negative utilitarianism

Jan. 25th, 2011 | 23:15
mood: burn

Šodien uzzināju, ka mana ilglaicīga teorētiskā ētiskā pārliecība saucas negatīvais utilitārisms. Atšķirībā no utilitārisma vulgaris, kurš, vienkāršoti ņemot, izvirza ētisko principu pēc iespējas lielāku labumu pēc iespējas vairāk cilvēkiem, negatīvais utilitārisms vērtību ētiskā nozīmē piešķir ciešanu mazināšanai. Visvairāk tomēr iepriecināja galējā konsekvence.

[..] the logic of the position morally obligates bringing the world to an end were this the only way to eliminate the suffering endemic to it.

2.7 Why Be Negative? / David Pearce. The Hedonistic Imperative. 1995.



Tā es arī agrāk nesapratu, ko tie dižpērtiķi vairojas, ja pastāv saprātīga iespēja izbeigt uzgrūst nevajadzīgo pēršanos nākamajām paaudzēm. Netaisi bērnu - nebūs cietušo! Tāds sekulārs variants reinkarnāciju cikla izbeigšanai. Jau Šopenhauers atzīmēja, ka nekāda laime nespēj atsvērt ciešanas, kas cilvēku nepieciešami piemeklē dzīves gaitā. Par laimi nobeigt planētu vairs nav vienīgā izeja - brīnišķīgā jaunā pasaule jau vīd pie horizonta.

Link | Leave a comment {9} | Add to Memories


wait and see

Nov. 19th, 2010 | 22:18

Tuvojoties tehnoloģiskajai singularitātei aizvien neiespējamāka kļūst zinātniskā fantastika (par nākotni). Kas pa daļai saistīts ar to, ka neviens autors nevar radīt varoņus, kas gudrāki par pašu. No otras puses, bet arī tā paša iemesla dēļ, singularitātes horizonts ir necaurskatāms. Kas noved autoru pie visādiem trikiem, kuru izmantošana drīzāk ierobežo nekā rosina iztēli. Atšķirībā, piemēram, no dokumentālajiem materiāliem.

Visbiežāk izmantotais triks acīmredzot ir atcelt veco labo The Law of Accelerating Returns. Vienlaikus gan nereti ar netīro ūdeni tiek izliets arī ticamības moments. Vēl jo trakāk priekš Hard Sci-Fi (it sevišķi, ja piemet kvalitatīvu socioloģiju).

Bet tas viss jau kaut kur ir bijis. Atgādiniet kurš sūdzējās par to, ka realitāte iet uz priekšu ātrāk nekā fantasti spēj sacerēt?

Link | Leave a comment {14} | Add to Memories


God must answer to animals as well!

Oct. 26th, 2010 | 04:09
mood: thoughtful
music: Don't Kill The Animals - Nebelhexe & Jarboe & Travis

Viens no dzirdētiem argumentiem pret gaļas neēšanu ir tāds, ka tas ir tikai dabiski ēst gaļu un dabā dzīvnieki to allaž dara. Taču šādu argumentu iespējams arī apgriezt otrādi, proti, nevis attaisnot savu rīcību ar citu dzīvnieku darbībām, bet gan vērtēt citus dzīvniekus līdzīgi kā varētu vērtēt sevi.

Apmēram šādi problēmu piesaka amerikāņu filosofs Jeff McMahan, rakstā The Meat Eaters izvirzot sekojošu jautājumu: Vai mums būtu jāorganizē gaļēdāju iznīkšana (pieņemot, ka mēs nenokausim ekosistēmu)?

Rakstā populāri uzskaitītas dažādas domāšanas paradigmas, sākot ar Dieva un Dabas klasisko neaizskaramību un beidzot ar argumentu par sugu daudzveidības kā tādas iekšējo vērtību. Taču jautājums paliek - vai dzīvnieku nodarītās sāpes ir vairāk attaisnojamas kā cilvēku nodarītās (pie nosacījuma, ja tās būtu novēršamas)? Katrā ziņā McMahan argumentē, ka mums ir vismaz morāls iemesls vēlēties gaļēdāju aiziešanu.

Pie pašreizējās zinātnes attīstības ir priekšlaicīgi runāt par šo kā par tūlītēji tehniski aizsākamu projektu. No šāda viedokļa tas pieskaitāms transhumānisma tēmu lokam, ko šoreiz neizvērsīšu. Tomēr neatkarīgi no tā ir iespējams padomāt par jautājuma ētiskajām dimensijām. Un ko saka jūsu intuīcijas?


Kitties go last )

Link | Leave a comment {90} | Add to Memories