urn:lj:klab.lv:atom1:suic Trickzter Trickzter suic@mpe.lv Trickzter 2013-05-01T20:15:32Z 2013-05-01T20:15:32Z urn:lj:klab.lv:atom1:suic:108626 2013-05-01T22:16:00 2013-05-01T22:16:00 2013-05-01T20:15:32Z 2013-05-01T20:15:32Z 1. maiju pie mums darbaļaudis nesvin, toties ir kritiskā masa, kas šogad Rīgā bija nudien labi izdevusies. Saulains un silts laiks. Pozitīvi noskaņoti cilvēki. Maršruts veda līkločiem no Dailes teātra pa Valdemāra ielu līdz Vecrīgai, cauri Galerijai Centrs, tad caur Doma laukumu gar Saeimu un pāri Vanšu tiltam līdz Uzvaras piemineklim, kur tika celti gaisā velosipēdi. Tad no pieminekļa pāri Akmens tiltam, pa Krastmalu, Merķeļa un Brīvības ielu līdz Arēnai Rīga. Turpinājām līdz Brīvības piemineklim, Mežaparkam un Andrejsalai, kur velobraukšana beidzās ar čillošanu. <br /><br />Gandrīz visur tika braukts ievērojot principu "kritiskā masa nevis kritiskā desa" un nedalot kolonnu pie luksoforiem. Drošība tika nodrošināta, dažiem velosipēdistiem piestājoties priekšā ceļa joslām vai tramvaju sliedēm, kamēr visi pabrauc garām. Kravas vilcienu pie Brasas stacijas gan šādi apturēt neizdevās. Vietām vadītāji nebija gluži laipni, rādīja ar pirkstu pie deniņiem, taurēja, lamājās, kāds mikroautobusa vadītājs pat agresīvi brauca iekšā kolonnā, tomēr šādu incidentu bija ļoti maz. Policiju gandrīz nemanīja, vienuviet policijas motocikls nošķērsoja ceļu velosipēdistiem pie sarkanās, citviet policijas auto izmantoja bākugunis, lai varētu izbraukt cauri krustojumam. Pēc policijas gan arī nebija nekādas vajadzības. Bija gan mazliet lēnāka autosatiksme, taču kopumā satiksmes drošība netika apdraudēta. Cerams, ka tas nav tikai uz "Rīgas domes" vēlēšanām, bet arī pilsētas administrācija būs sapratusi, ka viņu pašu PR un sabiedriskā miera labad vislabāk ir šim pasākumam vispār netraucēt.<br /><br /><img src="http://failiem.lv/thumb_show.php?i=xgzqbih&n=IMG_0555.JPG&refresh1"><br /><br />Ir izskanējis ierosinājums pēc ārzemju parauga "Kritisko masu" rīkot katra mēneša pēdējā piektdienā. Cerams, ka tā lieta aizies.<br />Tikmēr bezmaksas reklāma: <a href="https://www.facebook.com/KritiskaMasaRiga"><b>Kritiskā Masa Rīga</b></a> - Join the ranks!<br /><br />P.S. Paldies "Kritiskās masas" aktīvistam Ģirtam, kas palīdzēja ar riepas salīmēšanu Mežaparkā, izglābjot no kaunpilnas mājupstumšanās. :) urn:lj:klab.lv:atom1:suic:108305 2013-03-28T14:59:00 2013-03-28T14:59:00 2013-03-28T14:01:22Z 2013-03-28T14:01:22Z No Bobo-Dioulasso aizstopējam līdz Boromo vienā elpas vilcienā. Vadītājs izrādās runīgs, stāsta visādas lietas. Pastāstu, ka gribam redzēt ziloņus, tāpēc viņš piebrauc pie kādas kafejnīcas un sazinās ar vietējiem. Piedāvā uzsaukt dzērienus, mēs pēc neilgas pretošanās piekrītam ūdenim, uz ko viņš uzsauc mums 2 pudeles dārgā minerālūdens (1000 CFA kopā). Pēc neilga brīža uzrodas kāds patukls vīrelis vārdā Mamadou, kas piesakās kā gids. Vadītājs aizbrauc tālāk uz Ouagadougou, mēs paliekam vienoties par ziloņtūri. Drošs paliek nedrošs, kārtējo reizi izstāstu, ka esam no nabadzīgākās valsts Eiropā un vēl paši ne pārāk naudīgi, lai dod mums vislabāko cenu. Tad nu sāk saukt - par ieeju 10000, par gidu 7000 (būšot viņš pats), par mopēdu 5000, par benzīnu sev un viņam 3000, par viesnīcu vēl 5000. Prasu lētāku viesnīcu, kā rezultātā Mamadou piekrīt mums ierādīt vietu savā pagalmā par velti.<br /><br /><a name="cutid1"></a><br /><br />Ziloņus skatīties vislabāk nākamajā rītā, bet šovakar esot svētki 13km attālajā Siby ciemā. Sēžamies viņa paziņas, Šveicē strādājoša regejmuzikanta Yoro Massa zaļā mikrobusā kopā ar Massas Burkinā dzīvojošo sievu un daudz jaunāko brāli, un pa zemes ceļu dodamies turp. Svētki izpaužas tā, ka ciema mērs taisa pieņemšanu un vēlāk gaidāms futbola mačs starp ciemu un citu ciemu. Mēra pieņemšanā sapucējušies āfrikāņi sēž koku ēnā un zem nojumēm un dzer bezmaksas dzērienus. Arī mums tiek fanta un kola. Vēlāk sākas ēšana un pat izdodas tik pie vegāniskā To un kaut kādām pupiņu bumbām, netīšām gan iekožos arī kaut kādās aizdomīgas zālēs. Pārvaicājot Massam vēlreiz, tas noskaidro pie sievas un izrādās, ka tiešām zivs.<br /><br />Apsveicināmies ar pienākušo mēru un tad jau arī dodamies pastaigā. Busiņa braucēji aizdodas pie paziņām, mēs tikmēr uz otru pusi, eksplorēt ciemu. Kopumā ciemā dzīvo ap 3000, tas ir tūrisma neskarts ar draudzīgiem cilvēkiem un 0 uzmācības faktora. Apstaigājam tradicionālās būdas, sabildējam vietējos, mājas, dzīvniekus, kokus, mošejas un brīvpratīgos (te ik pa brīdim gadās, kad kāds pienāk un lūdz/pieprasa, lai viņu nofotografē, ko parasti arī ar prieku darām). Veloveikalā nākas atkal līmēt saplīsušo sandali, šoreiz K. līmē pati, jo burkinabju darbam brīžiem raksturīgs vispārīgs nihilisms un nevērība pret detaļām. Tikmēr pļāpāju ar veloveikala darbinieku, kurš vai nu vēlas starptautiskos kontaktus, vai ko, bet kaut ko klārē par saviem daudzajiem ārzemju draugiem un kopdarbības iespējām. Pavaicāju, kāpēc tad viņš strādā veloveikalā, nevis starptautiskos projektos, bet jēdzīgu atbildi nesaņemu. <br /><br />Iegriežamies ar futbola mačā, kur sanākuši vietējie vesels bars, futbolisti trenkā bumbu. Par cik futbols atbilstoši nosaukumam mums pie kājas, aizejam nočekot vietējo dzelzceļa staciju, pavazajamies pa tukšo tirgu un vēl šur tur. Futbols beidzas un pēc izklīstošās tautas reakcijas redzams, ka mačs veiksmīgi uzvarēts, pa ciemu kāds jaunietis nes kausu, pakaļ skraida bars ar bērneļiem kaut ko skandēdami. Nedaudz iefilmēju kamerā, kuras objektīvā daudzi cenšas iekļūt.<br /><br />Kādu brīdi bārā gaidam Mamadou, kas kaut kur aizbraucis ar busu, bet pēc kāda laika jau braucam atpakaļ uz Boromo. Netālu no pilsētas busu noķer mopēds, atskan sitiens pa bortu, pēc brīža buss apstājas un sākas ilgāka skaidrošanās. Vēlāk izrādās, ka Mamoudou lielā ātrumā panesies garām mopēdistiem ļoti nelielā attālumā, kas viņus nopietni izbiedējis. Massa kaut kā atvainojas ilgā sarunā. Pie Boromo bloķēts ceļš, stāv kravas mašīnas uz nacionālā autoceļa N1 un nekust. Braucam apkārt pa ciema mazajām ielām, taču kaut kur tālāk nelaiž, citviet pretī iznāk cilvēki ar nūjām rokās un neapmierināti, nākas griezt apkārt, bet kaut kā tomēr pa nomalēm izkratāmies. Izrādās, ka iepriekšējā dienā menti savākuši 3 autobusus pilnus ar vietējiem zeltračiem, pilsēta protestē, dedzinot riepas uz lielceļa.<br /><br />Uzslejam telti Mamadou pagalmā un ejam nobildēt smuki degošās riepas. Šoferi aizvākt viņas nedrīkst, jo tad sanākšot vietējie un izsitīs stiklus ar akmeņiem. Policija un ugunsdzēsēji arī notikuma vietā nav, pēc viņiem arī nav vajadzības - riepas izdegs un satiksme atsāksies. Pēc dažiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, piesēžam uzēst vakariņas ielas ēstuvē. Paņemam divas porcijas bengas. Domāju piepirkt tomātus, izeju apli pa pilsētu, taču šeit tirgošanā tikai sīpoli iepakojumos pa vairākiem kilo, maize, mango un ļoti daudz ceptu vistu. Tad nu apēdam bengu tāpat un turpinām pastaigu pa naksnīgo Boromo. Bik iemočījam pie mošejas, vērojot bērnu darbu ūdens izvadāšanas jomā un citus garāmgājējus. Dodamies meklēt bāru. Pēc kāda brīža tas arī izdodas - nojuma ar ziemassvētku gaismiņu virtenēm izrādās īstā. Ieejam pēc vīna pakas, kramā esošs bārmenis ilgi nevar saprast, ko vēlos. Bet kad saprot, tad uz doto 1000 atzinīgi saka "voila!". Piesēžam pie ārpusē galdiņa, kur mūs apkalpo, noplēšot attaisāmai pakai stūri un salejot pa glāzēm.<br /><br />Kādu brīdi pačillojuši divatā, piedāvājam blakusgaldiņam drusku, kā rezultātā iekļūstam čatā ar vietēju Inoussa Traore Pena, kas strādā autoostā un Zama Teme - piedzērušo bārmeni. Sākumā gan ilgi nevaram saprast ko tas Zamā nozīmē, ko viņš atkārto, jo pilniem franču valodas teikumiem viņš atsakās runāt. Vēl viens klusāks tips ir Tieble Teme, brālis. Sarunas gaitā piesakās 3. brālis Boudo Temē un arī 4. bralis Adama Teme. Vispār ģimenē viņiem esot daudz, daudz bērnu. Ja atmiņa neviļ, no 1 tēva un 3 mātēm kopā 17 bērni. Pārstāv vietējo etnosu Winye. Bet nu vīns ātri beidzas un rieksti arī. Domāju, vai nepaņemt vēl vienu paku uz visiem, bet kad Zamā ielej savā vīna glāzē toniku, saprotu, ka diskusija laikam sevi izsmēlusi, tāpēc atvadāmies no Inoussas un četriem brāļiem Temē un dodamies gulēt.<br /><br />Nākamajā rītā apeju nelielu aplīti pa pilsētu, nopērku riekstu sviestā vārītus pončikus <i>samsa</i> un ierasto bengu. Kamēr nokrāmējam telti, Mamadou sagādā sagrabējušu mopēdu. Uz manu iebildi, ka baigi dārgi par tādu 5000 maksāt, viņš atild, ka tas ir motors, kas skaitās, kā arī sāk liet par to, ka Boromo nav mopēdu nomas un tā.<br /><br />Brauciens caur benzīntanku līdz Deux Balles parkam aizņem nepilnu pusstundu pa krūmāja bezceļu mototakām. Noparkojamies pie kempinga, kur atrodas plaša terase uz Mouhoun upes kraujas. Kādu brīdi čillojam, te it kā ir vieta, kur ziloņi nāk dzert. Uznāk nelāgas priekšnojautas, kāpēc tieši šeit, upe stiepjas abos virzienos milzīgus gabalus. Pēc brīža dodamies iekšā krūmājos aiz nesteidzīgi kātojošā Mamadou. Priekš parka viss jauki, visādas zāles, koki, daži putni, savvaļas bites, ziloņu pēdu nospiedumi sakaltušos dubļos, utt., bet pašu ziloņu nav. Apgājuši pāris kilometru nelielu loku atgriežamies kempingā.<br /><br />Tāds rezultāts man īpaši negriež, tāpēc mēģinu noskaidrot tālākās iespējas, piedāvājot variantus, ka gids brauc atpakaļ uz pilsētu, bet mēs paturpināsim ar mopēdu pa parku. Izrādās ar mopēdu nedrīkst, tikai ar dārgi maksājošo 4x4 vai kājām. Nu tad saku, ka ar kājām pastaigāsim, bet izrādās, ka bez gida nedrīkst. Saka, ka esot bīstami... kad prasu, kāpēc, kas te bīstams, šis brīdi domā un izdomā, ka mežacūkas esot. Mēģinu vēl gan šā, gan tā, kamēr gids sāk jau palikt neapmierināts un izstāsta stāstu kā 2003. gadā te bijuši franču žurnālists ar kameras operatoru uz nedēļu un katru dienu devušies 81000 ha plašajā parkā meklēt ziloņus, bet tā arī nav atraduši. Tikai jau pēc viņu aizbraukšanas ziloņi uzradušies kempinga tuvumā.<br /><br />Braucam vien atpakaļ uz Boromo. Nobildēju tikai parka ieejas plāksni ar ziloņiem. Tradicionāli mopēdam drīz nolaiž aizmugurējā riepa. Mamadou uzmet aci, saka, lai K. sēžas pie viņa un lai es braucu <i>dousmal, dousmal</i>. Ko arī daru un kaut kā līdz Boromo arī aizvelku. Nu vismaz kāds azarts par iztērētajiem Ls 25. Citos parkos gan vēl dārgāk, tur obligāts ir ne tikai gids, bet arī džips un arī ieeja, kas viegli summējas līdz pat Ls 150 par dienu. Nekas, citreiz.<br /><br />Nonākuši Boromo, pakojam mantas. Kamēr Mamadou organizē mopēda riepas remontu, aizejam uz blakus tējnīcu, kur ar vietējiem aprunājos par parku. Izrādās, ka viens ir Mamadou brālis, viņš stāsta, ka Mamadou nav nekāds gids, ka svētdienā kempingā nekas daudz nenotiekot, ka ziloņi martā reti nākot uz kempingu, jo viņiem daudz citu vietu, kur dzert. Un ka ar mopēdiem varbūt arī nav aizliegts. Pēc brīža ierodas pats Mamadou, kuram es saku, ka te ir atšķirīgs viedoklis par tēmu. Uz ko viņš kaut ko sāk ļečīt savu brāli, pēc tam mūs, bet franču valoda ir tik, cik ir - līdz galam nesaprotam. Tad nu kāpjam uz salabotā mopēda, braucam līdz pilsētas robežai, kur mopēdu savāc Mamadou līdzbraucējs un aizved atpakaļ uz Boromo. Negribīgi izsniedzu Mamadou atlikušos 22000, paskaidrojot, ka ne viss man paticis šai tēmā. Uz ko viņš atkal kaut ko sak klārēt, ka par ieejas biļetēm viņš esot redzēts kopā ar mums - tātad no viņa prasīšot (pat tad, ja oficiālā gida kempingā svetdien neesot). Nu, ej nu sazini, tā arī nesapratuši, cik lielā mērā un kuros aspektos esam uzmesti, sākam pusdienlaikā stopēt uz Ouagadougou. Tas arī drīz izdodas un kāds angliski runājošs Mali iedzīvotājs Mercedes automašīnā ar vaļā logiem uz 120km/h drīz vien nogādā mūs galamērķī. urn:lj:klab.lv:atom1:suic:108041 2013-03-27T01:17:00 2013-03-27T01:17:00 2013-03-27T00:52:10Z 2013-03-27T00:52:10Z No Banforas uz Bobo-Dioulasso aizstopējam ļoti viegli, veroties uz aiz muguras atstāto ainavu no mikroautobusa kravas nodalījuma, kur sēžam uz vitamīnu pakām. Simboliski šads skats arī sakrīt ar atceļa sākumu. Kultūršoks pārgājis un pa logu redzamais vairs īsti nepārsteidz. Bobo-Dioulasso mūs ar mopēdiem savāc divi jaunieši Alassane un Ousmane, kas mūs izmitina nelielā dzīvoklī-istabā pilsētas 2. sektorā un izklaidē kā māk. Palikšanas laikā apciemojam dažādus radus un draugus, iepazīstoties ar vietējo dzīves un sadzīves iekārtojumu.