The Other Cards

DELFI. Pagaidām nav zināms, kas notiks ar bijušo LVRTC ģenerāldirektoru Māri Pauderu, kuram veselības problēmu dēļ vairs nav apsūdzētā statusa, par viņu vēl tiks domāts.

"In cultures with Manichaean and Abrahamic religious influence, evil is usually perceived as the dualistic antagonistic opposite of good, in which good should prevail and evil should be defeated. In cultures with Buddhist spiritual influence, both good and evil are perceived as part of an antagonistic duality that itself must be overcome through achieving Śūnyatā meaning emptiness in the sense of recognition of good and evil being two opposing principles but not a reality, emptying the duality of them, and achieving a oneness."

gana labi salikti vārdi, piemēram, ja galvā viesulis. nesaprotu, kāpēc tu domā, ka esi guru, ja baidies atbildēt uz jautājumu pēc būtības.

Jim Gaffigan "Mr.Universe" - jauki, jauki.

Ilmārs saka, ka es izskatoties pēc čau-čau

Visi mani draugi ir skaisti cilveeki. Sirdii un vaigaa, valodaa un darbos. Bet kad es raugos uz savu zeenu, man aizraujas elpa, cik vinsh ir bezgala skaists. Tu esi galiigi samiileejusies, visas kaa viena saka manas draudzenes, TIK nu TAADS skaistulis jau nu vinsh nav. Un es tachu zinu, ka nav, taapat kaa es zinu, ka pati jau nu arii neesmu nekaada dailjava peec vogue un co standartiem. Bet tas skaistums vispaar - nu pasakiet, kas tas taads ir? Man skaisti liekas tas, kaa cilveeki transformee energjijas, kaa reagjee, risina, un izveelas. Tas, kaa aizraujas, kaa sarunaajas ar citiem humanoiidiem un kaa izturaas pret nehumanoiidiem. Nu luuk, un kad es redzu, kaa mans zeens kaut vai vienkaarshi seezh un lasa, tas liekas skaisti, un pilniibaa labi, vinsh vinja taadiibaa, un es savaa.

DELFI. Arvien lielāks kļūst to vīriešu īpatsvars, kas izvēlas dabiska izskata sievietes.

DELFI. Jau kopš cilvēces pirmsākumiem vīriešus ir saistījušas tās pretējā dzimuma pārstāves, kuras var lepoties ar biezu un garu matu rotu.

APOLLO. Izmeklējot vairāk nekā 5000 cilvēku veselības stāvokli un ēšanas paradumus, konstatēts, ka saldumi nav tik kaitīgi.

Jauns, saistošs pastāsts no sērijas, kas cibiņiem patīk - latvju jaunatnes un izglītības sistēmas līmenis.

Esmu morāls parādnieks augstskolas T vienas fakultātes dekānam, kurš man savulaik palīdzēja ar nesavtīgām konsultācijām, kad rakstīju disertāciju. Attiecīgi, kad viņam šopavasar pietrūka attiecīgas kvalifikācijas ļaužu, kas sēž diplomdarbu aizstāvēšanas komisijā, tad ierados izpalīdzēt.

Mēs visi zinām, ka jaunatne ir mūsdienās stulba. No šīs stulbās jaunatnes mazāk stulbā daļa iet uz eksaktām zinātnēm, bet lielākie stulbeņi iet uz sociālajām, kā rezultātā savulaik pat bija slavenais, Cibā daudz apspriestais škandāls ar darba sludinājumu "LU SZF absolventiem un idiotiem nepieteikties". Nu lūk, un tagad iedomājaties, kāds tad ir sociālo zinātņu līmenis iekš augstskolas T!

Man bija vakar tas gods noklausīties ap 15 diplomandu, kuri pretendēja uz bakalaura grādu discilpīnā "sabiedriskās attiecības", un no kuriem apmēram 10 - ar nebūtiskām korekcijām - rakstīja šādus saistošus darbus "sociālo tīklu stratēģija kā integrētās marketinga komunikācijas sastāvdaļa uzņēmumā [X]" (X, kā saprotat, uzņēmums, kurā jaunais censonis pats strādā vai cer strādāt.)

