The Other Cards

"missing some beauty"
zinkā...
un tad tāds - "oh, there she is!"
zinkā...

Sapnī redzēju, ka Andris Ērglis ir ceļu policists, stāv aiz svaigi uzlikta "ķieģeļa" un nodarbojas ar reketu.

WHEELER: Love is hell.
COOPER: Sorry?
WHEELER: Love. It's hell.
COOPER: The Hindus say love is the ladder to heaven.
WHEELER: The Hindus have also been known to take a hike on hot
coals for recreational purposes.

(c) David Lynch, Twin Peaks, episode 27

asteroids do not concern me! I want that ship!

labdien, esmu no nigērijas, bet neesmu nigērs, tas būtu rasistiski, esmu nigērietis

i hate you, can't you feel the pain!?
i hate you, can't you feel the pain!?
i hate you, can't you feel the pain!?
i hate you, can't you feel the pain!?
i hate you, can't you feel the pain!?
i hate you, can't you feel the pain!?
i hate you, can't you feel the pain!?
i hate you, can't you feel the pain!?
I HATE YOU, CAN'T YOU FEEL THE PAIN!?
I HATE YOU, CAN'T YOU FEEL THE PAIN!?
I HATE YOU, CAN'T YOU FEEL THE PAIN!?
I HATE YOU, CAN'T YOU FEEL THE PAIN!?
I HATE YOU, CAN'T YOU FEEL THE PAIN!?

http://www.youtube.com/watch?v=zxEDJjUZPrs

virtuāla iepazīšanās vakar noveda mani pie tresīšanās līdz pus7 rītā modīgā tehnoklubā mežonīgās renātes salonā -plašā un pieblīvētā, piepīpētā un interjer-gudrā, kas viss bija gandrīz tāda berlīne. toties šodien, galerijpastaigā ar laipnu latviešu kuratori nonācām 7. berl. laikm. mākslas b-nālē, kas it kā ir tāda, bet man atkal radās pārdomas, ka re-kontekstualizācija kā mākslas metode rada neapšaubāmu pievienoto vērtību (i.e. jebko novietojot galerijā ievieto to makslas diskursā/apritē), bet pie masīvas tās lietošanas rodas vnk. estētiskā inflācija. savukārt occupy tipa aktivitātes, jāsaka, atšķiras ar sešdesmitajiem vienīgi ar to, ka 60tie jau ir bijuši. bet, protams, interesanti, kā tiek pārdefinēti lauki/vērtības, būvējot simulakru piramīdas. 

ja kāds domā, ka es, pabeidzis vergot pusnaktī, nedošos iztukšot alus kausu, viņš maldās.

APOLLO. Tuvojoties mācību gada beigām un iestājoties siltajam laikam, jaunieši kļūst aizvien agresīvāki.

koncītis melnajā knābī bija lielisks, dj pustafix & dj rihhardo brikou$key spēlēja godam, viss pasākums kopumā bija ļoti labs, 3 dažādas performances, visas labas.
miera ielas notikumi arī daži bija tīri kruta, black apple market diezgan kruta popgrupa, patika bezsakarīgā E. Lūča performance. šovakar jāraksta, uz to blekmetālu depo neiešu, jo tās bandas vēl esot diezgan tālu no Rīgas, kas atkal nozīmētu ļoti vēlu sākumu.

uznāca zaļie

Pirmdien Lielvārdes novadā divi cilvēki labprātīgi šķīrušies no dzīves, vēsta "Ogrenet.lv".
Valsts policija informē, ka pirmdien savā dzīves vietā Lielvārdē, Avotu ielā, atrasts miris 1940.gadā dzimis vīrietis, kurš no dzīves šķīries labprātīgi.
Tāpat pirmdien savā dzīvesvietā kādās mājās Lēdmanes pagastā atrasts miris arī 1937.gadā dzimis vīrietis, kurš no dzīves šķīries labprātīgi.
Abos gadījumos uzsākts kriminālprocess.