<br /><br /><a name="cutid1"></a><br /><br />Turpat pie mājas ir frizētava - kiosks, kas knapi turas kopā, bet savu funkciju kaut kā pilda. Frizētavā arī noskujos, palūdzot dezinficēt visu ar <i>Eau de javel</i>. No sākuma nogriež ar mašīnu, tad palūdzu nokasīt atlikušo ar skuvekli. K. vēl sniedz norādes frizierim, kur pielabot. Standarta cena ir 300 CFA (Ls 0.30), ko gan jaunietis no manis neņem. Par dāsno sirdi vēlāk iegādāju viņam cigarešu paciņu. Pie frizētavas parasti tusējas kāds bariņš vietējo, dzer tēju, klausās mūziku, socializējas. Tēju burkinieši dzer ķīniešu zaļo, diezgan ilgi vārot nelielā tējkanniņā uz ogļu plītiņas un pēc tam laistot no tējkannas glāzē un otrādi, kārtīgi tēju saputojot. Dzer no nelielām šotu izmēra glāzītēm.<br /><br />Parunājam drusku par algām. Vietējais gludinātājs, kas strādā 6x12h, nopelna apmēram 50-60 Ls/mēnesī. Kas nemaz nav daudz, ja viņam pašam sanāk pārtikā tērēt vismaz 30 Ls. Dodamies uz vakariņām pie Alassane vecākiem, bet pēc tam apmeklējam diskotēku Black&White, kur arī padancojam regeja skaņās. Klubā no alkohola ir tikai alus, taču tas nerada nekādas problēmas palūgt glāzi ar ledu (par velti), kur klaji ieliet blakus iestādījumā nopirkto rumu plēvju iepakojumā (10-15 santīmi par 50 ml). Jauniešiem gan uzsaucam krietni dārgāko alu (0.50 Ls par lielu pudeli).<br /><br />Nākamajā dienā apmeklējam kādas kāzu (priekš)svinības. Topošā vīra ģimene un ģimenes draugi svin atsevišķi no sievas ģimenes un tās draugiem, turklāt abās nometnēs vīrieši atsevišķi no sievietēm. Mēs paviesojamies vīra ģimenes svinībās, uzdāvinām glāžu komplektu laimīgai laulībai. Pa dienu iet vaļā aktīvs disko, kur DJ atskaņo viņu populāro l'ambiance zažigalovu Coupé-Décalé žanrā. Uz vakariņām dodamies pie Alassane ģimenes, kur māte sagatavojusi To plāceņus ar vegānisku mērci. Uz klubu vairs nepavelkam, jo iepriekšējā dienā svinēts, tāpēc nopērkam vīna tetrapaku. K. aiziet gulēt, es ar vietējiem sadzeru turpat pie frizētavas kioska. Vietējie nedzer daudz, ar litra tetrapaku pietiek uz veselu baru bez īsuma. No vīna mazliet atraisās arī franču valoda, mēģinu izskaidrot atšķirības starp tūrismu un ceļošanu, daļu no kurām viņi arī saprot un piekrītoši papildina. Bet vispār viņi paši ceļojot tikai par Rietumāfriku, jo citur ir dārgi un pret viņiem vērsts valodā balstīts rasisms. Tai pašā Centrālāfrikā uz burkinabēm skatās kā uz poļu viesstrādniekiem Lielbritānijā.<br /><br />Nākamajā rītā ejam uz lielo mošeju, kuras tuvumā mums piedāvājas gids. Saka, ka jāmaksā 1000, lai apskatītu mošeju, kas iekļauj arī veco kvartālu. Taču gidu noraidām, apejam rajonu no otras puses un ieejam vecajā kvartālā par velti. Blakus kvartālam tek upe, kurā dzīvo svētās zivis. Upe un tās apkārtne ir atkritumu pilna, kas gan netraucē vietējiem mazgāt drēbes un peldēties, it kā atkritumus nemaz nemanot. Ar mums aizsāk kāds vietējais, kas pēc brīža izrādās šuvējs un aicina uz savu bodi. Apsolam iegriezties, izmetam loku pa veco kvartālu un joka pēc iegriežamies bodē. Bodnieks nu rāda un stāsta kā tiek pagatavoti materiāli, no kā nāk krāsas utt. Veikalā pieejamas visai kvalitatīvas mantas, bet arī par Burkinai visai augstām cenām. Par kokvilnas somu veikalnieks nosauc cenu 8000, uz ko es pretī saku, ka 1000, ar domu vienoties uz kādiem 3000. Taču cenu viņš lejā diez ko nelaiž, tik līdz 7000, kamēr redzam palīgus vedam pabieza izskata tūristi. Nevēlamies traucēt biznesam un izmantojam brīdi, lai notītos.<br /><br />Dodamies uz grand marche. Pirms tam jau iegriezāmies kopā ar hostiem, šoreiz nākam paši. Pirms tirgus mūs jau noķer viens angliski runājošs <i>tout</i> un saka, ka viņam papa strādā, lai nākam skatīties. Ejam ar, un kā gadījies kā ne, tiekam atvesti uz dārgāko tūrisma suvenīru bodi, turklāt atkārtoti - pirmajā reizē turpat mūs atveda arī Alassane. Sakam īpašniekam uz redzēšanos vēlreiz un ejam tālāk. Vēl mums piesienas jaunietis, kas piedāvā audumus, bet arī tikai starpnieks - viņa uzdevums ir aizvest uz veikalu un nopārdot, bet īpašnieks tikmēr neiesaistās. Paralēli iepērkam tādas kā glezniņas uz auduma, bet paigne nepaņemam. Jaunietis par to ir nepriecīgs galīgi un spiež uz nerva. Pametam viņu un ejam tirgum cauri vēlreiz, vienojušies, ka šoreiz neklausīsim ielūgumiem. Pakaulējamies tur un šur, nopērkam pāris krelles par 2500, kas laikam ir daudz, jo pārdevējs par vieglu piekrīt. Pareizais rezultāts ir tad, kad tevi ķer rokā, kad ej prom. Taču, ja slikti nobalansē, tad rokā tevi neķer, riskē palikt bez mantas. Citā suvenīru bodē piepērkam vēl dažus audumus. Nokaulēt īsti labi neizdodas (kaut arī samaksājam daudz mazāk nekā sākotnēji prasīts). Sistēma te tāda, ka visi tirgo visu, taču, ja tā nav pašu prece, tad jāmaksā starpnieku uzcenojums. Tāpēc nedrikst teikt, ko tu vēlies, bet gan jāatrod īstais pārdevējs un pie viņa arī jāpērk. Un arī tad par drēbēm, audumiem būs masīvi jākaulējas. Atšķirībā no pārtikas, kas ir daudz maz par godīgām cenām. (Par ko kā allaž nākas pārliecināties vietumis kaulējoties nevietā.)<br /><br />Pēcpusdienā braucam uz parku 15km attalumā no centra. Tāds jauks parciņš, upīte, palmas, pikniks. Debesis gan sāk vilkties melnas. Ātri iestājas krēsla, saceļas stiprs vējš, kas met smiltis piknika pārtikā. Pēc brīža arī sākas lietus. Kādu laiku slēpjamies ar mopēdiem zem palmas, līdz lietus pārtraukumā izlemjam braukt uz pilsētu. Piesakos vadīt mopēdu un braucam. Atsākas lietus, kurš strauji pieņemas spēkā. Saku, ka jāstājas malā, jo tehnika somā. Piestājam benzīntankā, kur pārpakojam mantas, paņemu plēves gabalu no visuresošās izgāztuves, ar ko izdodas nosegt somu. Braucam tālāk, lietus jau gāž kā ar spaiņiem. Ousmane, piespiedies klāt, dreb visās miesās. Līst tik stipri, ka brauciens jau atgādina peldi. Spēcīgi milzu zibeņi rada jauku atmosfēru. Mopēdam atsaka lukturis, nākas braukt lēnāk ceļa neapgaismotajos posmos - tumsā atstāta piekabe uz ceļa būtu nepatīkams pārsteigums, ja būtu braucis ātrāk. Ar šādu pārsteigumu iespēju rēķinos un piekabi izdodas apbraukt. Taču neilgi pēc tam mopēdam aizmugurējais ritenis izlaiž gaisu. Kādu brīdi stumju, līdz Alassane aicina kāpt uz viena mopēda trijatā, bet uz otra braukt lēnām. Atdodu vadīt mopēdu Ousmane un sēžos aiz K. uz mopēda ar Alassane. Tā arī braucam pa lietus jūrām. Brīžiem ceļš ir vienkārši liela peļķe. Vienubrīd pakliedzu, ka jāiedod Ousmane cepuri, lai vieglāk braukt. Tā gan izrādās kļūda, jo Ousmane Ķīnā pirkto cepuri pazaudē, bet viņa mopēds noplīst pavisam un tāpat viņš dabon stumt gandrīz stundu līdz mājām. Ko mēs nezinām, jo visi tālruņi ir somā uz Ousmane mopēda, bet paši esam aizbraukuši uz priekšu un neapdomīgā kārtā izrādam pārāk nelielu pretestību Alassane aicinājumam braukt tālāk, nevis sagaidīt biedru.<br /><br />Toties pēc lietus vakars ir patīkams. Pārmaiņas pēc ir silts, nevis karsts. Arī nākamais rīts ir krietni jaukāks. Ousmane atstūmis mopēdu tūlīt noplīst, bet Alassane sadabon rokā griot dziesminieku no Peul cilts, kurš spēlē un dzied. Ierakstām viņa sniegumu ielādēšanai video un ap pusnakti aizsūtam atpakaļ. Vēl līdz trijiem naktī iepazīstinām Alassane ar dub, triphop, psytrance un citiem viņu galā nepazīstamiem žanriem.<br /><br />No rīta jaunieši mūs ved līdz bankomātam (kas nav viegli), palīdz nopirkt somu pie šuvēja (arī vietējiem nenolaiž zem 5000). Kopā paēdam brokastīs avokadobagetes un tiekam nogādāti līdz pilsētas robežai. Vēl tikai neliels negadījums, kad uz brauktuves malas atstāto mopēdu aizķer cits braucējs, sabeidzot savu mopēdu un nometot kravu. Atvadāmies no hostiem, izkaram iepriekšējā dienā izlijušās drēbes un sākam stopēt uz Boromo. urn:lj:klab.lv:atom1:suic:107873 2013-03-20T11:11:00 2013-03-20T11:11:00 2013-03-20T12:40:38Z 2013-03-20T12:40:38Z Biju domajis uzrakstit garaku ierakstu velak no Bobo-Dioulasso, bet susanas darbnicaa pasutijums drusku kavejas, tapec pirmspusdienas stundu terejam cybercafe. Nets tradicionali lens, datori bremzigi un vel klavieres visiem parbauditajiem datoriem tik kokainas, ka nakas burtiski sist pa taustinjiem. Rakstishanas atrums nekads.<br /><br /><a name="cutid1"></a><br /><br />Pedejas 3 dienas pavadijam Senoufou province, Burkinas dienvidrietumos, kas ari pie +40C ir stipri zaljaki ka valsts pareja dalja. Ar Ouagadougou hosta Jonas ieteiktaa rastamana no Banforas palidzibu noirejam KTM <i>mobylette</i> - kaut kas starp mopedu un motociklu. Maksa 15000 (15 Ls) uz 3 dienam. Benzins gan te maksa gandriz tikpat cik Eiropa, kas ari daljeji izskaidro mazo transporta daudzumu uz vietejiem celjiem.<br /><br />Brauciena laika apmeklejam turistisku ezeru ar hipopotamiem, kur laivinieks ved pirmspusdienas tveice tuvak nilzirgiem. Nilzirgi gan palidushi zem udens, tikai ausis un nasis lauka, ik pa bridim tik nosprauslaa, bet citadi neko tuvu aplukot neizdodas. Visu dienu ripinam pa nelieliem gabalinjiem pa visai bedigaa stavokli esoshu celju, ik pa bridim kaut kur piestadami, lai ko uzestu vai uzdzertu. <br /><br />Dazhkart tankojam udeni no viegli parsitamajam plastmasas pacinjam plastmasas pudelees, kuru mums lidz uz ~4 litriem. Maisinjos 1.5l maksa caurmera 100-150 CFA, uzreiz pudelee 400-500. Udens te iet tik labi, ka no pudelem viegli var nodzert veselu kapitalu. Vietejo pumpju udeni bez varishanas vai filtreshanas lietot uztura tomer neuzdroshinamies. Runajam ar veikala ipashnieku - musulmani, kursh angliskaa beisika piedava apmeklet Douna grotus, atvelkas ari gids, bet grib 3000 CFA, tads vinjiem te tarifs. Beigas ideja tomer nepatik, jo gidi nav spejigi lietot franchu valodu pietiekami atjautigi, lai mes kaut ko saprastu. Atsakam un taisamies braukt, kad izradas, ka mopedam prieksheja riepa kaput. Par laimi lidz mehanikjim tik vien stumshanas ka ~500 metru. Mopedu nododam mehanikja rokas un tikmer papljapajam ar vietejiem, viens runigaks stasta ka celjot nav iespejas, vajagot pasakainu naudu (nosauc 1000000, ~1000 Ls). Pastastu, ka ari Eiropa ir dazhada (uzskatamibas labad saku, ka Francijaa ir 2000 EUR/meen., bet Latvijaa - 200 EUR - to vinji saprot). Mopeda remonts izmaksa Ls 2.50 - 2000 par jaunu kameru, 500 par darbu.<br /><br />Meginu velreiz iesakt sarunu par Douna grotiem, kas beidzas ar to, ka vedu runatigo viru ar mopedu it ka uz grotiem, bet nonaku beigas kempinga, kas organizee tures. Gida gan nav uz vietas un atsakamies no domas. Tachu ilga kaveshanas Douna ciema atmaksajas. Sasniedzam slavenas Sindou smailes (Pics du Sindou), kad biljeshu virs no darba vietas jau notinies. Noslepjam mopedu krumos un kapjam smailees. Patikams skats, saulriets, vakara vejinsh. Vieta briniskiga. Iekartojam telti, uzvaram kuskusu ar darzenjiem uz portativas plits, garshigi paedam un taisamies gulet. Tas gan izradas neviegli, jo melnie akmenji ir pa dienu uzsilushi un visu nakti telti ir viegla pirts. Ara gulet delj odiem gan neriskejam.<br /><br />Nakamaja diena agri apciemojam Sindou pilsetu, kur atkal tankojam udeni no maisinjiem, edam brokastis bengu ar spageti, iepildu 2 litrus benzina - tiesi tik ari nobraukts pa visu ieprieksejo dienu. Dodamies talak uz Tenakourou - augstako kalnu Burkinaa (749m). Ap 10:00 esam kalna pakaajee pie ciema slimnicas. Atstajam somas un rapjamies kalna. Par laimi kapums nav stavs, driz vien izejam Tena ciemu, kur vietejie parada precizaku celju. Ciema tirgo anakada riekstus, bet ko ar tiem iesakt nezinam vel joprojam. Starp tradicionalam mala budam izcelas moseja - tas seit visur, skiet, buvetas no industriali razotiem celtniecibas materialiem. Bernelji parada celju. Driz vien taka iet cauri skolas pagalmam. Atkal mums ir apkart berni, visi sveicinas, dazhi brashaki puikas piedavaa savu kompaaniju lidz uz kalnu. Tachu mums kompaniju nevajag un turpinam celju. Kapums nav stavs un ilgs un driz vien sasniedzam virsotni, kur push atvesinoshs vejinsh, iespejams patverties koka paveni un redzams milzu klajums, kas jau atrodas Mali teritorijaa.<br /><br />Pachillojam un braucam talak. Lai nebutu jabrauc atpakalj pa to pashu celju, izvelamies neesoshus mazceljus. Iekuljamies tadas smiltis un bezceljos, kur tikai vietejie brauc ar motocikliem. Mums ar musu mobylette ar shaurajam riepam un ne tik lielo jaudu smagi klajas. Kilometrs pec kilometra ir izaicinajums manam iesaceja braukshanas prasmem. Tachu atalgojumaa ir civilizacijas iztrukums, no arpuses neapmekleti ciemi, kuros tradicionaalaas naturalaas saimniecibas paskatu jauc tikai musdienigi t-krekli. Ne elektribas, ne tehnikas (iznjemot kadus moto), neka. Ciemos ir majas un kletis ar salmu jumtiem, viena no centraalajaam socializesanaas vietam - udens pumpis, kur parasti uzrodas milzu skaits ar berneljiem ik reizi, kad pie kada piestajam.