Absolūts vairākums no šiem darbiem sabiedrisko attiecību disciplīnas pētījumiem deva šādu pienesumu: autors secināja, ka Latvijā populārākie sociālie tīkli ir Draugiem, Facebook, Twitter, Youtube. Autors intervēja uzņemuma pārstāvi, vai uzņēmums lieto sociālos tīklus, autors anketēja "potenciālo mērķa auditoriju" par tās vēlmēm, tad autors secināja, ka Latvijā tiek lietoti sociālie tīkli, un uzstāšanos nobeidza ar priekšlikumiem vairāk uzņēmumam izmantot sociālos tīklus.

Tomēr viena meitene bija izvēlējusies īpaši kreatīvāku pieeju. Blakus visām jau aprakstītajām metodēm, bija arī veikts eksperiments! Eksperimenta būtība bija - konstatēt, vai sociālos tīklos rīkoti konkursi rada klientu lojalitāti, proti, vēlmi kļūt par foloveri, un arī turpmāk patērēt piedāvāto produktu.

Darba autore bija personīgi piedalījusies 70 soctīklu konkursos (komisijai tika izdalīta tabula) un par katru secinājusi, vai tas rada lojalitāti vai ne. Metode bija burvīga, jo būtībā secinājuma pamata kritērijs būtu nosaucams "ko saka mana sirdsbalss". Autore gan to smalki apskaidroja citos vārdos - par lojalitāti veicinošu konkursu atzīstams tāds, kas ir "interesants" (proti - "spied "like"!" - neinteresants; "apraksti savu vecmāmiņu!" - interesants) un/vai "vērtīga balva". Ja kāds no kritērijiem izpildās, konkurss ir attaisnojis sevi.

Nu lūk, un no jaunās sabiedrisko attiecību disciplīnas pētnieces iesniegtās tabulas izrietēja, ka vienā dienā kaut kad martā viņa bija piedalījusies divos konkursos.
TvNet Sejas - spied like! - balvā Čili Pica - labs konkurss, jo, lai gan neinteresants, bet veicina lojalitāti balvas vērtīguma dēļ.
Delfi - spied like! - balvā biļetes uz Latvijas hokeja izlases spēli - slikts konkurss, jo nav ne interesants, ne vērtīga balva.

Tā.

APOLLO. Latvijā ražo ļoti labas lietas, bet ne vienmēr tās ir pieejamas veikalos.

Microsoft Ofisa planktons

Dienas prieks: paziņa (jā, mati blondi) saka: "Klau, paskaties, man telefonā WhatsApp neiet, kaut ko dīvainu rāda". Paskatos, a tur stāv uzlikts WhatsApp Tips, nevis WhatsApp Messenger... :)
"Nu jā, viņš tur tik daudzus piedāvāja, es paņēmu pirmo sarakstā..." :))

Prasme apstāties ir tas, kas man vajadzīgs. Apstāties negulēt, jo es kā Ļeņins uz bēniņiem.
Gribētu prast apstādināt citus viņu laimīgajos brīžos. Neviļus asociācijas par kukaiņiem dzintarā, bet tā tas nav domāts, tā es negribu. Es gribu, lai visiem viss labi un turpinās, bet es turpināšu stāvēt un atkāpties.
Lai izšķīstu, skaņdarbu jāklausās skaļi, ko šobrīd nevaru atļauties, jo gribu, lai visi domā, ka es guļu.

Noskatījos seriālekranizāciju brāļiem karamazoviem http://www.kino-teatr.ru/kino/movie/ros/639/annot/
Klasiska un korekta klasikas ekranizācija. Aļoša gan man pārāk atgādināja sirdšķīstu Oliveru bērnībā, tas nedaudz traucēja :) Grušiņa, savukārt, trāpīja, nebiju viņu lasot vizualizējusi, tagad parādījās.

Lasot Dostojevski, man vienmēr virspusē bijusi vispārējā dvēseļu histērija, varoņus īsti par reāliem cilvēkiem neuzskatot, filma uzrādīja cilvēkus, kas priecē.
Ieteikt laikam tomēr nevaru, labāk lasīt. Toties, lasīt Dostojevski iesaku no sirds. Dzīvē noderēs (aj, ko es te, tak visi visu sen jau ir izlasījuši un mācījušies). Viņš apraksta pilnīgākos psihus nenosodot.
Kgan, dēļ psihiem var lasīt arī par karstasinīgajiem poļu paniem. Senkeviča plūdus es, piem., bez šausmināšanās nevaru, paldies, ka man šitādi pani gājuši secen.
Bet, kas gan ir psihi pret Dostojevski, psihu daudz, Dostojevskis viens, un augšminētais ir viņa pēdējais romāns.