det här är meningslöst
det hela, inga undantag
det här är meningslöst
det ser vi varje dag

det här är meningslöst
förändrar ingenting, förnyar inte
det här är meninsgslöst
allt: jorden, solen, rymden

det här är väldigt vackert
allting som finns omkring
det här är väldigt vackert
alla levande och döda ting

Stable is that step backward between success and failing. – Mad Men

dzivesbriedis no pasha rita pljauj teritoriju. atnesa man cerinjus un teju gultaa un aizgaja pljaut talak.

astonjos no rita zvanijam lenorai, lai pajautatu, vai ir istais laiks vakt raspodinjus; vinja nez kapec necela.

beerni

Vai nu pēdējā laikā ir saasinājies hroniskais idiotisms organizēt un komunicēt laukā, vai arī esmu palicis daudz prasīgāks pret citiem. Neizslēdzu arī iespēju, ka beidzot esmu sagājis sviestā. Lai nu kā - nebūtu man reizēm aktuāla nespēja uzticēties saviem spriedumiem, lai gan viss liecina par pretējo, kļūtu grūti kaut cik pieturēt muti reizēs, kad visi, nodūruši knābjus, bakstās gar graudu tēliem.

Es jau to nojautu - kaķi pielūdz Sātanu... :]

nefijs jau jums noteikti ir ieteicis, bet es arī iesaku The Body albumu "All the waters of the earth shall turn to blood" - lielisks blackened sludge doom metāls ar gotiskām pieskaņām - tīri, bieži operiski sieviešu vokāli, high-pitched blekmetāliski suicidālie kvicieni, downtūned sludžīgas doomey ģitāras, vietām vijoles un gaumīgi efekti, forši intriņi dziesmām, piem., kaut kādas amīšu sektas voršipingi, utt.. atkal uzsēdos baigi, viens no depresīvākajiem albumiem, ko pēdējā laikā esmu klausījies, uzreiz liek justies labāk un dod pacēlumiņu jaunai dienai :*

kur ir pazudis Konstruktors?

Nu tad, tā teikt, uz finiša taisnes, bet pirms pielikt punktu,
tomēr gribās drusku atskatīties uz šo grūto dzīves posmu.

Kaut kad nedēļas vidū skrēju uz skolu visa tāda sabažījusies
un pretrunu pilna. Apturēja mani ūsas ieželejojis, pustraks šķībs vīriņš ar
hipnotizējošu kūmiņa skatienu. Mežonīgā ātrumā un ar NLP+NLO
jaudu viņš apbēra pārsteigto mani ar komplimentiem, sākot no "simetriskas sejas",
(kura viņam, pēc agrāko upuru nostātiem, esot klasisks gājiens) un beidzot ar prātu,
kas staro no manām acīm, un piebilda, ka "tas viss dēl manas laimīgās zvaigznes".

Pēc brīža attapusies, nolēmu, ka par šādu priekšnesumu esmu gatava maksāt,
un iespiedusi vīrietim rokā laķiku (viņš taču mani kvalitatīvi slavēja vismaz
stabilas piecas minūtes), grasījos laisties lapās, lai izmeklētajam
priekšnesumam nepiemestos atkārtošanās lētuma piegarša (kungs tomēr gados).
Bet nē - patīkamais (pagaidām vēl) cilvēks paguva man iespiest rokā nelielu,
pietūcītu puscaurspīdīgu polietelēna maisiņu, aptuveni futbolbumbas lielumā,
ar nezināmu, taču vieglu saturu, piebilstot:"lai jūs būtu vislaimīgākā
un veiksmīgākā meitene visā Eiropā!" No maisa dvesa naftalīna smaka,
bija samanāma gaiša auduma faktūra. Kaut arī nojautu, ka
ka šī būs kāda interesanta trofeja kaķa galvas vērtībā,
atvērt un aplūkot arī nesteidzos.