<br /><br />Skaisti skati, kalni pie horizonta, mazas tacinjas, upites un alejas padara braucienu ljoti tikamu. Pret vakaru sasniedzam Niansogoni pilsetinju. Uznak lietus, ka rezultata notusejam benzintanka ar vietejiem Douda un Yamakai, paplapajam par daudz ko, pameginu risus ar no augljiem iegutu merci un veganisku pastu ar kokvilnas ellju. Vinju mus ieciena ar kjinieshu zaljo teju, iemainam konfektes, noperkam dazhas tejas, aplauzhamies ar popkorna cepshanu un kukuruzas varishanu (vinjiem te vinju citadak lieto). Braucam gulet krumos. Pa nakti list lietus, kas bez telts virsvalka nonak arii telti. Tachu beidzot ir veesaaks un miegs ir labs. Tik no rita biku japazhave.<br /><br />No rita uzedam brokastiis saldos kartupeljus ar lidzpanjemto kjinas tofu. Aizbraucam uz ciemu salimet K. sandales. Gribam jau pirkt limi par 600, bet kamer skaidrojamies, ka vajag mazaku iepakojumu, veikalnieks mus nosuta uz blakusesosho motodarbnicu, kur arii mehaanikjis sandales salimee. Pakalpojumu noverteju uz 300 CFA (0.30 Ls), kam ari darbnicas ipashnieks pilniba piekrit. Pamazam macamies atpazit priekshniekus, kas parasti tusee savos iestadijumos, bet iesaistas tikai, ja kaadi nopietnaki jautajumi, straadaa, protams, darbinieki. Svarigi jau gan tas ir vairak tapec, ka vinjiem te tada sveicinashanas kultura, pec iespejas jacenshas visi pasveicinat.<br /><br />Pec tam uzkapjam Niansogoni bijushaja trogloditu kalnu ciemaa, no kurienes viss ciems parvacies lejup tikai pirms 30 gadiem. Gids rasta no Wara tautas visai veiksmigi franchu valoda pastasta daudz interesanta par dzivi kalnaa. Dzivojushi te ir ap 600 cilvekiem, ikgadejais lietus nopostijis daudzas budas, palikushas tikai tas, kas zem klints parkares - nelielas dazhu kvadratmetru budas ar priekshkambari un istabu, sienaa iestraadaata iedobe, kas kalpojusi kaa elljas lampa. Ieeja ciema bijusi aizsargata ar 1.5m augstu sienu, no kuras uzbrukuma gadijuma shavushi bultas vai metushi akmenjus no augshas. Wara tauta pazistama ka diezgan neganta, ari sagustitos uzbrucejus parasti sadalijushi gabalos. Bariibu uzglabaajushi nelielaas kleetiis vai milzu podos, graudus malushi riiveejot tos klints iedobees, taadaas kaa dabiskaas blodaas.<br /><br />Paareejaa diena paiet kratoties pa viduvejiem celjiem cauri dazhadam pilsetinjam un ciemiem. Neko ipashi izdalamu vairs neredzam, milzu baobabu palaizhamam garam, uz udenskritumiem taa arii neaizbraucam - ir jau veels un esam noseedeejushi peecpuses 3 dienas uz mopeeda. <br /><br />Vakara patusejam ar rastu Banfora, iedzeram nefermentetu Bandzi (palmam lidziga koka vinu). Sadzeram vinaaru. Paplaapaajam par valdiibas tuvredzigo politiku energetikas jautajuma, francijas interesem, Burkinas militarajiem pakalpojumiem (kas it kas robezhas ar globalo algotnju padarishanu). Uzedam drusku kola riekstu un ejam vazaties pa bariem. Pirmaja baaraa, kur piestajam un prasu kaut ko stipraku par alu, tiek izsniegtas 5cl (50g) plastmasas pacinas ar viskiju. Maksa 15 santimu gabala. Kopa ar aukstu mango sulu uzdzeramajam atstaju baaraa latu.<br /><br />Otrajaa baaraa panjemam pa burbulim Pastis (ko vinji te dzer tiiru) un Ruma kopa ar ingvera dzerienu (sirups + udens), kopa samaksadami 250 CFA (0.25 Ls). Esam jau labi iedzerajushi un dodamies atpakalj majas. Pa celjam ieperkam svaigi ceptu baltmaizi apbrinojami musdieniga maiznica. Pieejamas gan tikai un vienigi dazhadu izmeru bagetes. Bet karstas, ka rokas deg.<br /><br />Vel pa celjam ieejam nakts tirgu, kur ap mums apliip kaa mushas ar visdazhadako piedavajumu. Kaujos no visiem valja ar "Ca va! Merci!". Visilgak iet ar kadu kjedishu pardeveju, kursh par 2 Ls grib notirgot afrikas karekli kaklaa. Saku, ka man vienkarshi nevajag. Vinsh saka, ka est gribot un kaut ko ludzas, tachu pec skata neizskatas, ka izsalcis un ari uzbazibu veicinat nevelos, tapec nekads bizness nevedas.<br />Kaut kadi jauki tradicionali krekli maksaa 6000, gan jau var nokaulet lidz 3-4 Ls. Beigas noperkam bernu pidzamu suveniriem par 5 EUR +100 CFA, kas gan laikam dargi, bet nu dzeruma iepirkties ari nav gudrakaa doma.<br /><br />* * *<br /><br />No rita brokastojam ar bagetem un avokado, par 4 lielam avokadomaizem, 2 kafijam un 2 udenjiem atstajam 1300 CFA, gardas brokastis. Suveji gan nav pabeigusi kreklu, bluzi un svarkus (darbs kopaa 8 Ls, materials 6 Ls), tapec gaidam internetkafejnica. Izskatas, ka stopesana uz Bobo bus ka reiz pusdienlaika karstumaa. Noperkam mango, kas viduveja izmera (viduveja izmera ir palieli, bet lielie - vispar milzigi) te maksa 4 santimi gabala, ja perk chupinju no 5 par 200 CFA.<br /><br />Vel tikai 2 pilsetas, 2. lielaakaa un galvaspilseta un Burkina bus galaa. Kaa allazh tad, kad saprasti pashi pamati. Trukst tekoshas franchu valodas, kas ljautu iedzilinaties vieteejaa realitaatee liidz smalkaakaam detaljaam. urn:lj:klab.lv:atom1:suic:107663 2013-03-14T13:58:00 2013-03-14T13:58:00 2013-03-14T14:00:13Z 2013-03-14T14:00:13Z Pavadījuši vakaru mājās Ouagadougou, satiekam Alice no Francijas, kas būs mūsu hosts tai pašā mājā atpakaļceļā (kad Jonas būs prom), paēdam gardu pašu gatavotu dārzeņu sautējumu vakariņās, kas arī mājiniekie labi iet pie sirds, simboliski izdzeram sidra pudeli uz pieciem, iemočījam un taisāmies pie miera. Taisīšanās procesā sasitam glāzi un pēc tam arī kafijas kannu, ko diemžēl nav iespēja tūlīt aizvietot, jo dodamies prom agri nākamajā rītā. Dažas dienas vēlāk par to interesēsies Alice ar SMS "I think, you broke our coffee machine, no?"<br /><br /><a name="cutid1"></a><br /><br />Agri no rīta dodamies uz ceļu uz Po. Neskatoties uz hosta vairākkārtējiem ieteikumiem braukt ar taksi, mēs tomēr atrodam autobusu, kurš ved tieši tur, kur maršruttakši neved un ir daudz lētāks. Izrādāmies bez allaž deficītā esošās sīcenes, tāpēc ļaujam vietējai jaunkundzei nopirkt mums biļetes par 150 CFA gabalā (15 santīmi). Domājam atlīdzināt ar konfektēm, taču kamēr tizlojamies, meitene izkāpj pa priekšējām durvīm.<br /><br />Drīz vien esam uz valsts mēroga ceļa, kurš izrādās visai patukšs, ja neskaida vietējo mopēdistu un velosipēdistu plūsmu. Garām vairāk brauc sabiedriskais transports bush taxi paskatā - mikroautobuss, kuram uz jumta sakrāmēti maisi, somas, mopēdi, velosipēdi un nereti arī pats krāvējs. Katrs braucot garām uztaurē, pa logu rādot neizpratnes pilnu žestu no sērijas "jūs uz kurieni?". Taču mūsu nolūks ir stopēt bez naudas, kā arī mikroautobusi no pieturas uz pieturu iet pilnībā piepildīti, tāpēc tikai pamājam pretī, ik pa brīdim paskaidrojot, ka "nous faisons de l'autostop".<br /><br />Pirmais vadītājs, kas apstājas, ved no Ouaga robežas daždesmit kilometrus līdz Kombissiri. Vēl pēc brīža apstājas civilā tērpts militārists, kurš mūs paņem līdz pašam Po. Policijas kontrolposteņos viņu pazīst pa gabalu un dod militāristu sveicienu.<br /><br />Visa brauciena laikā ainava ir ļoti līdzīga - krūmājs mijas ar ciematiem, kuros zaru būdās un skārda konteineros ierīkoti veikali, kafejnīcas un darbnīcas. Termokastēs tiek tirgots ūdens 250-500 ml plastmasas paciņās par 25-50 CFA (2.5-5 santīmi), kurām nokož galu un dzer. Dominē krāsaini apģērbi, vai tie būtu kaut kādu futbolkomandu t-krekli ar numuriem, vai tradicionālie paigne. Pa ceļam redz padaudz musulmaņu mošejas ar zvaigzni un sirpi galā.<br /><br />Po ierodamies pašā pusdienlaika svelmē. Mūsu hosts Nātans ir <i>Peace Corps</i> brīvprātīgais, kas māca matemātiku dažādām vecuma grupām Po licejā. Klase šeit tipiski sastāv no 80-100 skolniekiem. Iedzeram ledusaukstu Coca cola un Fanta limonādi kafejnīcā (400 CFA par pudeli), un izlemjam īrēt mopēdu divām dienām. Nātans sazvana guidebookā norādīto numuru, izrādās, ka pazīst jau jaunieti Abdulaiju ar iesauku Pasteur (qui parle beaucoup). Dodamies viņu satikt viesnīcā Esperanza, kur mūs uzcienā ar aukstu ūdeni un sākas mopēda organizēšana. Vienojamies, ka mopēds Yamaha 100 būs 4000 par 1. dienu, 5000 par 2. dienu + vēl par 1000 tiks ieliets benzīnu. Ar benzīnu drusku uzmet, tas izbeidzas jau braukšanas mācības ievada laikā. Tā nu mēģinu apgūt visus pedāļus un pogas, pamatīgi tizlojoties, bet nu ar laiku nāk saprašana, kamēr varu jau apbraukt riņķi apkārt kvartālam relatīvi ciešami.<br /><br />Iepildu vēl benzīnu un eļļu no vietējā tankā, kas organizēts kā plauktā saliktas litra pudeles ar benzīnu, kuru bākā lej caur sietu. Šāds litra benzīnpudeļu formāts te izkonkurē sūkņu stacijas, kuras ir daudz mazāk populāras pat tajās retajās reizēs, kad kādu mana. Maksā benzīns 700-800 CFA litrā.<br /><br />Sēžamies uz moto, vēl dažas reizes veiksmīgi noslāpējis pa ceļam, tomēr spēju aizripināt 4km pa pilsētu līdz hostam. Atvilkuši elpu, nolemjam turpināt ceļu uz tuvējo pilsētiņu Tiebele, kur esot izkrāsots tradicionālais Gourounsi karaļnams. Brauciens pēcpusdienā izrādās tīri jauks, vasarīgs vējš, ripinām cauri ciemiem bolīdami acis uz vietējo dzīvi un nemitīgi atsveicinot garāmbraucējus un gājējus. Ik pa brīdim gadās bērnu armijas, kas vēlas izdabūt kādu labumu, bet ripinām tik viņiem garām.<br /><br />Vienubrīd gan pamanām kādu dižkoku, kuru ļoti sagribas nobildēt. Pieļaujam kļūdu, neaprēķinot vajadzīgo laika daudzumu fotoaparāta izvilkšanai, kā rezultātā mūs apstāj pirmie bērneļi pastieptām rokām un mūsu virzienā jau dodas paprāvs bars no visām pusēm. Kaut kā bildējam koku, atpērkamies ar bonbongām, visiem nepietiek, roku mākonis kļūst uzstājīgāks. Bēgam prom. Taču iemaņas vēl nav līmenī un vismaz 3x no vietas noslāpēju motoru mēģinot uzsākt bēgšanas operāciju.<br /><br />Citviet tālāk neizdodas iestartēt mopēdu pēc pauzes. Uzrodas "izpalīdzīgi" jaunieši, starp kuriem ir arī viens mehāniķis. Šamais cenšas neveiksmīgi piedarbināt, aptausta sveci, pa visiem iestumj mopēdu un kad jau iedarbināts, tad arī viegli vēlreiz iedarbināms. Dodu šamam 500 CFA, bet šis rāda, ka viņi tur 5-6 gabali. Piemetu vēl 500 CFA, lai atpirktos un tad jau arī braucam prom, pāris reizes kaunpilni noslāpējis pie sākšanas.<br /><br />Sāk jau krēslot un Tiebele pilsētiņā ierodamies līdz ar tumsu. Mopēdam deg eļļas indikators, tāpēc dodamies pa taisno uz mehāniķu garāžu. Mehāniķis paskatās, secina, ka eļļas netrūkst, tātad kaut kas ar pumpi, neesot nekas nopietns, lai rīt nākot pakaļ. Saprotam, ka tālāk nekur netiekam, ņemam somas un dodamies meklēt guļvietu. Pagājuši kādu kilometru nost no ciema centra, dodamies pāri laukam koku virzienā. Pēc brīža arī atrodam 4 koku puduri, kur arī iekārtojamies. Uz spirta lampiņas uzsautējam dārzeņus, ko piekožam pie tikko iegādātiem rīsiem. Iemočījam un izdomājam tomēr neiet uz ciemu dzert viskiju. Pie apvāršņa zibeņo, brīžiem pūš tīri jauks vējiņš, no koka kaut kas krīt ik pa brīdim (no rīta izrādīsies, ka tie tādi bumbuļi uz kātiņa), brīžiem arī kāds šķidrums nopilinās, kuru neizdodas identificēt.<br /><br />Teltī valda viegla gāzes kamera salīdzinot ar ārpusi, taču pagriežam sieta atvērumu pret vēju un pēc laika kaut kā aizmiegam psihedēliski deliriozā miegā, skanot dīvaniem Āfrikas trokšņiem. Uz pašu iemigšanu netālu uzrodas arī kāds ēzelis, kurš ik pa brīdim nozviedz savu sakāmo. Miegs ir krāsainu sapņu pilns un viegli murgains, kas daļēji skaidrojams ar pretmalarijas zālēm - Lariam. Ik pa brīdim kādam no viņām jumts brauc radikāli (psihozes, depresijas, utt.), bet arī normālos apstākļos viņas diezgan labi spiež uz psihi, it sevišķi kopā ar džndž un karstumu.<br /><br />Pamostamies no fermeru balsīm. Gulējuši esam aiz ~0.6m augstas māla sētas (kas nodala laukus, lai visuresošie free range dzīvnieki netiek klāt) turpat takas malā. Vietējiem skatoties, pakojam telti, kamēr šamie saņemas un 3 cilvēku kolektīvā pienāk klāt. Nu mēs viņiem skaidrojam, ka guļam te, jo nav naudas pour l'auberge. Procesa gaitā parādām karti ar Latviju un Burkinu, iedodam sauju konfekšu. Daži aizvelkas, paliek tikai fermeris, kurš saka, ka mēs drīkstam iet. Uz iešanu gan mēs nesteidzamies, lēnām pakojamies un ēdam brokastis. Arī viņam iedodam baltmaizi ar avokado, šamais paņem maizi, uzreiz neēd, kaut kur aizstiepj. Pēc brīža uzrodas atpakaļ ar tādu pašu tekstu, ka varam iet. Iešķiebjam viņam vēl vienu avokadobageti, ko nu jau notiesā viņš pats uz vietas. Uz zīmēm rādītu lūgumu atbalstīt, iedodam par jauko kempingu tīruma malā 500 CFA. Pulkstenis ir ap 7:00, dodamies pakaļ mopēdam.<br /><br />Tiebeles karaliskais galms ir tūristisks, gidam jāmaksā atsevišķi un viņi ir pieraduši pie apmeklētājiem. Viens knapi angliski runājošs piedāvā mums izrādīt 3 ciemus par 5000 CFA (5 Ls). Cenā ietilpst benzīns, kuru viņš nokurinātu ar savu mopēdu. Taču valodas prasme nepārliecina un katra ciema ieejas maksa 2000 CFA no cilvēka tomēr ir paliela (kopā 17 Ls par diviem + gids), tāpēc izlemjam apmeklēt tikai vienu karalisko māju iekš Tangassouku.