vieta aizgājām uz hamletu. ak vai, tas bija traki. es tagad savējos začīšus mīlu vēl vairāk - jā, ir reizes, kad mums nesanāk, bet nekad nav bijis tā, ka nesanāk tik ļoti.
bet vakars beidzās bārā. un mājās nākot bija tik silts. un jā, vasara. kaut kad jāaiziet uz depo āra terasi. šovakar moš. bet tagad man jāsameklē, kur ir swh studija. un vēl - es paspēšu arī aizbraukt izballēties uz Liepāju. Nākam 6dien tur jāspēlē. viss notiek.

Sat, 04 May 2013 07:34:05 GMT

bet šodien jāiet uz kāzām. un tas būs smuki :)
lai gan mani radinieki izrādās ir baigie snobi - visiem vajag krāšņas kleitas un kurpes, jo nedrīkst taču uz kāzām iet tā , un nedrīkst vilkt to utt. es būšu rozā.
bet man nebūs otrās dienas kleita - man būs zaļas bikses, kedas un krekliņš. jo melnu kleitu jau arī nedrīkst, ja?

Wed, 01 May 2013 06:25:28 GMT

Pirms gada es pirmo reizi uzkāpu uz Splendid Palace skatuves.
Vakar ar mammu sastrīdējos tā, ka kaimiņi dzirdēja.
kvalifikācijas prakses ieskaite nolikta.
paliek kvalifikācijas darbs.
šodien izveidošu interviju.
jāaizraksta vecmātēm.
sestdien uz kāzām.
man nav kurpju.
māsa ir prom.
būs grūti.

Tue, 30 Apr 2013 06:24:59 GMT

šodien prakses ieksaite, darbs, gleznošana un vakarā impro iekš LKA valpurģu nakts. jēah

Sun, 28 Apr 2013 14:14:49 GMT

Iepriekšējās nedēļas nogalē saņēmu piedāvājumu brauk uz Zviedriju. Un, protams, nepaprasot kas un kā - piekritu. Un jau 4dienas pēcpusdienā iekāpām lidmašīnā ar vēl diviem klauniem un psniedzēju. Neviens īsti nezināja, uz ko braucam, kas mūs sagaida, kas mums jādara, bija tikai dzirdēts, ka tur kaut kur ir kaut kāds teātra festivāls. Lidostā mūs sagaidīja Kalle, kas ir zviedrs, kurš 22 gadus džīvojas arī pa Latviju -ņemas ar kaut kādām filmām, strādā kā režisors, piestrādā par zviedru valodas skolotāju un pats runā latviski ļoti labi. Ar viņu braucam uz Norčepingu, kur džīvo viņa vecāki un kur arī apmetamies. Izskan variants, ka mums te būs janospēlē izrāde (koa?), jāsatiekas ar Zviedrijas slimnīcu klauniem (forši!) un jāsniedz intervija kādam.. oukēj, bet tagad vakaru pavadīsim mājās, paēdot vakariņas, papļāpājot, iepazīstoties... Un vakars izvērtās burvīgs. Kalles vecāki, kas izskatījās ap 55, izrādās bija nedaudz janāki par 80 gadiem. Tekoši runā angliski, izskatās lieliski, komunikācija augstākajā līmenī... Mājās satikām arī Kalle draudzeni no Latvijas, kas mani pazina, jo izrādās ir mūsu kliente ZuO. Vakars ar gardām vakariņām, joki, vīns un sirsnīgas sarunas. Kad kāds pajautā, ko tad mēs tur darīsim - neviens nezina īsti atbildēt, bet nākošajā rīta no Parīzes atlidošot Marianna un tad jau viss tapšot skaidrs. Pienāca nākošais rīts un mēs tikām aizsūtīti uz vietejo amatierteātri, kurā pāris radoši cilvēki taisa ar bērniem muzikālo improvizāciju, tiekam iepazīstināti ar meiteni, kas raksta lugas bērniem, iedvesmojoties no tā, ko bērni dara mēģinājumos, aizejam pusdienās, kur beidzot atbrauc Marianna, kura íßti arí neko nezina, bet tad mums pievienojas vietējās festivāla producents - kā no filmas - kruta mašīna, gari mati astītē, saulenes, džinsi, holivudas smaids utt. Viņš mūs iepazīstina ar tālāko programmu - šodien intervija radio un pirms divām izrādēm kā Klauniem uzgaidāmajā telpā jāizklaidē skatītāji. Intervija bija super īsa, bet vienalga kruta būt vietējā reģiona rādio, kas ir diezgan liels. Pastāstījām, kas mēs esam. Vēlāk apģērbušies kā klauni, devāmies taisīt bardaku pie ieejas izrādē, vietējais staffs nebija informēts par mūsu klātesamību, tāpēc bija neapmierinātība, mazliet bardaks, bet mums bija jautri. Kad vietēji jaunieši iegāja zālē, mūs pasauca uz interviju avīzei. Oukēj, tas bija jautri atkal. Stāstam pilnīgu sviestu par gleznu, ko Kalle atrada uz ielas - iepinam tajā viskaut ko - Aspazijas garu, Vāgneru, Zviedrijas premjerministra vecvectēvu, klusumu un mantojumus paaudžu paaudzēs. Iegrimstam pašizdomāta stāstā ar Vari, viņš pēc tam nospēlē meldiņu uz blokflautas, visi žurnālsiti ir apjukuši un tad mūsu galvenā pievēršas nopietnam stāstam par to, kas mēs esam, ko daram, ieskrien producents un paziņo, ka nākamajā dienā mums būs improvizācijas izrāde, lai ierakstot rakstā un aicinot cilvēkus uz plkst 16 uz teātri.. Manāms mulsums mūsu acīs, bet mēs pasmejamies un ar vieglu prātu - Gan jau! Vēlāk uztaisam vēl vienu bardaku pirms kādas citas izrādes klauna tērpos un dodamies mājās, kur mums atkal tiek pagatavotas gardas vakariņas, viss ir tik mājīgi un jauki, vakars ievelkas, bet nākamais rīts solās būs saspringts. Un tā arī ir, 6dien no rīta divas viesu sagaidīšanas klauna tērpā un ātri jāizdomā izrāde - mēs jau neesam improvizatori tur, tomēr. Bet radošā procesa gaitā mazliet iespringuši tomēr nonācām pie scenārija, kā aizpildīt šo stundu, daži stāsti, daži joki, dažas impro etīdītes.. Un pienāk četri, bet skatītaju ir maz (uz visām izradēm reāli festivāla laikā, skatītaju rindas sastadīja ģimenes locekļi un draugi, kas nekad nebija vairāk par 30). Uz mūsu izrādi ieradās Kalles ģimene, kaimiņiene (kurai bija 98 gadi!!), teātra direktore, vietējā latviešu ģimene, producents un vel pāris - zāle tukša, bet mēs vienalga esam nobrieduši turēties pie scenārija. Un labi, ka tā, jo viss izdevās lieliski. Kalle vecaki bija sajūšmā, un tas ir forši, jo viņi par mums rūpējās dikti - nekas netrūka :) Un, pienākot vakaram, izgājām mazā ekskursijā caur Norčepingu, iedzēram pa alēnam, mājās es uztaisīju vakariņas pārmaiņās pēc (visiem ļoti garšoja, jēj).. un šorīt jau četros bija jāceļas, jo līdz lidostai tāls ceļš.... Fantastiskas brīvdienas, burvīga kompānija un, galvenais, pārliecība, ka esi viens no tiem, uz kuriem liek lielas cerības un neviļas. Forši.