"Jēzus no Lazaretes"

mūziku klausos visu dienu darbā, pleijeris vecāks kā sazin kas, last.fm neskroblo, mājās skatos klipiņus vai klusumā lasu. sāk palikt kauns, username abandoned.
bet vispār tas Morbīdā Eņģeļa remiksu albums ļoti labi skan, kad strādā ar plaķenēm.

Great Gatsby filmas izpildījumā bija neaprakstāmi Garlaicīgais Gatsbijs. Filmas vidū pavisam nopietni apsvēru doties mājās. Varbūt pie vainas ir tas, ka es tikai pirms kāda gada izlasīju pašu grāmatu, bet nu filma vilkās neaprakstāmi lēnām. Pagājušonedēļ biju uz Star Trek, kas arī nav gluži mans mīļākais žanrs, bet ta tur vismaz divas stundas tu vari aizmirsties no grūtās ikdienas. A Gatsbijā -- grimstot garlaicības agonijā, sūrā ikdiena tiek iezīmēta boldā un pasvītrota ar vismaz trīs treknām līnijām.

APOLLO. Pabriks formastērpu skandālā saskata «Saskaņas centra» pirkstu.

APOLLO. ASV cilvēki mirst no nezināmas slimības.

APOLLO. Saspringta situācija Ventspilī: evakuēs iedzīvotājus.

DELFI. Ļaudis sajūsmā par pasaulē skaistāko vīrieti.

Atkal aizdedzinājuši kaimiņmāju, fak. SMIRD!!!!

LSM.LV Arī Latvijā atzīmē Riharda Vāgnera 200.jubileju.

vai, šodien esot pasaules gotu diena.

ca 11 km, lietus
1) rasbainieks ir ekstremāle - 10km/58:35 min man ir vnk par ātru
2) gaumes maršruta izvēlē arī mums nesakrita
3) lietus laikā jāliek lēcas
4) beta gibonsa ir lieliska pavadone

Naumani, johaidī! Nastavševa Makbets labāks par Ņekrošus?! Aļo!

Daudz, daudz gegu un simbolu, bet līdz galam nedavelk, un tad pārņem škrobe, ko tik no tā nebūtu varējuši izspiest.

APOLLO. ASV informācijas tehnoloģiju kompānija "Apple Inc." izvairās no nodokļu nomaksas miljardiem dolāru apmērā, izveidojot dažādās pasaulēs valstīs mazus birojus, kas uzkrāj un investē kompānijas peļņu.

There's an app for that!

Meklēju pēdējo spēlētāju (trešo no trim) Eclipse Phase kampaņai.

DELFI. Valda uzskats, ka cilvēka seksuālo orientāciju iespējams noteikt, izmantojot īpašu teoriju.