<br /><br />Dodoties Tangassouku virzienā, ceļa krustojumā redzam pa labi aizejot dīvainu ciemu, kurā ir gandrīz tikai salmu būdas ar melnām plastmasas plēvēm. Iebraucot ciematā, uzduramies kādam <i>nasara</i> (baltajam cilvēkam), Robertam no Šveices. Ciemats te atrodas nesen, tikai zelta rakšanai. Tā nu kopā arī sākam pētīt zelta raktuvi, kur smagā darbā cilvēki rok akmeņus, maļ, skalo, no bļodām izvilina pa zelta drupačai (mazākas par smilšu graudiņiem). Iegūto zeltu notirgo ciema pārpircējiem. Vietējais gids īsti nevēlas atbildēt uz jautājumu, kurš šeit ir īpašnieks, kam tas viss pieder un kurš uz tā pelna. Bet darba apstākļi ir tādi, kādus tikai filmās var redzēt (piem., ļoti iesaku noskatīties <a href="http://www.imdb.com/title/tt0478331/">Workingman's Death</a>). Pirms diviem gadiem bijis vairāk zelta, tad vietējie sapirkuši sev mopēdus. Tagad zelta palicis maz, grūti atrast. Diezin vai no mopēdiem liela jēga, ja nevari ik pa brīdim nopirkt litru par 700 CFA.<br /><br />Pa ceļam mūs apstāj strādnieki, jaunāki un vecāki, draudzīgāki un tādi, kas vēlas naudu par foto. Dažiem uztinam cigaretes, vienam sīcim izsniedzam bonbongu, bet uzraujoties uz vietējā bosa saulesbrillēs un ar jostassomu, dabonam šķirties no 200 CFA. Viņš gan dusmīgs, ka tik maz, bet šveicietis viņam atgādina, ka par 200 CFA var nopirkt lielu rīsu porciju, vai viņš gribot vairāk? Apkārtējie pasmejas un minisituācija, kas sākas ar šķietamu agresijas pieskaņu ir veiksmīgi atrisināta. Nav jau nekādu noteikumu, cik jādod un vai vispār jādod. Roberts paskaidro "In Africa all is negotiable!".<br /><br />Pēc zelta raktuves apskates dodamies tālāk uz Tangassouku skatīt karaļnamu. Kādu gabalu nostāk mopēds apstājas, nespēju viņu vairs iedarbināt, nolemjam apsēsties ēnā un uzēst. Sarunājam ar šveicieti tikties galā. Kad neizdodas iedarbināt arī pēc pusdienu pauzes, domājam jau doties atpakaļ, kad piestāj divi jaunieši, paskatās, kas par problēmu, izrādās benzīns beidzies. Tad nu viens arī aizlaiž pakaļ benzīnam ar manu 1000 (1 Ls), pēc brīža arī atved, saku, lai patur atlikumu par pakalpojumu. Šamais tik noinstruē, ka vajag ieliet vēl litru tagad un litru vēlāk, lai tiktu atpakaļ uz Po.<br /><br />Atbraucam uz Tangassouku un atkal satiekam Robertu, kuram pa šo laiku labota mopēda riepa. Tuvējā kafejnīcā iedzeram viegli atdzesētu vietējo limonādi. Vietējie tikmēr pērk kaut kādu oranžu šķidrumu. Vietējais jaunietis paskaidro, ka tas ir ingvera alkoholisks dzēriens. Nogaršojam arī mēs, pudeles galā tiek uzlikts korķis ar burbuli-dozatoru. Cena par 1 burbuli - 100 CFA. Paņemam katrs pa diviem, dzēriens izrādās garšīgs un stiprs, pat dedzinošs. Kamēr Roberts runā ar kādu inteliģentu jaunieti, kas pat angliski drusku prot (bet bijis spiests pārtraukt mācības skolā, jo nomiris tēvs un esot bijis jāatgriežas ciemā - izaugsmes strupceļš), vietējie alkāni uzsāk tipiskās darbības resursu ekstraktēšanā un nāk prasīt naudu / ubagot. Aizlietās acis ar sarkanajiem asinsvadiem nepārliecina. Naudu nedodam.<br /><br />Noparkojamies zem milzīga koka pie Tangassouku karaļnama. Koka pavēnī var sasēst pat vairāki desmiti cilvēku. Karaļnams sastāv no padsmit būdu kompleksa, kas nokrāsots ar dažādu krāsu rakstiem. Vārtu būdā guļot pats karalis - ja kāds taisa vaļā vārtus pa kluso, tad viens bomja gals ir vārtu būdas ailē, karalis tad dzird zagli. Pagalmā daudz plastmasas atkritumu (kā te visur), staigā dzīvnieki. Arpusē upuraltāris, kur ziedo dzīvniekus un kuru neļāva fotografēt. Vietējā burkinabe mūs izvadā un visu pastāsta, galveno pārtulko Roberts.<br /><br />Atpakaļceļā uz Po atkal noslāpēju mopēdu, kalnā braukdams. Pazaudējam Robertu, toties apskatām tuvējos paugurus. Izbraukdami vēl dažus vietējos ciemos veiksmīgi nonākam atpakaļ Tiebelē. Uzēdam tirgū pusdienās To - bumbas ar mērci, piegriežot klāt iepriekš iegādāto salātu un palūdzot lokus turpat no virtuves. Viesmīle-ķēkša apgalvo, ka ēdiens ir vegānisks. Labticīgi to arī ēdam, kaut arī pilna pārliecība par to nerodas. Pusdienās rīsu bumbas ar mērci (kurā nereti kā garšvielas tiek izmantotas kaltētas zivis vai gaļas buljona kubiks). Bet nu uz visiem mēģinājumiem paprasīt, vai tiešām der, saņemu apstiprinošas atbildes, tad nu labticīgi paļaujamies.<br /><br />Vakara brauciens 30 km iznāk tīri jauks, ripinām saulrietā. Atgriežamies pie hosta ap 17:00, laikā, kad solīts atdot mopēdu. Aizrakstu īsziņu, ka atdošu vēlāk, ka daudz problēmu ar moto, uz ko Pasteurs saka, ka ok, ka alleloia 7 fois, ka paši esat veseli. Brīdi atpūšamies, papļāpājam ar Nātanu un dodamies atdot mopēdu. Atkal beidzies benzīns, nopērku vēl litru, lai tiktu līdz centram.<br /><br />Pasteurs viesnīcā priecājas mūs redzēt. Pats tikmēr izklaidē francūžus no kādas NGO (viņiem te daudz, ārzemnieki nespēj izturēt apstākļus, kādos dzīvo burkinabes un cenšas ļoti palīdzēt). Spēlē ģitāru, dzied, kaut ko pļāpā ne īsti saprotamu. Mēs gan esam noguruši un pēc kādas stundas jau taisāmies mājās. Pasteurs vēlas iedot mums mopēdu līdz rītam, bet izrādās, ka nolaidis priekšējais ritenis. Komplektā ar salauzto tauri un atkal degošo indikatoru, tas šķiet ne pārāk labs piedāvājums un izlemjam doties kājām.<br /><br />* * *<br /><br />Izrādās, ka no Po uz Leo netiek, ceļš tur slikts. Tāpēc no rīta ejam pa taisno caur ciemu atpakaļ uz ceļu uz Ouagadougou, no kurienes pirms 2 dienām atbraucām. Veiksmīgi tūlīt nostopējam vietējo mācītāju, kurš priecājas ar mums parunāt. Izkāpjot uzēdam pusdienas, kas sastāv no plikiem rīsiem + blakus kioskā piepirktas tomātu pastas bundžiņas, kuru sajaucam ar eļļu, ūdeni un garšvielām dabonam ko līdzīgu kečupam. Pusdienas izmaksā 300 CFA (30 sant.) uz diviem. Piepērkam apelsīnus un banānus par vēl 500 CFA kopā.<br /><br />Tiklīdz esam iekārtojušies koka ēnā pie ceļa, uzreiz nostopējam pirmo garāmbraucošo mašīnu. Iekšā kārtējie NGO pāstāvji, vietējais burkinabe pie stūres, pasažiera vietā mazliet angliski runājoša francūziete. Brauciens ar klimata kontroli ir ļoti patīkams un arī vajadzīgs. Nojaušu, ka varētu būt dabūjis karstuma dūrienu vieglā formā, jo viegli reibstu no kājās stāvēšanas. Katrā ziņā, miers, atpūta un vēsums ir pašā reizē, pat ja tas ir džipa aizmugurējā beņķī.<br /><br />Ar nelielu līkumu vietējā rezervātā, kur braucēji nesastop meklēto personu, ierodamies Ouagadougou, kur mūs laipni izsēdina uz ceļa Leo virzienā. Arī uz šī nacionālā mēroga lielceļa mašīnu ir maz. Ejot gar nebeidzamu būdu-kiosku rindām, iegriežamies saulesbriļļu stendā, kur iegādājamies divus pārus par 1000 CFA gabalā. Kamēr piemērojam brilles, pie mums pienāk jaunietis, kurš mēģina runāt par ģīzas, izrādās no vietējās baznīcas turpat blakus. Jaunietis tā sapriecājas par mūsu klātbūtni, ka skanīgā balsī dancodams nodzied veselu dziesmiņu par ģizusu, kurš ir draugs un jālaiž sirdī. Rāda ar pirkstu uz augšu, uz ko atbildu, ka Ģizuss, protams, augšā, bet mums tomēr uz dienvidiem.<br /><br />Nostopējam kādu sievieti, kas brauc dažus kilometrus līdz vietējai slimnīcai, ar ko gan pietiek, lai atsijātu vairumu vietējās satiksmes. Piesēduši nelielā ēnā, ēdam apelsīnus, kamēr apturam vietēju pensionētu fermeri, kas ved mūs daždesmit kilometrus. Tērpies tradicionālajā paigne, ar rakstu, kas veltīts 8. martam (emblēmas ar sieviešdienas logo un tekstiem franciski uz auduma). Atrodam koka pavēni, kurā turpinām ēst apelsīnus un dzert tikko ar velosipēdu piegādātos ūdens iepakojumus, līdz visai drīz apturam mašīnu. Dialoga sākumā tiek piedāvāta viesnīca, kuras īpašnieks ir vadītājs, bet es saku, ka mēs paliekam ar Peace Corps jaunieti, kas māca sievieštiesības iekš Leo, tad nu tomēr piekrīt aizvest tāpat. Brauc ātri uz izlaiž Leo netālu no piedāvātās glaunās viesnīcas (ar karogiem, kas te retums) ap 14:00. <br /><br />Laiks par laimi ir drusku apmācies un nav jācieš no tiešiem saules stariem. Satiekam hostu vārdā Samuel, uzēdam salātus vietējā viesnīcā, kas ir drusku glaunāk un arī dārgāk kā citviet. Pagalmā neiespringuši ganās maitasputni, vietējie dzer alu. Badīgi notiesājam salātus, uzsaucam arī hostam. Nākas brīdi skaidrot oficiantam, ka kopā apēdām 2 salātus nevis 4, kā 2x atnestajos čekos nodublējies. Kopā 1200 CFA nevis 2400 CFA. Apmeklējam tirgu, kur sapērkam produktus vakariņām, kā arī iepazīstamies ar jauniem vegāniskiem ēdieniem - <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Shea_butter">shea butter</a> vārīta samsa, kukurūzas galetes (lieliski kā snaki, bet lielākās devās šķebina). Nonācis mājās noskalojos, un nespēdams neko daudz parunāt, atslēdzos uz tahtas. Tikmēr hosts ir sacepis tofu (Leo izrādās ir tofu centrs Burkinā, šobrīd sezonas laikā kilograms maksā 250 CFA, normāli 1000 CFA). Paēdu vakariņas, knapi vēl drusku papļāpāju (tai skaitā par to, ka burkinabēm trūkst kritiskās domāšanas un cik sievietēm klājas grūti) un eju atpakaļ gulēt, spēka pēc pēdējām mazgulētajām un karstajām dienām nav nemaz.<br /><br />Šodien, ceturtdien pamostamies agri, ap 7:00 kā parasti, kas ir labākais laiks - ir gaišs, vēl nav karsts (tikai kādi ~+25..+28), gaiļi dzied, ēzeļi īd, viss notiek. Pēc ilgas dušošanās kaut kā savācamies pastaigai. Kopā ar Semu aizdodamies līdz internetkafejnīcai, kur viņu arī atstājam. Izmetuši nelielu loku pa Leo pilsētu apciemojam tirgu, vispirms iepērkam salātlapas, tomātus, sīpolus un lielu gurķi (kopā 350 CFA), tad aizejam turpat netālu uz kafejnīcas nojumi un nopērkam bengu (rīsi ar pupiņām - lētākais pamatēdiens), no mērces atsakāmies (jo tur garšviela - zivju gabaliņi), taču palūdzam bļodas un ūdeni, kur mazgāt un griezt salātus. Paēdam veselīgi un gardi par 50 santīmiem, ieskaitot 5 santīmu dzeramnaudu par palīdzību ar ūdeņiem dārzeņu mazgāšanai.<br /><br />Izstaigājam visu tirgu, kur vienlīdz pārdod pārtiku, saimniecības preces, visa veida zāles bez receptēm, apģērbu, saldētu sulu un ko vēl ne. Apmeklējam arī gaļas paviljonu, kur ar atļauju nobildējam miesnieku darbībā. Dzīvniekus gan neviens neslepkavo tobrīd, tikai sadala sīkāk jau piebeigtos. Tā arī īsti neatrodam smuku kreklu. Maksā šeit krekls 3500 CFA, bet pilns tradicionālais paigne 10 000 CFA (10 Ls). Uzšūt pēc pasūtījuma arī tikpat, taču šoreiz nav laika, mēģināsim pasūtīt citviet.<br /><br />Tālāk uzmeklējam frizieri, kur par nelielu samaksu ar mašīnīti tiek skūti vietējie bērneļi uz 0. Par 500 CFA atbrīvojos arī no saviem matiem, tagad tikai atliek vienmērīgi iesauļot galvu, izvairoties no piededzināšanas.<br /><br />Pēc friziera dodamies uz internet kafejnīcu, kur jau 3. stundu rakstu šo palagu, bet K. tikmēr guļ uz 2 krēsliem. Telpā klasiski griežas ventilators.<br />Rit karstākais diennakts posms - gaisa temperatūra pēc weather underground - 38 C, termometru vēl neesmu iegādājies. Jāmēģina kaut kā aiztikt pusdienās un līdz mājai atpūsties. Kaut arī viss te 10 minūšu gājiena attālumā, dienas vidū tas nemaz nav maz.<br /><br />* * *<br /><br />Vispārīgi ņemot, cilvēki Burkinafaso ir ļoti draudzīgi. Briesmas un apdraudētību nekur neizjūtam. Šķietamu nelaipnību ļoti reti un arī tad, ja lienam, kur nevajag vai fotografējam cilvēkus bez atļaujas. Cilvēki ir ļoti atvērti, interesējas no kurienes, ārpus tūristu rezervātiem ir patiesi un neuzmācīgi.<br /><br />Bērni skrien klāt, lai sasveicinātos, sniedz roku, vai knipsē, vai vēlas sasist dūres. Vietējais rokasspiediens viņiem te trīsdaļīgs ar skanīgu knipi beigās, neesam vēl apguvuši.<br /><br />Sadzīve vairumam cilvēku ir ļoti pieticīga, bez elektrības un tekoša ūdens. Ūdeni viņi iegūst no urbumiem un pumpjiem - parasti tikai viens vai pāris uz mazāku ciemu. Mājas izaudzē zemē, pareizāk sakot, sakaltušu zemi izmanto par ķieģeļiem. Milzu koki kalpo kā pavēnis. Atkritumu izgāztuve ir visapkārt un vienlaikus kalpo arī kā dzīvnieku ganības. Neskatoties uz vispārīgu nabadzību, cilvēki ir labā omā un braši cīnās ar ikdienu.<br /><br />Internets te ir tik lēns, ka pat pastkastes atvēršana prasa lielu pacietību, nerunājot nemaz par kaut kādām bilžu pilnām lapām, kuras, var uzskatīt, Burkinfaso internetā nepastāv (ja nu vienīgi hardcore budistiem, kas gatavi iekrist dziļā meditācijā turpat pie ekrāna).