domā/nedomā

es tik kladzināju,ka gribu ārā.nu es priecājos,ka esmu.bet tad...asaras nu es nezinu kur bija saradušās tik daudz,un es neraudāju tāpēc,ka skola jāpamet.tāpēc,ka tik daudz kas izdarīts,tik daudz kas piedzīvots.un tagad šitik liels posms ir noslēdzies.tik prieks,ka mēs gandrīz visi ejam uz nākamo māju piedzīvot nākamo dzīves posmu.šķirties negribas.nevar pat vairs.bet diena,kad sāpēja vaigi no smaidīšanas un galva reiba no apsveikumiem bija fantastiska.
un šodien,kļuvušas par reflek[tantēm], mēs paspējām lielajā mājā jau sacelt troksni.un par spīti šaubām, satiekot dažas pazīstamas sejas,tomēr jau bik kā mājās sajutos.
bet jau tagad gribas apciemot Dārziņus. kā absolventei :)