man daudz ātrāk ietu uz priekšu, ja words nekārtos pie katras rindkopas

Sveiks, Ivar!
Pēdējā laikā pārāk bieži neesam satikušies, taču kaut cik pazīstami esam jau krietni sen. Mēs iepazināmies laikraksta “Diena” redakcijā, Tu tolaik tur vadīji reklāmas nodaļu un tātad rūpējies par reklāmu pārdošanu avīzes lapās. Vēlāk kaut kas mainījās, Tavā vietā reklāmas nodaļu sāka vadīt mans bijušais analītiskās filosofijas pasniedzējs Filosofijas fakultātē Edmunds Apsalons, taču man ne mirkli neradās aizdomas, ka “filosofu vara” būtu nomainījusi kaut kādu “slikto biznesa haizivju” varu. Nevienam nebija noslēpums, ka Tava dzīvesbiedre tulkojusi Josifa Brodska “Ūdenszīmes” un vēl visu ko, tātad ir ar kultūras jomu cieši saistīts cilvēks, un gan jau jums ari bija, par ko ikdienā parunāties.
Kā jau minēju, pēcāk kaut kas mainījās, un, godīgi sakot, par Tevi savu šauri specifisko interešu dēļ neko daudz nedzirdēju. Līdz brīdim, kad tika paziņots, ka esi viens no LTV ģenerāldirektora amata kandidātiem un pēcāk šajā amatā arī nonāci.
Teikšu godīgi, es pat nopriecājos. Lai gan direktora meklēšanas laikā runātas un rakstītas tika daudz dažādas man nezināmas lietas, - līdz pat tam, ka Tu tiki bezmaz vai uzlūkots kā krievu spiegs vai vismaz viņu atbalstītājs, - man šķita, ka pie sabiedriskās TV vadīšanas būs ticis kāds, kuru gandrīz vai var uzskatīt ja ne par domubiedru, tad vismaz par savējo jeb sabiedroto.
Man nelikās, ka Latvijas sabiedriskajai TV būtu vajadzīgi revolucionāri pārkārtojumi - tai vienkārši pakāpeniski un mērķtiecīgi bija jākļūst vēl sabiedriskākai. Vispirms jau atsakoties no absurdās iedomas, ka tai reitingu un reklāmas tirgū būtu jākonkurē ar komerciālajiem saziņas līdzekļiem. Un šīs konkurences vārdā jāupurē tās pamatfunkcija - nevis izdabāt vairākuma gaumēm un vēlmēm, bet ar savu saturu aptvert pēc iespējas visus mūsu sabiedrībā sastopamos daudzos mazākumus to dažādībā. Jo būsim godīgi, arī raidījumiem, kurus pavada surdotulkojums, diez vai varētu būt tikpat augsti reitingi kā populārām lielveikalu ķēdēm izdevīgi pārdotiem TV “realitātes šoviem”, taču tāds nu ir sabiedriskās TV liktenis, pienākums un gods - domāt visupirms par pirmajiem.
Tāpēc vēl jo pārsteidzošākas bija ziņas par raidījuma “100 g kultūras” aizbīdīšanu kaut kur pusnakts virzienā, aizbildināšanās, ka tas tiekot darīts zemo reitingu dēļ, un vēstis, ka līdz šim ierastais “100 g kultūras” raidlaiks tikšot kam nebūt naudu nesošākam.
Zinot Latvijas iedzīvotāju skaitu un puslīdz nojaušot viņu vēlmi patērēt un izprast dažādas kultūras norises, ar drošu pārliecību varu teikt, ka dzeja, proza, teātra un visas pārējās mākslas pieskaitāmas kam tādam, kas diendienā svarīgs vienīgi ja nu ne gluži minoritātēm, tad cilvēkiem ar īpašām vajadzībām gan. Saprotams, ka arī raidījums, kas veltīts vienīgi šādu invalīdu vajadzību apmierināšanai, nevar cerēt kļūt par masu izklaides un reklāmas tirgus peļņas produktu. Tieksmei pēc šādām veiksmēm sabiedriskajā TV būtu jābūt vienam no mazsvarīgākajiem mērķiem.
Šovakar lasu, ka arī tikšanās ar dažiem pret “100 g” pārbīdīšanu protestējušajiem nekādas izmaiņas vai domu maiņas nav nesusi. Skumji, taču nojaušu, ka izdevīgo raidlaiku “optimizāciju” varētu arī turpināt - starp pusnakti un kādiem septiņiem no rīta ir pietiekami daudz laika, lai tur pietiktu vietas bezmaz visiem līdz šim LTV rādītajiem izglītojošajiem, sabiedriski politiskajiem un pārējiem neizklaidējošajiem raidījumiem.
Taču skumjākais visā šajā stāstā ir tas, ka atkal nespēju saprast - vai cilvēki ir tādi, kādi rādās pirmajā acumirklī, vai tādi, par kādiem izliekas, vai tādi, par kādiem kļūst laika gaitā.
Arlabunakti,
P.

Atveru delfus, a tur auzas. Un pad-auzas.