<br /><br />* * *<br /><br />Rīt mēģināsim doties tālāk caur Diebougou un Gauoa uz Banforas pusi, kur mēģināsim noīrēt jau kvalitatīvāku mopēdu 3 dienu braucienam. Ceļi tur kļūst mazāki. Atliek tikai cerēt, ka vismaz 1 mašīna stundā tur brauc, tad jau aizkulsimies, jo autostops šeit ir lielisks, kad ir ko nostopēt. urn:lj:klab.lv:atom1:suic:107386 2013-03-10T18:16:00 2013-03-10T18:16:00 2013-03-10T18:20:21Z 2013-03-10T18:20:21Z Visa sestdiena paiet lidostās un lidmašīnās, kas pamatīgi nomoka. Lidmašīnā pirmo reizi tieku pie kārtīgas Burkina Faso ceļveža ievaddaļas izlasīšanas. Šausminoša informācija par dažāda veida insektiem, tārpiem, ērcēm un ko tik vēl ne, kas katrs nāk ar saviem bonusiem - sadēj olas zem ādas, izveido grūti diagnosticējamas kolonijas vēdera dobumā, inficē ar parazītiem un citādi visādi labumi. No malarijas cenšamies izvairīties ar Lariam, no kā blaknēs mēdz būt psihozes, paranojas lēkmes un depresijas. No pārējā vajadzētu sargāt DEET insekticīdam, moskītu tīklam un daļai veiksmes.<br /><br /><a name="cutid1"></a><br /><br />Pirmā nosēšanās ir Niamey, Nigerā. Daļa pasažieru izkāpj, iekāpj citi vietā. Sajūta kā plackartā. Pēc stundas jau esam Ouagadougou, kur stājamies rindā. No sākuma pārbauda dzeltenā drudža sertifikātu, tad sūta kārtot vīzas. Uz vietas fotogrāfs ar īpatnēju aparātu par 5 EUR gādā pases formāta foto. Pašas vīzas maksā nepatīkamus 75 EUR no cilvēka, kas gan ir akurāt 2x mazāk nekā minēts ceļvedī, bet daudz, daudz vairāk kā Wikitravel norādītie 10000 CFA (10 Ls). Bildējoties pasei, K. pavaicā, kur soma, automātisks skatiens ielido uz 5 EUR par neizdevušām bildēm. Beigās pasēs tiek iespiesti zīmogi, pirmais neizdodas, tam pa virsu uzspiež Anullee, iespiež citu, tiekam beidzot pa stundu laukā līdz bagāžai.<br /><br />Sagaida mūs divmetrīgs šveicietis Jonass. Ejam uz taksometru, kur pēc ilgākas kaulēšanās izdodas cenu dabūt lejā līdz 3500 CFA, kas skaitās normāls tarifs priekš nakts. Braucam izgrabējušā zaļā mašīnā pa putekļainām ielām un brīnamies par notiekošo. Vienuviet uz Charle de Gaule avēnijas deg riepa. Kā vēlāk izrādīsies, ļaudis izsaka neapmierinātību ar to, ka militāristi nogalinājuši kādu sievieti. Citādi galā nonākam bez starpgadījumam, taksistam gan "nav atlikuma" no 4000 (kas te tipiski), taču Jonass palīdz naudu izmainīt. Tā nu esam iebraukuši Burkinā par 170 EUR, sālīts iesākums.<br /><br />Runājam ar Jonasu par visu ko. Viņš šeit strādā NVO, kas nodarbojas ar informatīvu atbalstu vietējiem zemniekiem. Smejas par mūsu vēlmēm Burkinā (paēst vegāniski, braukt ar stopiem u.c.) No malārijas nebaidās, jau trīsreiz pārslimojis. Ātri atmetam arī domu par pudeļu ūdeni, kā iesaka gids, un ķeramies patērēt krānā esošo. Arī pulksten 3:00 naktī man ir akurāt drusku par karstu. Ap 4 no rīta aizejam gulēt zem moskītu tīkla istabā ar griestu ventilatoru. Dažus odus pagalmā redzējām, bet vēl īsti nesabijāmies.<br /><br /><br />Pamostamies ap 9 no rīta. Pēc īsām brokastīm dodamies rīta pastaigā, lai paspētu ko paskatīt. No 12-15 te nekas nenotiek, +40C laikam grūti. Tā nu pa neasfaltētām, bedrainām un atkritumu pilnām ielām dodamies uz tuvējo parku pāris kilometru attālumā. Parks izrādās par maksu, 100 CFA par ieeju. Bet mums naudas nemaz nav, ko arī pasaku. Kasiere apvaicājas, vai pirmo reizi, nosaka - nekas, nākamreiz - un ielaiž parkā. Parkā nesezona, gandrīz viss nokaltis, ja neskaita dažus zaļus kokus. Arī jauki putniņi sarkaniem vēderiem lidinās un dzied iepriekš nedzirdētas dziesmas. Redzam dažas kokgrebtas skulptūras.<br /><br />Pēc parka nonākam Universitātes rajonā. Ielas tikpat netīras, bedrainas un bez asfalta. Taču te dominē fotokopētavas, kas gan svētdien ir ciet. Parasti kādā mazā kioskā vai konteinera tipa būdās. Paņemam vienīgo slēpni Ouagadougou pie baznīcas, kas pēc izkārtnes spriežot, nodarbojas arī ar seksuālās izglītības veicināšanu. Mēģinam izņemt naudu studentu pilsētiņā, aparāts piedāvā variantus līdz 400 000, gribam tikai 200 000 CFA (200 Ls), bet tad ATM pārdomā un saka, ka vairāk par 40 x 2000 CFA banknotēm nedos. Nākamais mēģinājums mūs atstāj gribot. Nāk pusdienlaiks un pārvietoties kļūst grūti. Beidzot gan netālu no Apvienoto nāciju laukuma dzelzs globusa pamanāmies atrast bankomātu, kur izņemam 200 000 CFA.<br /><br />Turpat pāri ielai pilsētas centrāltirgus, kur izdomājam ieiet paskatīt šādus tādus sīkumus. Tā izrādās paliela kļūda un vēl 15 minūtes vēlāk mēs cenšamies iestāstīt, ka mums nevajag ne kartiņas, ne bikses, ne rokassprādzes, ne ko citu no viņu kolekcijām. Izmukuši līkumu līkumiem no uzmācīgajiem pārdevējiem, izdomājam nopirkt vietējo ēdienu uz ielas. Pārdošanā Benga - kuskus ar pupiņām. Tiek pārdots apmeklētēju traukos. Labi, ka līdz ir dimdiņkāpostu tukšais spainītis, kuru arī piekrāmē par 200 CFA (0.20 Ls). Izrādās ļoti garšīgi. Kamēr ēdam turpat uz ielas, pienāk vēl viens un piedāvā doties līdzi apskatīt aproces, kaklarotas. Vēl biznesa izdevību sajutis, pienāk puika ar tālruņu kartēm. No kura arī nopērkam vietējo numuru. Atlikuma kā parasti nav, paņemam tā vietā pavairāk kredītu. Tieku pie tīri smuka Burkinas numura Airtel kompānijā, uz kuru 2 nedēļas var atsūtīt ziņas (778 778 92). Diemžēl internetu tālrunī tā arī neizdodas pieslēgt. Tikmēr uzrodas pirmais angliski runājošais dienas laikā, Ogo - tūristu gids no Mali, kas palīdz tulkot robus frančvalodas komunikācijā ar pirmo. Piedāvājumā, izrādās, ir arī džandža, ko mēs arī nedaudz beigās iegādājam. Grib 10000, es saku, ka mums tikai bišķ par 5000 vajag. Grib naudu uz priekšu, bet mierīgi uztic man savu smartfonu ķīlā un pazūd ar maniem 5 Ls.<br /><br />Parunājamies tikmēr ar citiem, viņi te visi tādi mākslinieki - muzikanti - tirgotāji vienā. Uzrodās Ogo un uzdāvina mums pudeli ūdens. Pēc laika ir atpakaļ arī jaunietis, džandžu apskatām un dodamies mājās izbēgt no pusdienlaika karstuma. Pa ceļam ieejam lielveikalā. Kā jau nevietējām precēm, viss ir diezgan padārgs. Izņemot alkoholu, kas +/- kā Latvijā. Nopērku pudeli sidra par 2 Ls. Pēc veikala mēs satiekam Ogo ar otru, izrādās šamie ar mopēdu mūs jau kādu brīdi meklē - aizmirsis savākt telefonu atpakaļ.<br /><br />Meklējot taksi sanāk jautrība. Mūs uzaicina vienā taksī. Kamēr domājam vienoties par cenu, lai ir nevis par taksi, bet gan par maršrutnieku, piebrauc vēl viens, kas arī mūs aicina. Kamēr mēs neizlēmīgi uz vienu otru pusi, šamie sāk jau lamāties savā starpā. Mēs tikmēr notinamies un iekāpjam trešajā, kas mūs arī ved mājās. Pa ceļam ielu bloķē neliela demonstrācija ap 30-40 cilvēku. Ielu malās izsisti visu autobusu pieturu stikli - tas no tās pašas sērijas, kas iepriekšējās dienas riepu dedzināšana.<br /><br />Tagad, pēc diendusas, esam atnākuši uz visai disfunkcionālu biznesa centru - internet kafejnīcu. Sākumā darbinieks mūs ved līdz letei - un sniedz vada galu. Aiz neizpratnes tīri ciešamā franču valodā pavaicāju "Avez vous l'ordinateur?". Atšķirība cenā nekāda, nāc ar savu datoru vai lieto vietējo. Stunda Ls 0.30, vairāk - atlaides. Vienīgi tie datori te īsti nestrādā. Šis sakomplektēts no angļu qwerty tastatūras un antīkas Microsoft peles. Man vēl paveicas tikt pie ejoša firefox, bet K. tā arī nespēj ieiet nedz meilā, nedz saitus kādus atvērt (kā rezultātā es šo kārtējo penteri beidzu jau par viņas kredītu). Bet nu jau nāk krēsla, vakars klāt, karstums nokrities līdz ciešamiem +27..+30, var mēģināt iet uz nakts tirgu un štukot vakariņas.<br /><br />Rīt agri no rīta izbraucam uz Po, kur pievērsīsimies lauku rajonu izpētei. urn:lj:klab.lv:atom1:suic:107117 2013-03-09T09:54:00 2013-03-09T09:54:00 2013-03-09T09:25:53Z 2013-03-09T09:25:53Z Piektdienu sākam ar Beyoglu rajona izpēti. Esam apmetušies jaukā rajonā ar šaurām ieliņām, maziem veikaliņiem, 4-5 stāvu mājām. Mājas daudzviet ir avārijas stāvoklī, vai pat grausti. Urban trip pilsētas vidū. Visapkārt vērojama DIY atmosfēra saimniecības organizēšanā. Ik pa brīdim manām arī policijas patruļas, kas pārbauda dokumentus, rokas somās; pie policijas iecirkņa noparkota bruņmašīna ar ūdens lielgabalu.<br /><br /><a name="cutid1"></a><br /><br />Speciāli izvēlamies mazākas ieliņas, kur norit vietējā dzīve, uz ielām spēlējas bērni, apkārt braukā dārzeņu autoveikali (uz ielu stūriem pārdevēji skaļi sauc pircējus no tuvējām mājām), padzīvojuši turki tējnīcās rauj kārtis, nardus un citas spēles, vai arī sasēduši bariņos uz soliņiem risina nebeidzamas sarunas, šai rajonā daudz musulmaņu sieviešu tradicionālā apģērbā ar lakatiņiem galvā.<br /><br />Saņemamies uz pirmajām ekonomiskajām transakcijām, nopērku lavašu un trīs tomātus. Cenas bieži nav rakstītas, nekad nesaproti, vai tevi met vai nemet; bail vispār iet ko pirkt. Neskatoties uz pieredzi, katru reizi ir nedaudz grūti pārslēgties no Rīgas precīzās norēķināšanās līdz šim apmēram un uz aci, un pēc sejas.<br /><br />Pēc rīta daļas atgriežamies mājās un sataisām sviestmaizes tālākajam pārgājienam. Tālrunis ir uzlādējies, var arī paslēpņot. Plānā būt par apzinīgiem tūristiem un apmeklēt vietas, kas speciāli veidotas apmeklēšanai. Sākam ar plašu gājēju ielu, kur nebeidzamā straumē plūst ļaužu straumes abos virzienos, pa vidu ik pa brīdim izbraucot veclaicīgam tramvajam. Apskatām vietējo katoļu baznīcu, ieejam kādā sienu zīmējumu izstādē (bet pēc 1. stāva ātras apskatīšanas tomēr augstāk nedodamies), un tik pa ielu uz priekšu. Ļoti patīkama, mazliet eklektiska arhitektūra. Vēsturiskās celtnes šur tur dod vietu nezināmas izcelsmes bezgaumībai, bet tas viss pazūd kopējā raibumā.<br /><br />Izlauzušies cauri pārcenotajai konsumeru paradīzei - bezgalīgu veikalu un mūsdienīgu kafejnīcu rindām ielas abās pusēs, caur milzu veikalā pārvērstu apakšzemes pāreju nonākam uz tilta, lai šķērsotu Zelta ragu uz Fatih rajonu. Uz tilta vairāki desmiti makšķernieku cenšas piemānīt zivis, ko turpat arī tirgo. Pāri upei redzamas vairākas milzīgas mošejas, kuru virzienā tad apmēram arī dodamies. Pa ceļam no opja nopērkam tabaku uz svara, loģika maksāt 10 liras (3 Ls)(nevis izrādīt nezināšanu ar pirkstiem jautājot "cik maksā?") izrādās nekam nederīga, iekasēts tiek viss un uz atkārtotu prasību izsniegt atlikumu opis atbild ar nesatricināmu neizpratni par ko vispār ir runa.<br /><br />Tālāk izlaužamies cauri milzu pūļiem garšvielu tirgū, kas uz tālo galu pārvēršas saimniecības precēs. Apskatām arī vienu eju no Grand bazaar, piedāvājums kopumā līdzīgs Rīgas centrāltirgum. Izgājuši laukā uz vietējo rajoniem, kur tūristus kādu brīdi nemana, saņemamies nopirkt saliekamo nazi par 15 TL (5 Ls). Ilgi taustām un bakstām, pārbaudām katru skrūvīti, pēc Ķīnas 2Y (0.18 Ls) šis nazis liekas ļoti dārgs. Bet dārgs te ir gandrīz viss. Labākajā gadījumā var cerēt, ka būs Rīgas cenās, bet pārsvarā viss maksā vairāk.<br /><br />Apmeklējam arī Sultāna Ahmeda mošejas pagalmu. Turku jaunieši mani notver pie ieejas un ar atrunu, ka vajadzīgs angļu valodas projektam, piedāvā man nointervēties. Kam arī joka pēc piekrītu. Jautājumi ir par paša valsti, ceļošanu un Stambulu. Kādu daļu no jautājumiem nesaprotu, nākas lūgt rādīt rakstveidā. Jaunieši to visu iefilmē fotoaparātā. Mošejā pa ticīgo durvīm neielaiž, pie neticīgajiem atkal rinda un izlemjam doties tālāk. Kā citās Stambulas hipertūristiskās vietās arī šeit ik pa brīdim var dzirdēt krievu valodu, vietējie arī ielauzījušies dažas frāzes servisa vārdā. Pirms pavisam pametam šo rajonu, cit intervētāji noķer mūs vēlreiz, šoreiz intervējas K., tik jautājumi vairāk velk uz "love & friendship" tēmām, piedāvājot iedomāties situācijas, kurā ir hot sucks (hot sex) vai stučīt mentiem draugu, kas pastrādājis noziegumu.<br /><br />Uzkožam grillētu kukurūzu, pusdienās paņemam gardu falafel rulli, beidzot saņemamos nopirkt visuresošos kastaņus (~1.50 Ls par 100g) un, līkumodami gar kešiem, dodamies īstenot <span class='ljuser' style='white-space: nowrap;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=kants'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/kants/'><b>kants</b></a></span> ieteikumu izbraukt ar kuģīti pāri Bosfora jūras šaurumam. Doma ir paņemt kādu slēpni Azijas pusē. Apskatām no klāja vecu stacijas ēku un antīku lokomotīvi tās priekšā, taču saprotam, ka vairs īsti nevelk. No kuģa neizkāpuši arī dodamies atpakaļ. Tikmēr iestājusies tumsa, visapkārt Bosforam pauguros redzami gaismiņu tūkstoši.