Visu atlikušo dienu maisiņš nostāvēja uz palodzes blakus datoram un izplatīja ap sevi
vecas kumodes aromātu. Vienā īsā pārtraukumā satiku kursabiedru,
gājām uzsmēķēt pagalmā, bet uz mums abiem viena cigarete, ko es no rīta nospēru draugam -
uz ātru roku "sirds zivju eļļas" burciņā iestūķēju un iemetu somā.
Nu tā burciņa tāda ar zivi un sirdi virsū. Un uzrakstu, protams.
Es kursabiedram jau pa ceļam uz pīpētavu lielījos, ka man ir stilīgākā
cigarešu paciņa visā vakareiropā - "Tūliņ parādīšu!",
bet mēs abi bijām nedaudz pārsteigti, kad izrādījās, ka burciņā patiešām bija arī tas,
kas rakstīts virsū - tātad tur bija palikusi arī viena caura zivju eļļas kapsula
un nedaudz "iearomatizējusi" mūsu mierapīpi.
Lai gan, ja tā padomā... šis kursabiedrs parasti smēķē aromatizētās cigaretes "kiss",
kas drusku garšo pēc tualetes atsvaidzinātāja, tātad varētu būt, ka viņš sirdī nemaz
tik ļoti nepārdzīvoja, kā iztaisījās. Manai sirdij tobrīd gan viegli negāja.
Par to arī sūdzējos - ka taisni vai tresučka no tiem enerdžaizeriem (Burn! ar atlaidi) metās,
uz ko viņš: un tad ja vēl uzpīpē pa virsu... A es: A bet tāpēc jau jāapmērcē sirds zivjeļļā,
lai nespiestu pakrūtē utt. Smieklīgi, vienvārdsakot.

Nu a šodien akal nācu uz skolu un skatos: Re kur pie katedrāles mans draugs lupatnieks atkal
meklē redzīgas acis. Sastapis manu simetriski - viedo skatienu viņš, protams, sāk skandēt:
"Apstājieties! Jūs būsiet laimīgākā meitene visā Eiropā!"
Bet es tikai smaidu un metu ar roku: "No sirds pateicos! Esmu jau."
un tipšinu vien tālāk un tad strādāju, strādāju bibliotēkā. Stundām.
Ap puspieciem tikai pamanu, ka intensīvās domāšanas blakusprodukts ir tas,
ka es sāku smakot pēc kaķa. Un tad strādāju, strādāju. Vakars teju klāt un es jau jūtu,
ka tūliņ apkopēja izmēzīs no bibleotēkas kopā ar dažām puslasītām grāmatām.

Taim atnākusi man palīgā, cīnās ar atsaucēm un gramatiku, bet es izmantoju īso atpūtas brīdi
un izvelku no somas kaut kādu trauciņu, kurā no rīta esmu iebakājusi
smieklīgu daudzumu cepumu, izmakarēju tādu lielāku atlūzu, domīgi apgrozu kārbiņu.
"Kardiovitamīni". tā tur rakstīts. Un sirds tāda paliela uzzīmēta.

Un tad, ziniet, to cepumu es ieēdu - no vienas malas nokodu un tad no otras.
Un visu pagājušās nedēļas notikumu karte atvērās kā vēdeklis manā acu priekšā
Kad vēdeklis ir ciet, tad sānu malā tikai tādas svītriņas nesakarīgas,
bet kad atver - tad tur ir pāvi un puķes un everything nice.

Tad es nolēmu, ka tie burvju krekli, ziniet, - ar visām rišiņām, ir jāmet ārā.
Es negribu smakot pēc naftalīna un ja jau pēc kaut kā obligāti jāsmako,
tad jau labāk pēc kaķa.
Jo kaķis esmu es.

Lamermūras Lučija bija izcila

no arhīva: "Daudzi cilvēki pat nezina, pa kuru ceļa pusi jāiet, ko apliecina tas, ka bieži bojā gājušie gājēji avārijās notriekti no aizmugures, nevis no priekšas, kā tam būtu bijis jābūt."