Būtu forši, ja "mēs" evolucionētu līdz tam, ka cilvēkam, kad viņš točna zina, ko runā [P.S. vai dara], pierē spīd zaļa lampiņa. Nu, vai kkas tml. Laža, protams, ka citi to viltotu (kā šobrīd - ar meikapu). Bet, nu, ja kkā tas darbotos, varētu laist apgrozībā daudz vairāk uzticības un visādu sadzīves čakaru atrisināt nesalīdzināmi operatīvāk. Vnk, kad tu točna zini, neviens tāpat neklausās, bet, ja kāds vnk ieciklējies savā nonsensā, cilvēki uzmanīgi vēro un tic, ka tas kkādā veidā meiko sensu. Eh..

Ejam pa lietaino Pārdaugavu kopā ar Timoteju un māsas gadu vecāko (5.g) dēlu Stefanu.
Stefans: Kas tas īsti ir?
Es: Tā ir kanalizācijas truba. Tur satek lietus ūdens. Ir tādi cilvēki, kuri izdomā vietas pilsētā,
kur tos caurumus vajag, tad viņus izrok un ūdens viss satek viss kopā.
Tas ir domāts, lai mums neapplūstu mājas, kad ir liels lietus.
Stefans sajūsmināts: Vispār mans tētis ir tas, kurš pazemes ūdeni vada...
Timotejs: Mans tētis arī pazemo ūdeni!
Stefans neliekas dzirdējis: ...Mans tētis uzvelk tādas brilles un paņem trubiņu un ja kādam pazudusi kāda mantiņa,
viņš ienirst tai pakaļ, jo viņš ir varonis. Mans tētis visu var salabot!
ja kādam saplīst dators, vai māja, viņš paņem skrūvgriezi un sataisa,
viņš var ar cimdiem aiztikt elektrību!
Un ja kādu bērnu apbižo, viņš saka: "nu nu nu!"

šovakar pa pārdaugavu 10+ km. anyone?

Tagadnei nav vērtības.
Tāpēc to tik viegli atdot un tāpēc par to tik viegli atdot.
Viss pārējais ir tikai centieni atgriezties tagadnē (pat ja līdz tai ir 20 darba gadi), un tāpēc tik ļoti svarīgi atrast, par ko mirt dzīvot (maksāt).

Tāpēc arī mode. "Fashion is Passion". Bet tā retajam ir sava tagadne. Un ne jau tos talantus kāds pielūdz, bet gan tagadniskumu tajos, kuri attiecīgi tiek ievirzīti lietu virpuļa centrā - vētras acs.

Un beigu beigās virpuļa acij, ja tā zaudē redzi, vislabāk nodarbināt vējam pakļautos ar viltus problēmām, lai tās nepienāk pārāk tuvu un neatklāj, ka redz labāk par tevi.
Mīlestība vs. Vara, kā parasti. Un pat šis bināri banālais dalījums attiecas tikai uz tiem ar aci. Pārējie meklē tagadni, pat neapjaušot savas rīcības motīvus. Tur jau arī tas spēks - vienots vai lauzts. Kam galva plīst pušu, bet kurš ar galvu pa priekšu metas aizejošās tagadnes deltaplānā, vērties pār jauniem plašumiem. Skaidrība - un tikai tad virziens. Tad - par kādu gan morāli vai principialitāti vispār vērts runāt vēju aprauto priežu tautas kontekstā? Labais un sliktais sākas tikai tur, kur beidzas labais un ļaunais. Bet labais un ļaunais beidzas tur, kur tu esi tagadne. Un tagadne beidzas tur, kur tu esi viss - no bērna līdz studentam, no kasiera līdz projektu vadītājam, no putekļa līdz orkānam, no elles karstumam līdz troposfēras ledainajam tukšumam - kur tu esi redzošais un redzamais. Un viss ir absolūts ("viss"; "tas"; "es";"puff"), un visam ir absolūta vērtība. Un absolūts vienmēr ir nekas. Absolūts ir kontrasta neiespējamība. Par to nav jādomā. Tas ir vienots kā stiprākās krelles - un tām nav vērtības, jo tās nevar noraut no kakla: ja nu vienīgi ar visu galvu. Par to (visu) var atdot jebko, ja vien tas jau no sākuma nav iemainīts pret kko.

bet visbiežāk man dusmas uznāk par to, cik visi ir normāli un cik normāli visiem iet.

interesanti kā nopērkot kādu tiešām labu mantu, gribas uzreiz nopirkt to pašu vēl vienu - lai gan skaidri zināms ka nav pēc otras vajadzības, bet nu tik laba manta!