<br /><br />19.30 ieplānots sieviešu dienas gājiens. Dodamies turp, līdz pamanām aptuveni 100 cilvēku lielu grupiņu ar sarkaniem karogiem dodamies lejup pa gājēju ielu, skandējot saukļus. Iesēžamies astē un ejam līdz. Paejam garām policijas riot vienībai kaujas gatavībā līdz sasniedzam sieviešdienas pulcēšanās vietu. Satiekam tur dzīvokļabiedres vācietes, kas ieradušās spēlēt sambu. Viriešiem gan dalība gājienā nav atļauta. Pretējā virzienā taisās vēl viens gājiens. Randomā uzduramies hostam, kas pasaidro, ka tie ir staļinsti. Vispār turki ir aktīvi gājienos gājēji, bet 1. maijs ir īpaši piesātināts notikums, kura laikā notiek grautiņi un kreisie rajoni mēdzot līdz rītam kauties ar policiju. Politiskā apziņa gan esot mazinājusies kopš 70-jiem. Ik pa brīdim tomēr izrādāmies gājiena tuvumā, sieviešu entuziasms un aktivāte nevar nepriecēt. :)<br /><br />Vēlāk mājās parunājam ar hostu, kas daudz zina stāstīt par politisko situāciju, aktīvismu, cilvēktiesību problēmām, policijas patvaļu, imigrantiem utt. Izejam iedzert, bāri ļoti dārgi (0.33 alus - 2 Ls, un es nemaz alu nedzeru), tāpēc paķeram vīnu un izdzeram ar skatu uz naksnīgo Bosforu. Beidam kādā elektronikas klubā, kur par laimi tiekam iekšā bez maksas. Skan kaut kāds diezgan taisns tehno, kas ātri nogarlaiko. Uz balkona sāk dancot pieticīgi tērpta meitene, kas vēl uz brīdi paizklaidē, bet tad jau atstājam hostu tusiņā un ejam mājās. Vēl drusku diskusijas ar vācieti par feminismu un miegs.<br /><br />. . .<br /><br />Tagad brokastis, un tad jau somas jāpārrpako, ziemas jaka paliek stambulā un +40C iekšā (nu labi, ap pusnakti varbūt būs +28C). urn:lj:klab.lv:atom1:suic:106877 2013-03-07T11:32:00 2013-03-07T11:32:00 2013-03-07T09:34:12Z 2013-03-07T09:34:12Z Kā allaž tādās reizēs, pēdējā brīdī atvienojušies no vietējās realitātes, puspanikā steidzam lidostas virzienā. Šodien, rīt Turcija, bet aizparīt jau Burkinafaso. urn:lj:klab.lv:atom1:suic:106640 2012-10-29T13:52:00 2012-10-29T13:52:00 2012-10-29T12:04:48Z 2012-10-29T12:04:48Z Gandrīz patiess stāsts.<br /><br />Nepilnu gadu es biju veģetārietis. Pirms tam, krietni ilgāk, vienkārši neēdu gaļu. Godīgi sakot, tā pat nebija īsti pamatota pozīcija. Kad vaicāja, vai esmu veģetārietis, allaž varēju atbildēt, “nē, vienkārši neēdu gaļu”. Kad jautāja, kāpēc, atbildēju, ka iemesla nav. Savā ziņā tīksminājos par neizpratni sejās, kas tikai pieauga, kad paskaidroju, ka mana motivācija nav balstīta nedz līdzcietībā pret dzīvniekiem, nedz diētiskās rūpes par veselību, nedz reliģiskos vai spirituālos apsvērumos. Pozicionēdams savu nostāju kā personīgu un tikai subjektīvi pamatotu izvēli, pie kuras pieturos principiāli (taču bez iemesla), izklaidējos daudzus gadus.<br /><br />Taču man paveicās. Pazinu cilvēku, kas praktizēja vegānismu. Tā es pakāpeniski iepazinos ar šim dzīvesveidam atbilstošo diētu, kas nesatur dzīvnieku izcelsmes produktus. Iespējams, daudziem šķiet, ka vegānu ēdienkarte ir galēji nabadzīga. Par laimi, man šis aizspriedums tika aiztaupīts - ik pa brīdim ciemojoties, es tiku pie gardas un veselīgas vegāniskas maltītes.<br /><br />Iespējams, daudz svarīgāk par iepazīšanos ar vegānisko ēdienkarti izrādījās iepazīšanās ar vegānisma teorētiskajiem jautājumiem. Pirms tam līdzīgi daudziem citiem es nepievērsu dzīvniekiem īpašu uzmanību. Protams, retās reizēs es mēdzu šausmināties par cilvēku rīcību, sevišķi attālinātās situācijās, piemēram, par eksperimentiem ar šimpanzēm vai delfīnu slaktiņiem. Tas gan man netraucēja lietot uzturā pārtiku, kas iegūta no skarbos apstākļos turētiem dzīvniekiem. Es pat nemeloju sev, ka dzīvnieki ir radīti, lai mēs tos izmantotu savtīgiem nolūkiem, vai arī, ka “labturības” likumu noteiktie apstākļi ir... labturīgi. Taču arī skatoties patiesībai acīs, es tomēr pamanījos sev samelot. Mans pašapmāns bija kļuvis tik acīmredzams, ka to neredzēju - es biju sev iestāstījis, ka man nerūp!<br /><br />Visam labajam reiz pienāk gals. Ilgstoša atrašanās dzīvnieku izmantošanas radīto jautājumu laukā soli pa solim drupināja sabiedrības iedēstītos uzskatus. Vispirms laikam sapratu, kas <i>faktiski</i> ar dzīvniekiem notiek, par kādiem ražošanas automātiem tie pārvērsti. Tikai krietni vēlāk nāca <i>teorētiskā</i> atziņa, ka jautājums nav par to, kā izmantot dzīvniekus “humāni”, bet gan - kāpēc mēs vispār izmantojam dzīvniekus kā līdzekļus savu vajadzību apmierināšanai? <br /><br />Kā nereti gadās, <i>personīgā</i> saikne izveidojās pati pēdējā. Pat tad, kad jau ilgstoši apzinājos jautājuma būtību, bija nepieciešams papildus impulss, kas piespiestu uzņemties paša atbildību. Par tādu kļuva pagājušā gada vegāndiena, kurai par godu izmēģinājuma kārtā pievērsos vegānismam. Izmēģinājums izrādījās veiksmīgs un esmu vegāns vēl šodien. Par laimi tas izrādījās diezgan viegli, ja neskaita kulināru apjukumu pašā sākumā.<br /><br />Atskatoties, varu droši apgalvot, ka bez vegānu atbalsta diezin vai pats par tādu kļūtu. Diezin vai es savā nodabā atkal un atkal atgrieztos pie cilvēka un citu dzīvnieku attiecību jautājumu pārcilāšanas prātā. Arī tad, kad faktus un teoriju vairs nenoraidīju, vēl ilgi būtu pieticis ar deklarēto “man nerūp!” attieksmi.<br /><br />Taču tikpat droši tagad varu apgalvot, ka, kļūstot par vegānu, es izdarīju vienu no labākajām izvēlēm savā dzīvē. Tā ne tikai ir ļāvusi kļūt taisnīgākam pret dzīvniekiem un saudzīgākam pret dabu, bet arī salāpīt savas domāšanas caurumus, mazinot pretrunas spriedumos, pārvarot viltus vienaldzību un ieraugot dzīvniekus kā neatkarīgas būtnes.<br /><br />Es vairs neuzskatu, ka manai nostājai nav iemesla. No personīgas tā ir kļuvusi par politisku izvēli, kuras pamatā ir jebkādas diskriminācijas neatzīšana, lai kādi arī būtu tās nebūtiskie parametri (dzīvas būtnes rase, tautība, dzimums, seksualitāte, vecums vai suga). Tā ir arī pārvarējusi klaju subjektīvismu, gūstot mūsdienu akadēmiskās ētikas racionālajā argumentācijā balstītu pamatojumu. Taču visbūtiskāk - man beidzot rūp!<br /><br /><br /><br /><a name="cutid1"></a><br /><br />1. novembrī visā pasaulē atzīmē <b>vegānu dienu</b>.<br /><br /><img src="http://failiem.lv/down.php?i=uymccgt&n=vegandiena.jpg&view"><br /><br />Vairāk info:<br /><a href="http://vegan.lv/2012/10/pasaules-veganu-diena-2012/">http://vegan.lv/2012/10/pasaules-ve<wbr />ganu-diena-2012/</a> urn:lj:klab.lv:atom1:suic:106375 2012-08-21T18:06:00 2012-08-21T18:06:00 2012-08-21T23:04:50Z 2012-08-21T23:04:50Z PTAC un EM vēlējās palikt pasīvas <a href="http://suic.klab.lv/103833.html">AirBaltic krāpniecības</a> sakarā. Ekonomikas Ministrija savā atbildē demonstrē matu skaldīšanu, pasīvu pozīciju un lieliskas šizofrēniskas domāšanas iemaņas, ko gan grūti būs nocitēt, jo atbilde attēla formātā ievietota pdf failā. Īsumā, EM norāda, ka patērētāja tiesību aizsardzības nolūkos PTAC var uzlikt lielus sodus, taču uz nākamo jautājumu tai pašā vēstulē atbild, ka PTAC nav kompetents, atceļot savas iepriekšējās atbildes jēgu. Problēma ar PTAC īsumā ir tāda, ka PTAC pēc likuma drīkst uzdot uzņēmējam jautājumus, bet nav spējīga saprast uzņēmēja atbildes. Lai arī tās pakļautībā esošā iestāde ir faktiski nespējīga pildīt savu primāro funkciju, Ekonomikas Ministrija šeit problēmu neredz.<br /><br />Tāpēc nesteidzīgi eskalēju kompensāciju nemaksāšanas lietu, aizrakstot Tiesībsargam un Eiropas Komisijai nu jau par minēto valsts iestāžu bezdarbību likuma normu darbības nodrošināšanā. Palūkosimies, vai izdosies pārvarēt sistēmas birokrātiju, neriskējot ar paša naudu.<br /><br />Varbūt kāds zina žurnālistus, kas vēlas paskandalēt par mūsu valstī mazstrādājošo patērētāju aizsardzību?<br /><br /><br /><a name="cutid1"></a><br /><br /><b>Vēstule Tiesībsargam un Eiropas Komisijai</b><br /><br /> Mūsuprāt, Regula (EK) 261/2004 nav pilnvērtīgi interpretējama bez pantu skaidrojuma, kuru veikusi ES tiesa lietā C‑549/07 Friederike Wallentin-Hermann pret Alitalia – Linee Aeree Italiane SpA. Savukārt, PTAC un EM atteikšanās ieņemt pro-aktīvu pozīciju šādās situācijās nostāda patērētāju situācijā, kurā viņa likumīgo tiesību ievērošana ir aviokompāniju patvaļas jautājums. <br /><br /> Vairāki ES patērētājtiesību aizsardzību un saistītu organizāciju pētījumi arī norāda, ka aviokompānijas punktu par "ārkārtas apstākļiem" sistemātiski interpretē neatbilstoši regulas būtībai. Citviet patērētājiem līdzīgos gadījumos mēdz izdoties saņemt palīdzību no patērētājtiesību aizsardzības iestādēm. Mēdz gadīties, ka aviokompānijas izbeidz uzstāt, ka lidmašīnas tehnisks defekts ir ārkārtas apstāklis un izmaksā kompensāciju, kad klients skaidri norāda uz C-549/07 tiesas gadījumu.<br /><br /> Taču tas diemžēl nav AirBaltic gadījums, kas neskatoties uz visu (ieskaitot dažas tematiski līdzīgas jau zaudētas tiesas prāvas) turpina uzstāt, ka lidmašīnas defekts ir uzskatāms par ārkārtas apstākli.<br /><br /> Liela problēma ir tajā, ka pat uzsākot un vinnējot tiesas prāvu pret AirBaltic, mēs nekādi neietekmēsim AirBaltic lēmumu turpināt pielietot aplamu regulas interpretāciju, pārkāpjot citu pasažieru tiesības. Joprojām citiem pasažieriem sistemātiski netiks skaidrotas viņu tiesības, kā arī nepalīdzēs ne PTAC, ne Ekonomikas Ministrija.<br /><br /> Savukārt tiesvedības uzsākšana ir pietiekami sarežģīta un dārga, lai absolūtais mazākums patērētāju uz to iedrošinātos. Tādējādi arī iespēja zaudēt tiesu nekādi nemotivē AirBaltic piemērot atbilstošu regulas interpretāciju. Ja tiesas izdevumi ir 500 EUR (ieskaitot likumīgi pienākošos kompensāciju 250 EUR apmērā), tad godīgi pateikt veselam reisam pasažieru kolektīvi, kādas ir viņu tiesības, un bez izvairīšanās izmaksāt pilnas kompensācijas var būt pat 100 reizes dārgāk nekā tiesāties ar pasažieriem individuāli. Pieņemot, ka reisā lido 200 pasažieru, kompensāciju summa būtu 50000 EUR + citi izdevumi.<br /><br /> Tādējādi, mūsuprāt, iespējams uzskatīt, ka atbildīgās institūcijas kopumā neaizstāv patērētāja likumīgās tiesības šajā aviopārvadājumu sektorā. Tāpat arī iespēja vērsties tiesā ir uzskatāma par drīzāk galēju strīda kārtošanas metodi, kura turklāt ir neefektīva tiesiskas attieksmes nodrošināšanai no aviopārvadātāja puses (jo skar tikai individuālus gadījumus sistemātisku pārkāpumu situācijā).<br /><br /><br />Atsauce uz tiesību normām un citiem dokumentiem:<br />Regula (EK) 261/2004<br /><a href="http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32004R0261:LV:HTML">http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/Lex<wbr />UriServ.do?uri=CELEX:32004R0261:LV:HTML</a><wbr /><br /><br />ES Tiesas lēmums lietā C‑549/07<br /><a href="http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:62007CJ0549:LV:HTML">http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/Lex<wbr />UriServ.do?uri=CELEX:62007CJ0549:LV:HTML</a><wbr /><br /><br />ECC-Net Air Passenger Rights Report 2011 (Eiropas Patērētāju Centru tīkla ziņojums par pasažieru tiesībām)<br /><a href="http://ec.europa.eu/consumers/ecc/docs/ecc_net_air_passenger_report_2011.pdf">http://ec.europa.eu/consumers/ecc/d<wbr />ocs/ecc_net_air_passenger_report_2011.pd<wbr />f</a> urn:lj:klab.lv:atom1:suic:106216 2012-08-14T12:43:00 2012-08-14T12:43:00 2012-08-14T09:46:09Z 2012-08-14T09:46:09Z Spriežot pēc plakāta, varētu būt kas sociālpolitiski aktuāls. Kāds ir bijis?<br /><br /><img src="http://vegan.lv/forum/download/file.php?id=89"> urn:lj:klab.lv:atom1:suic:105834 2012-07-29T15:12:00 2012-07-29T15:12:00 2012-07-29T12:48:21Z 2012-07-29T12:48:21Z Beidzot tas ir noticis! 2012. gada 7. jūlijā zinātnes striktajā pieejā beidzot atzīts teju vai ikvienam zināmais.<br /><br /><p style="border:1px solid #000;padding:1em;">We declare the following: "The absence of a neocortex does not appear to preclude an organism from experiencing affective states. Convergent evidence indicates that non-human animals have the neuroanatomical, neurochemical, and neurophysiological substrates of conscious states along with the capacity to exhibit intentional behaviors. Consequently, the weight of evidence indicates that humans are not unique in possessing the neurological substrates that generate consciousness. Nonhuman animals, including all mammals and birds, and many other creatures, including octopuses, also possess these neurological substrates."</p><br /><br />Pirmajā ikgadējajā Frensisa Krika (<a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Francis_Crick">Francis Crick</a>) piemiņas konferencē, kas veltīta tēmai "apziņa cilvēkos un citos dzīvniekos", daudzi vadoši zinātnieki vienprātīgi paraksta "Kembridžas deklarāciju par apziņu", saskaņā ar kuru masīvs pētījumu daudzums pārliecinoši pierāda, ka cilvēki nav vienīgās būtnes, kas apveltītas ar apziņu.<br /><br />Pilns deklarācijas teksts: <a href="http://fcmconference.org/img/CambridgeDeclarationOnConsciousness.pdf">The Cambridge Declaration on Consciousness</a> (PDF)<br /><br />Video: <a href="http://fcmconference.org/watch/vid/FCMC-Declaration.mp4">http://fcmconference.org/watch/vid/F<wbr />CMC-Declaration.mp4</a> (7 min, 16 Mb).