LETA: "38% vīriešu seko līdz savai formai"

Gandžas apstākļos optimistu līnijas makaroni vārās 2h un 59min. Bet, kad izvārās, tad ir zāšībīsssjj...

LOL, feisbuks mani nelaida iekšā, prasīja pasi. Šodien noklikoju kkādu facebook linku, iegāju facebook.comā, a tur saka:

Tad klikšķi tālāk vēl par "To keep your account in good standing, please remove any remaining content on your account that violates the Facebook Terms."

Un tad, mēnesi vai divus pēc izmešanas (kad bija lieldienas?) ar šitādu pamatskolas "es tā vairs nedarīšu" ielaida bez pases.

herņa kkāda

ĻETO: Priežu īpašumā nokaltis Šlesers.

rīt melnajā knābī kaut cikos vakarā, par godu Vladiņa kārtējai gadskārtai, būs biš improvizēts noiziņš :>>>>
pagājušogad tajā piedalījās arī mūsu visu mīlētais cibiņš, lieliskā bundziniece khosmos

Nous sommes tous des Grecs — tā sauc pagaru un pamatīgu rakstiņu šodienas „Mediapart” izdevumā.
ja kādu interesē, varu iekopēt. screw teh awatartiesības.

Insulīna šļirces?

Pirms pusotra mēneša dabūju vienu piemājas aptiekā, bet izrādās, ka tas ir baigais deficīts, jo diabētiķiem insulīna šļirces taču nemaz nevajag. Man gan kādas pāris vajag, bet visas aptiekas izstaigāt ar šo jautājumu sāk kļūt apnicīgi.

Nesaprotu, kādēļ jūtos tik nenormāli (burtiski - tas nav normāli) noguris. Pusmistiskajam pavasara nogurumam taču vajadzētu būt jau pārgājušam, pieņemot, ka tāds ir un tas tā darbojas.

Iesaku noskatīties satori.lv interviju ar irāņu kinorežisoru Arašu Riahi; es zinu, ka Latvijā cilvēki maz interesējas par ārpolitiku un vēl mazāk par "kaut kādu irāņu kino", bet ņemot vērā mūsu pašu totalitārisma pieredzi un slikti iesakņojušos demokrātiju, tas uz mums attiecas daudz vairāk, nekā varētu šķist pirmajā brīdī.

Vērotājs
24.05.2012 07:39
Taisīšu diversiju - atstāšu ieslēgtu radio parkā uz soliņa. Tiem autortiesību sargātājiem būs infarkts, bet izpildītājiem nereālie zaudējumi. Protams, nāksies pamest šo valsti zem cita uzvārda.....

(tvnet.lv)

Ideja laba, ja nav žēl aparāta. Iesaku katram trollim apsvērt šāda rīcības plāna īstenošanu. Brīvības vārdā, lol (vai personīgās izklaides). Lai nenopizģī, var pielīmēt.

starp dilšanu un diršanu ir delikāta robeža.
bet reizēm tas ir viss, kas man ir.

Es uzskatu, ka autortiesības ir jāaizsargā un pirātisms nav nekas slavējams, kamēr vien dzīvojam mežonīgajā kapitālismā, turklāt jāņem vērā, ka ar autortiesību objektiem nopelnīt nav vienkārši (īpaši Latvijā). Bet šo "autortiesību aizstāvju" rīcība ir vairāk nekā absurda. Maksāšanu par radio klausīšanos publiskā vietā es pat neapspriedīšu, man interesantāks šķiet tieši pirātisms, kura apkarošanai pēdējā laikā tiek veltīts ar vien vairāk naudas, uzmanības, likumu, protestu utt. Man nebūtu nekādu iebildumu maksāt par filmām vai mūziku, bet ar dažiem nosacījumiem:

sveika, ciba!

esmu sasniegusi jaunus zemumus mietpilsonībā - sākusi krāt maximas uzlīmes.
ja jums ir liekas, jūs jau paši zināt.
šokolāde kaitē jūsu ciskām, un vīns kaitē jūsu visam, bet vienmēr varam šādu apmaiņu izveikt.