Wed, 24 Apr 2013 05:43:25 GMT

rīt es braucu prom un man joprojām nav ne jausmas uz kurieni un kā. haha.
bet es tagad reāli saprotu, ka māsa tiešām vairs nebūs te. jau kādu 4to nakti viņas nav mājās. un man arī te negribas būt. lai gan es ar mammu tagad draudzīgi, ko nevarētu teikt par viņu un tēti. grūti. bet reāli izskatās, ka viss atkal sakārtosies tā, ka mājās nebūšu pa vakariem.

Sun, 21 Apr 2013 06:41:27 GMT

Ā un vakar bija vecmeitu ballīte mammas brāļa līgaviņai. Un saprast, ka puika, ar kuru šaudījies ar pīlādžiem un kriti viņa raktajās lamatās zem korintēm, tagad precēsies... ah, es jau vakar kļuvu emocionāla. un ko es darīšu kāzās? labi, ka nelietoju kosmētiku, kas varētu izķēpāties, haha.

Sun, 21 Apr 2013 06:38:58 GMT

Tās klaunu meitenes, kas to visu raksta un organizē ir fantastiskas. Jā, protams, mazliet tracina, ka viss skaidri zināms ir pēdējā brīdī, bet tas ir tāpēc, ka viņas tiešām visu laiku kaut ko dara, organizē, gaida, vada, prasa utt. es zinu, cik grūti ir saorganizēt cilvēkus. Un šodien es uzzināju, ka braucu 4dienas vakarā uz Zviedriju. un 6dien atpakaļ. Forši. Vēl nākamnedēļ jāaizbrauc pie vecmammas, jāpalīdz mazliet lauku darbos - gribas, goda vārds, tā gribas paņemt rokās grābekli, lāpstu... pietrūkst. 2dien, 3dien, 4dien pa dienu darbs - arī kaut kāda maza naudiņa būs. aj, laif is greit.

Thu, 18 Apr 2013 18:41:52 GMT

tur ir tas dzīvoklis, kuru varētu pamazām izremontēt... un varbūt nevajag pārdod. varbūt kādreiz, eh...

Thu, 18 Apr 2013 12:23:58 GMT

Un. ta ta da dāāāa, prakse ir galāāā!

Wed, 17 Apr 2013 05:59:12 GMT

un darbu var atrast jebkurš, nevajag tik lekt augstāk par savu pakaļu.

Wed, 17 Apr 2013 05:58:31 GMT

vēl 17 stundas un prakse būs beigta. vakar beigu beigas atteicu darbu hostelī. jo tagad strādāšu pie internetveikala.

Sat, 13 Apr 2013 09:48:07 GMT

ou, un man iet devītais gads iekš klab.lv

Sat, 13 Apr 2013 09:47:08 GMT

Vakar bija pamatīgs stresiņš, tiešām, visi bija manāmi uztraukti, katrs par ko citu. Bet vakars kopumā bija izdevies. Un pabeidzu to ar Helēnu ēdot picu nakts vidū, stāvot lietū un saprotot, ka mēs esam visi tik katrs savādāks, bet visi viens otram gandrīz ļoti patīkam. un tas ir forši.

Fri, 12 Apr 2013 09:51:14 GMT

un tulit saskriešos arī ar ivetu. un vēl - superīgi papļāpāju ar khalid :)