<br /><br /><br /><br />P.S.<br />Tādējādi Bentama ētiskā uzstādījuma empīriskā daļa ir uzskatāma par atrisinātu:<br /><i>The question is not, Can they reason? nor, Can they talk? but, Can they suffer?</i><br /><br />Atliek beigt atrunas un sākt uzņemties atbildību par savu rīcību. urn:lj:klab.lv:atom1:suic:105587 2012-07-26T16:20:00 2012-07-26T16:20:00 2012-11-08T23:25:05Z 2012-11-08T23:25:05Z Vakar Latvijas Radio ziņās publicēta <a href="http://www.latvijasradio.lv/zinas/raksts.php?id=45480&gr=53">Zemkopības ministrijas un Veterinārārstu biedrības atbilde</a>, kas sekoja dzīvnieku aizstāvju organizācijas Dzīvnieku draugs mēģinājumiem pacelt sabiedrībā tēmu par Zemkopības ministrijas un citu institūciju nevēlēšanos pārskatīt nostāju par <a href="http://www.delfi.lv/news/national/politics/dzivnieku-draugi-sasutusi-par-zm-ieceri-atlaut-nezeligu-jeru-kastraciju-un-astu-merdesanu.d?id=42531186">nežēlīgu jēru kastrēšanas un astu amputācijas</a> metožu atļaušanu Latvijas aitkopjiem peļņas vairošanas nolūkos.<br /><br /><img src="http://3.bp.blogspot.com/_esZ2mHMLdsg/S_cFjFq1yHI/AAAAAAAAAOo/fA6tDJJ0NQs/s1600/lamb.jpg"><br /><br />Sašutumu un neizpratni rada ne tik daudz pats lēmums vairot cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, cik vāji slēptās loģiskās kļūdās balstītā retorika. Kļūdas pieļautas arī mediju formulējumos. Un, visbeidzot, nevaru īsti piekrist arī Dzīvnieku draugu aicinājumam. Bet nu pēc kārtas.<br /><br /><br /><p style="border:1px solid #000;padding:1em;">Veterinārārsti norāda, ka aitu astu amputācija ir jāatļauj, un līdzīgas procedūras tiek veiktas arī citiem dzīvniekiem, piemēram, sivēniem. Veterinārārstu biedrības vadītāja Māra Viduža uzsver, ka pilnībā aizliegta metode nav arī pašlaik. Medicīnisku apsvērumu dēļ veterinārārsti to jau dara.</p><br /><br />Nav grūti pamanīt, ka veterinārārstu biedrības vadītājas atbilde satur loģikas kļūdu no <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Ignoratio_elenchi">Ignoratio elenchi</a> saimes. Proti, nav sniegti nekādi argumenti par to, kāpēc aitu astu amputācija būtu jāatļauj, vai kādēļ Dzīvnieku draugu prasība to nedarīt ar gumijas gredzenu palīdzību ir nevietā. Netiek runāts arī par aitu ciešanām, kas ir centrālais diskusijas jautājums. Tā vietā, ir manāmi centieni novērst lasītāja uzmanību, uzsverot, ka arī sivēniem tiekot veikta līdzīga procedūra.<br /><br />Līdzīgā kārtā, piemēram, sērijveida slepkava varētu pieprasīt atļauju nogalināt kādu cilvēku, pamatojot ar to, ka līdzīgā kārtā viņš jau ir nobeidzis citus cilvēkus. Analoģiski augstākminētajam gadījumam, centrālais jautājums par pašas darbības raksturu tiek aizvietots ar atsauci uz tradīciju. Nemaz neuzdodot jautājumu, vai arī sivēnu gadījumā procedūra nav cietsirdīga, tās pielietošanas fakts vien tiek uzrādīts kā attaisnojums procedūras piemērošanai uz citu sugu dzīvniekiem.<br /><br /><br />Bez tam, ir zināma ironija tajā, ka cilvēkus, kas palīdz sagatavot dzīvniekus izmantošanai un nobeigšanai sauc par veterinār<b>ārstiem</b>. Cik es saprotu, tad Hipokrāta zvēresta analoga attiecībā pret dzīvniekiem viņiem nav. Kā rezultātā šie "ārsti" nereti nemaz necenšas dzīvniekus ārstēt. Kā tas redzams citātā: <i>Medicīnisku apsvērumu dēļ veterinārārsti to jau dara</i>. Grozi kā gribi, bet "medicīniski apsvērumi" šeit nenozīmē jēra veselības problēmas, bet gan viņus izmantojošā biznesmeņa mantiskās intereses. Pretēji veselajam saprātam, "medicīniskas problēmas" šajā dubultrunā rodas tad, ja jēra veselība netiek traumēta. Varbūt tad tā arī saukt "mantisku apsvērumu dēļ ārsti kaitē dzīvniekiem"? Veterināra tēls te pats iemieso noteiktu cietsirdības pakāpi. Nolamāt praksi kopumā liedz vienīgi tas, ka daži veterinārārsti tomēr glābj dzīvnieku veselību, nevis dzīvniekus piemēro ražošanas vajadzībām.<br /><br /><img src="http://www.lvb.lv/new/bildes/991.jpg"><br />Attēlā: veterinārārstu biedrības priekšsēdētāja Māra Viduža<br /><br /><br /><p style="border:1px solid #000;padding:1em;">Ministrijā uzsver, ka jāizšķiras starp lopkopības ieguvumiem un dzīvnieku labturības ētiku, tomēr sliecas atbalstīt aitkopjus. Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas pārstāve Dace Lauska skaidro, ja likumprojektu pieņem, aitkopji paši līdz 8 dienu vecumam jēram varēs veikt dekupāciju ar gumijas gredzena palīdzību, pēc tam tikai veterinārārsts un ķirurģiski. Tas būtiski atvieglotu aitkopības izmaksas.</p><br />Paradoksālā kārtā ZM <i>dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļa</i> satur pretrunu jau savā nosaukumā. Tirdzniecība paredz dzīvnieka padarīšanu par preci ar līdznākošo ražošanas izmaksu samazināšanu, kas visur pasaulē noved pie dzīvnieku labturības mazināšanas. Taču nodaļas nosaukumā ir arī labturības jēdziens. Nākas kaut kā laipot. Rezultātā ētika zaudē pirms nopietna argumentācija vispār ir sākusies. Ja ZM vai valstij tiešām rūpētu dzīvnieku labturība (pāri tam līmenim, kas nepieciešams dzīvnieka pārvēršanai kvalitatīvā produktā), šī funkcija būtu krasi jānodala no biznesa intereses apkalpojošās tirdzniecības funkcijas.<br /><br />Jāizšķiras starp peļņu (nebrīnītos par tiešajiem "aitkopju" sakariem ar ZM darbiniekiem) un dzīvniekiem. Dīvainā kārtā pret dzīvnieku labturību iestājas neviens cits kā <i>dzīvnieku tirdzniecības, <b>labturības</b> un barības nodaļa</i>. Līdzīgi kā veterinārārstu biedrība, arī ZM neatbild uz jautājumu pēc būtības. Netiek izskatīts jautājums par to, vai metode ir cietsirdīga, vai tā pieļaujama atbilstoši labturības likuma garam un ko nozīmē tas, ka Eiropas Lauksaimniecības dzīvnieku labturības komisijas (FWAC) ziņojums atzīst šo metodi par ļoti sāpīgu un rekomendē to neizmantot?<br /><br />(diemžēl neatradu dzīvnieku labturības aizstāves Daces Lauskas foto, Dace.Lauska@zm.gov.lv)<br /><br /><br /><p style="border:1px solid #000;padding:1em;">Dzīvnieku tiesību aizstāvji uzskata, ka to drīkst darīt vetārsts, ķirurģiski iejaucoties, bet nedrīkst ļaut nedz amputēt astes, nedz kastrēt dzīvniekus ar gumijas riņķu palīdzību, norāda "Dzīvnieku draugs" pārstāve Laura Karnīte.</p><br />Šeit kļūda ir pašā rakstā un rada pārpratumus lasītājiem. Dzīvnieku <b>tiesību</b> aizstāvji neiestājas par dzīvnieku izmantošanas "humanizēšanu", bet gan par pilnīgu tās izbeigšanu. Dzīvnieku tiesību pozīcija pieprasa nopietni izturēties pret dzīvnieku interesēm. Skaidrs, ka grūti nosaukt par dzīvnieka interesēm atbilstošām tādas darbības kā dzīvnieka ieslodzīšana, ķermeņa daļu amputācija (jebkādām metodēm), mākslīgā apsēklošana, nogalināšana un tamlīdzīgas lietas. <br /><br /><a href="http://lv.wikipedia.org/wiki/Dz%C4%ABvnieku_ties%C4%ABbas">Dzīvnieku tiesību pozīcija</a> nepieļauj dzīvnieku izmantošanu nekādā veidā un iestājas par to, ka dzīvnieks nav cilvēku īpašums vai lietai pielīdzināms objekts bez apziņas un interesēm. Savukārt, pozīcija, kas iestājas tikai par ciešanu mazināšanu ir <a href="http://lv.wikipedia.org/wiki/Dz%C4%ABvnieku_labtur%C4%ABba">dzīvnieku labturības pieeja</a>.<br /><br /><br /><br /><p style="border:1px solid #000;padding:1em;">Vienas nozares <b>nepierādīta</b> ekonomiskā ieguvuma dēļ nedrīkst nodarīt pāri dzīvajām būtnēm, kuru <b>liktenis</b> ir atdot savas dzīvības mūsu, cilvēku, labumam. Pasargāt lauksaimniecības dzīvniekus no nevajadzīgām ciešanām un nodrošināt tiem iespējami labākus apstākļus viņu neilgās dzīves laikā ir <b>mazākais</b>, ko mēs varam viņu labā izdarīt.</p><br />Visbeidzot dažus vārdus par Dzīvnieku drauga publisko vēstuli Ministru Kabinetam un kādēļ es zem tās negribētu parakstīties. Es saprotu, ka mērķis ir cēls - nepieļaut dzīvnieku ciešanu vairošanu. Arī poētiskā valoda, kas vēlas atvērt mūsu sirdis. Saprotu, ka šādā sabiedrībā organizācijai ir rūpīgi jālaipo, lai kaut ko panāktu. No vienas puses kaut kā jāpamanās norādīt uz cietsirdību, kas sekos noteikumu pieņemšanai, bet no otras - visiem spēkiem jāizvairās aizvainot, nejauši pieminot visu to cietsirdību, ko mēs jau nodarām dzīvniekiem. No vienas puses jāliek saprast, ka notiekošais ir šokējošs un nepieņemams, bet no otras puses tomēr kaut kā jānonāk harmonijā ar pašu desmaizēm, siera salātiem un kefīra glāzēm. Tas viss diemžēl ievērojami traucē runāt skaidru valodu.<br /><br />Pirmkārt, ja iestājies par dzīvniekiem, tad ekonomiskais ieguvums vairs nespēlē nekādu lomu argumentācijā. Vai mēs aizstāvam dzīvniekus vai peļņu? Pat ja "aitkopim" (grūti saukt dzīvnieku bendētājus par kopējiem) cietsirdīga izturēšanās pret jēriem nestu divkāršu, trīskāršu, pieckāršu peļņu, tik un tā tas nebūtu attaisnojams iemesls nodarīt pāri dzīvajām būtnēm. <br /><br />Otrkārt, tas nav liktenis, kas šīs dzīvās būtnes ir reducējis uz brīvi lietojamu preci. Ir jāsaprot, ka tā nav nepieciešamība, bet izvēle. Un šo izvēli kolektīvi veicam mēs visi, veikalā stiepjoties pēc dzīvnieku izcelsmes produktiem. Nevis kaut kāds mistisks liktenis ir lēmis dzīvniekiem nonākt mūsu šķīvjos, bet mēs paši dzīvniekus tur ievietojam.<br /><br />Un treškārt, dzīvnieku izmantošana nekad nebūs kaut kas, ko mēs darām dzīvnieku labā. Vai nu mēs viņus izmantojam savām vajadzībām, vai arī nopietni ņemam vērā viņu intereses un liekam viņus mierā!<br /><br /><br /><p style="border:1px solid #000;padding:1em;">Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejutīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.<br />- Dzīvnieku aizsardzības likums</p><br />Jā, mums ir arī tā saucamais "Dzīvnieku aizsardzības likums". Lai gan drīzāk to vajadzētu dēvēt par "Dzīvnieku izmantošanas likumu". Neskatoties uz daiļrunīgo ievadu, tas drīz vien pārtop par instrukcijām dzīvnieku izmantošanai, ieslodzīšanai un nogalināšanai, tādējādi nonākot pretrunā pats ar savu nosaukumu. Līdzīgi kā nekur pasaulē nav "Uzbrukuma ministrijas", bet it visur tikai "Aizsardzības ministrijas", arī cilvēku-dzīvnieku attiecībās dubultdomāšana godam pilda savu funkciju. Bet es nemaz nesākšu par to, kā ik gadus cilvēce iesargā savos šķīvjos miljardiem dzīvnieku un izsargā no pastāvēšanas tūkstošiem savvaļas sugu. urn:lj:klab.lv:atom1:suic:105241 2012-07-05T14:20:00 2012-07-05T14:20:00 2012-07-05T11:44:03Z 2012-07-05T11:44:03Z <p style="border:1px solid #000;padding:1em;">Liela daļa - dažās sezonās līdz pat 70 000 tūkstošu kvadrātkilometru jeb vairāk kā sestā daļa Baltijas jūras ir mirusi – tie ir milzīgi jūras apgabali, kuros skābekļa bada rezultātā vairs nedzīvo pilnīgi nekas.<br />— <a href="http://www.pdf.lv/lv_LV/news/98/129/Liela-dala-Baltijas-juras-ir-mirusi">PDF</a>, 03.07.12.</p><br />Pasaules Dabas Fonda akcijas "Spēks ir tīrā jūrā" rīkotāji brīdina: <a href="http://www.youtube.com/watch?v=0dVmbfmajBs"><b>lopkopība ir bīstama jūras dzīvībai</b></a>!<br /><br /><img src="http://failiem.lv/thumb_show.php?i=hwrgsay&n=baltic-sea-dead-zone_13487_600x450.jpg&refresh1"><br /><br />Attēlā: Algae blooms (satellite image, July 2005) have created the world's largest dead zone in the Baltic Sea.<br />Image courtesy Jeff Schmaltz, NASA urn:lj:klab.lv:atom1:suic:105186 2012-06-22T12:21:00 2012-06-22T12:21:00 2012-06-22T09:25:14Z 2012-06-22T09:25:14Z <img src="http://vegan.lv/wp-content/uploads/2012/06/veg-diskusijam.jpg"><br /><br />Na haļavu varēs uzēst maģisko "ko tad vegāni ēd?", kā arī uzzināt par dzīvniektiesību aktīvismu, vegānas diētas veselības aspektiem un citām tēmām. urn:lj:klab.lv:atom1:suic:104754 2012-06-22T01:25:00 2012-06-22T01:25:00 2012-06-21T23:17:12Z 2012-06-21T23:17:12Z Pirms 20 gadiem, pasaulē notiek pirmā lielākā vides konference U.N. 1992 Rio Earth Summit, kurā 178 valstis paraksta dokumentu <a href="http://www.un.org/esa/dsd/agenda21/index.shtml">Agenda 21</a>. Dokuments paredz masīvu dabas un cilvēka aizsardzību gandrīz visā pasaulē. Iedvesmojošu runu saka 12 gadīgā <a href="http://www.democracynow.org/2012/6/21/at_rio_20_severn_cullis_suzuki">Severn Cullis-Suzuki</a>.<br /><br /><img src="http://failiem.lv/thumb_show.php?i=ykpmkuy&n=GP044NI_layout.jpg&refresh1"><br /><br />Šodien, 20 gadus vēlāk, uz apjomīgu protestu fona 20.-22. jūnijā norisinās Rio +20 Earth Summit. Pa 20 gadiem pasaulē ekoloģiski palicis tikai sliktāk. No 96 mērķiem paveikti tikai 4. Ja iepriekšējo samitu raksturoja, kā vēlāk izrādījās, tukši solījumi, tad šīgada samits neiet pat tik tālu, paliekot blāvs pat tajos. Pēc Democracy Now pētījuma, pieņemamā dokumenta melnraksta analīze parāda sekojošu darbības vārdu lietojuma samēru: iedrošināt (encourage) - 50x, atbalstīt (support) - 99x, nepieciešams (must) - 3x, mēs darīsim (we will) - 5x. Tā vietā, lai meklētu risinājumus planetāra mēroga problēmām vai censtos mainīt ekoloģisko paradigmu, <a href="http://worldcrunch.com/failures-environmentalism-20-years-after-promises-rio-summit/5629">konference koncentrējas uz "zaļo ekonomiku"</a>, kas paredz atjaunojamo tehnoloģiju attīstību un zaļo darba vietu radīšanu.<br /><br />Greenpeace politiskais direktors Daniel Mittler situāciju raksturo asiem vārdiem: "Jebkurš progress, par kuru jūs dzirdat preses konferencēs, attiecas uz līguma teksta atšķaidīšanu, lai izvairītos no apņemšanās un patiesībā valdības šeit ir tādēļ, lai neko nedarītu un apņemtos neko nedarīt." (Any progress that you hear about in press conferences is about progress to water down the text to avoid commitment and in reality governments are really here to do nothing and commit to doing nothing.)<br /><br />Arī citi aktīvisti norāda, ka progresa nav, paliek tikai sliktāk, ekoloģija un sociālais taisnīgums pārdots ekonomiskajām interesēm. Netiek ņemtas vērā zinātnieku aplēses, ka planētas ekspluatācija bīstami pietuvojusies kritiskai robežai, aiz kuras sākas īsteni katastrofālas izmaiņas ekosistēmu funkcionēšanā. Cilvēku un dzīvnieku ekspluatēšana vispār atvirzījusies otrajā plānā.<br /><br />Pasākumu labi atspoguļo <a href="http://www.democracynow.org/special/rio_20_earth_summit"><b>Democracy Now</b></a> urn:lj:klab.lv:atom1:suic:104448 2012-06-01T01:23:00 2012-06-01T01:23:00 2012-06-01T12:29:35Z 2012-06-01T12:29:35Z Izrādās, ka aizliegt ĢMO audzēšanu nebūt nav vienkārši. Un pat ja kādai valstij pietiek politiskās gribas to izdarīt, tas tūlītēji izsauc asu reakciju.<br /><br />Tā, piemēram, kārtējo reizi tiek <a href="http://www.ibtimes.com/articles/343993/20120522/monsanto-maize-eu-blocks-france-ban-yieldgard.htm">atcelts Francijas aizliegums audzēt Monsanto ģenētiski modificēto kukurūzu</a>. Francijas atsaukšanos uz kaitīgumu videi Eiropas Pārtikas drošības iestāde (EFSA) noraida kā <i>zinātniski nepamatotu</i>. Pirmoreiz MON810 YieldGuard kukurūzu Francija aizliedz jau 2008. gadā. Tad aizliegumu atceļ vispirms Francijas galvenā administratīvā tiesa, pēc tam arī Eiropas Savienības Tiesa.<br /><br /><img src="http://failiem.lv/down.php?i=sdlzneu&n=GMO-corn.jpg&view"><br /><br />Tikmēr ĢMO sakarā tracis izceļas Dānijā, kur cūku fabrikas īpašnieks <a href="http://www.zemesdraugi.lv/lv/jaunumi/danijas-cukkopis-atklaj-genetiski-modificetas-sojas-un-raundapa-kaitejumu-cuku-veselibai-un-saimniec">Borups Pedersens publisko pētījumu par ĢM sojas kaitīgumu cūku veselībai</a>, vienlaikus apgāžot mītu par ĢM cūkbarības ekonomisko izdevīgumu. "<a href="http://www.gmfreecymru.org/pivotal_papers/denmark_dossier.pdf">Dāņu dosjē</a>" skaidri parāda, ka cūkas vairāk slimo, mirst no apetītes zuduma, mokās ar caureju, mirst no čūlām un citām kaitēm.<br /><br />Pie atziņas par <a href="http://www.biolsci.org/v05p0706.htm">ĢM kukurūzas, tostarp MON810, kaitīgo ietekmi uz žurku veselību</a> nonākuši arī franču zinātnieki visnotaļ kontrolētā eksperimentā, uzrādot būtisku kaitējumu aknām, nierēm un citiem orgāniem. Tiek izvirzīta hipotēze, ka šo izmaiņu cēlonis ir ĢM kukurūzas audzēšanā izmantotie pesticīdi, taču netiek izslēgtas arī ģenētisko modifikāciju metaboliskās sekas.<br /><br />Pastāv pētījumi, kas norāda uz pašreizējo <a href="http://www.enveurope.com/content/23/1/10">ĢMO pētījumu protokolu nepietiekamību</a>. Ar 90 dienu pētījumiem vien esot par maz. Tas, ka šobrīd nav noteikts minimālais pētījumu ilgums, esot bezatbildīgi pret patērētāju veselības aizsardzību, secina franču zinātnieki.<br /><br />Taisnības labad jāsaka, ka pastāv publikācijas, kurās atrodami secinājumi par ĢMO nekaitīgumu dabai, dzīvniekiem, cilvēkiem, kā arī pētījumi par ekonomisko izdevīgumu un ko tik ne. Arī Monsanto tipa biotehnoloģiju gigantiem ir savas zinātniskās nodaļas, kas labprāt publicē visu, kas parāda viņu produkciju labā gaismā. Nopietni cilvēki gan baumo, ka perspektīvas, kuras ir mazāk glaimojošas, paliekot atvilknēs.<br /><br />Ja ar veselības un vides argumentiem nepietiek, var atminēties arī par to milzīgo ekonomisko nabadzību un sociālo postu, kādā Monsanto ir iedzinusi daudzus trešās pasaules valstu zemniekus, kas nereti noved pie bankrotiem, pašnāvībām un citām nejaukām lietām. Ar autortiesībām aizsargātas terminatoru sēklas, kuras dod tikai vienu ražu un katru gadu jāpērk atkārtoti, nav gluži ekonomisks atbalsts, zem kā tiek piesegta šī industrija.<br /><br />Vēl jo vairāk, biotehnoloģiju korporācijas ar juristu armijām (nereti lielākām par zinātniskajām nodaļām), milzu budžetiem, lobijiem politikā, milzu ietekmēm universitātēs spēj itin labi izbīdīt lēmumus, izplatīt melus, aizbāzt mutes, izdarīt spiedienu un, zaudētu tiesu gadījumā, arīdzan bez lielām grūtībām nomaksāt sodus, lai tikpat negodprātīgi turpinātu tālāk. Taču tā jau ir plašāka mūsdienu problēma, strukturāli iebūvēta sabiedrības sociālekonomiskajā struktūrā.<br /><br />* * *<br /><br />Latvijā <a href="http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/gmo/">ĢMO audzēšanas ierobežojumu noteikšana ir pašvaldību ziņā</a>. ĢMO audzēšana patlaban vēl nav aizliegta šajos Latvijas novados: Strenči, Līgatne, Saulkrasti, Mārupe, Babīte, Engure, Bauska un Salaspils. <br /><br />Bez cilvēku uzturam domātajām augu eļļām un margarīniem, <a href="http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=1116&id=7545">ĢMO sastopami dzīvnieku barībā</a> — <i>ĢM sojas īpatsvars dzīvnieku barībā ir no 10% (cūku barībā) līdz pat 23% (putnu barībā)</i>. Par ĢMO saturošu dzīvnieku barību īpaši aktīvi iestājas Dzīvnieku barības asociācija (DzBA). Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome (LOSP) iebilst, ka <i>Latvija var sevi nodrošināt ar lētu un pilnvērtīgu proteīniem bagātu dzīvnieku barību, kas nesatur ĢMO, un, kas ir pat 2-3 reizes lētāka par dzīvnieku barību, kas iegūta no ĢM kultūraugiem un to kopējā nosacītā barības vērtība būtiski neatšķiras</i>.<br /><br />* * *<br /><br />Es neesmu pret ĢMO kā tādiem. Iespējams, ka tie var būt veselībai un videi nekaitīgi, kā arī ražošanā efektīvāki un tamlīdzīgi. Taču ņemot vērā pretrunīgās reakcijas visās saistītajās jomās (ekonomiskajā, sociālajā, vides, veselības, u.c.), galīgi nav skaidrs, kāpēc netiek piemērota stratēģija <i>better safe than sorry</i>, nosakot <b>stingrus un ilglaicīgus pētījumus</b> ierobežotās platībās, lai noteiktu ietekmi uz vidi, cilvēku un dzīvnieku veselībām? Tā vietā sasteigtu komercražošanu uz pilnu klapi, pildot kabatas milzu korporācijām, bezatbildīgiem zemniekiem un piesedzošiem birokrātiem. (Kādai vispār jābūt situācijai, lai Francijas lauksaimniecības ministrija ar prezidenta atbalstu neko nevarētu iesākt pret notiekošo?)<br /><br />Riebjas tas, ka bezzobainu ministriju, nejēdzīgu tiesu un uzpirktu ekspertu vadībā kārtējo reizi tieši zinātne draud izdarīt lāča pakalpojumu cilvēcei un planētai. Kā tādi ķīnieši - vieni pelnīs, otri cietīs. Vismaz IKP pieaugs, gan no ĢMO audzēšanas, gan tai sekojošo veselības pakalpojumu sniegšanas dzīvniekiem un cilvēkiem.<br /><br /><b>Resursi Latvijā:</b><br /><a href="http://www.zemesdraugi.lv">http://www.zemesdraugi.lv</a><br /><a href="http://www.brivsnogmo.lv">http://www.brivsnogmo.lv</a><br /><a href="http://www.gmo.lv">http://www.gmo.lv</a><br /><br /><br /><b>Bonusā:</b><br />Aggrotech thriller dokumentālā filma: <br /><a href="http://www.youtube.com/watch?v=RQNLXvyT-b0">Scientists Under Attack - Genetic Engineering in the Magnetic Field of Money</a> <br />(59 min, YouTube, 2009, USA/Germany, <a href="http://www.imdb.com/title/tt1522270/">IMDB</a>) urn:lj:klab.lv:atom1:suic:104220 2012-05-14T01:28:00 2012-05-14T01:28:00 2012-05-13T23:14:53Z 2012-05-13T23:14:53Z Svētdienas rīts sākas visnotaļ mierīgi, nesolot nekādus pārsteigumus. Lēnām rakstu ceļotāju forumam par autostopu Ķīnā un komunikācijas īpatnībām, pievienojot sarunu vārdnīcas, kas sastādītas īpaši vegāniskiem, autostopa un mazbudžeta mērķiem. Ap 14:00 atskan <span class='ljuser' style='white-space: nowrap; text-decoration: line-through;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=antirealist'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/antirealist/'><b>antirealist</b></a></span> zvans K. ar negaidītu priekšlikumu lasīt lakšus, ko sākotnēji uztveru kā savdabīgu joku.<br /><br />Taču piedāvājums izrādās burtisks un jau ap 16:00 visi trīs ripinām Ādažu virzienā. Draudzības ielā savācam galveno lakšu speciālistu M. Pēc krietniem 40km atstājam mašīnu ceļa malā un dodamies mežā, kur pirmo reizi sastopos ar šiem dīvainajiem augiem, kas ierakstīti <a href="http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/laksis.shtml">Sarkanajā grāmatā</a> III kategorijā. Tagad vismaz esot atļauts ievākt paša lietošanai. Tiesa gan, tirgū vēl vakar redzēju arī pārdošanā.<br /><br /><img src="http://failiem.lv/thumb_show.php?i=vetnbgq&n=lakshi.JPG&refresh1"><br /><br />Lai nu kā, lakši jeb mežaloki šeit aug palielā platībā un jo gadu kļūstot aizvien vairāk. Iztālis redz arī kādu lakšotāju. Ķeramies klāt arī mēs, cenšoties izvēlēties augus ar pēc iespējas nelielākām lapām. M. šajā disciplīnā izrādās visai trenēts un, aši pielasījis pilnu milzu tašu, samet arī paprāvu daudzumu <span class='ljuser' style='white-space: nowrap; text-decoration: line-through;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=antirealist'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/antirealist/'><b>antirealist</b></a></span> un K. maisiņos. Pēc 1.5-2h esam nolakšojušies līki un dodamies no meža prom, klausoties M. stāstos par to, kā šeit bijis agrāk, kad mežs nav bijis plaši izcirsts, mājas nolaistas un iegruvušas.<br /><br />Taču ar to viss vēl nebeidzas. Ap 22:00 atgriežoties mājās, sākas lakšu konservēšana. Mazgājam lakšus un smalki kapājam porciju pēc porcijas. Sakapātos lakšus ar olīveļļu un sāli liekam novārītās burciņās un vāku virsū. Pa starpu izvāru vegānu skābeņu zupu (ar lakšiem). Atslodzei noskatāmies pārīti psihedēlisku padomjlaika zinātniskās fantastikas animāciju. Turpinām lakšu konservēšanu līdz lielākais no diviem maisiem ir pievarēts, bet spēki arī ir galā un pulkstens rāda jau 1:30. Plauktā gandrīz 5 litri presētu lakšu burkās. Ja mežā ar entuziasmu vērtēju viegli ķiplokaino garšu un smaržu, tagad no tām jau šķebina. Priekšā rītdiena un vēl viens lakšu maiss. urn:lj:klab.lv:atom1:suic:104004 2012-05-12T00:05:00 2012-05-12T00:05:00 2012-05-11T21:07:09Z 2012-05-11T21:07:09Z <p style="border:1px solid #000;padding:1em;">"What do you do from morning to night?"<br />"I endure myself."</p><br /><br />Grāmatu kastē pie kāda drauga atradās sen neredzētā un jau kādu laiku meklētā E. M. Cioran "The Trouble With Being Born". Prieks atkal dzīvot. urn:lj:klab.lv:atom1:suic:103833 2012-05-03T13:25:00 2012-05-03T13:25:00 2012-05-03T18:48:01Z 2012-05-03T18:48:01Z Kā jums šķiet, ja jūsu reiss tiek atcelts lidmašīnas tehnisku defektu dēļ, aviokompānija taču parūpēsies par jūsu grūtību un neērtību mazināšanu (vismaz likumā paredzētajā kārtībā)? It sevišķi, ja runa ir nevis par zemo cenu uzmetējiem, bet gan "mūsu pašu" nacionālo lepnumu - AirBaltic.<br /><br />Galu galā pašā AirBaltic lapā ievietota Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr.<a href="http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32004R0261:LV:HTML" title="261/2004 regula" target="_blank">261/2004</a> interpretācija:<br /><br /><p style="border:1px solid #000;padding:1em;"><b>Lidojuma atcelšana:</b><br />[<i>Papildus biļetes atlīdzināšanai vai reisa maiņai</i>] Jums bez maksas tiks piedāvāts:<br />- ēdināšana / atspirdzinājumi samērīgā attiecībā pret gaidīšanas laiku;<br />- izmitināšana viesnīcā gadījumos, ja attiecīgajā vietā Jums ir jāuzturas vienu vai vairākas naktis;<br />- transports no lidostas uz izmitināšanas vietu;<br />- 2 telefona zvani, teleksa vai faksa ziņas, vai arī e-pasta sūtījumi.<br /></p><br /><br /><img src="http://failiem.lv/thumb_show.php?i=nynbeup&n=IMG_4029.JPG"><br />Salūzušais BT502 reisu izpildošais DHC8-Q400 (Bombardier Dash 8) gaisa kuģis YL-BAH<br /><br />Taču, ja likums darbotos, tad nebūtu stāsta. Ne vien nav piepildījušās K. optimistiskās cerības uz ātru un nesāpīgu kompensāciju (fight for your rights, lol!), bet gan katrs nākamais pavērsiens nāk ar jauniem elementiem, kas no vienas puses frustrē bezspēcībā klajas nejēdzības priekšā, bet no otras - rada interesi paturpināt līdz loģiskam vai psiholoģiskam noslēgumam (whatever comes first).<br /><br /><a name="cutid1"></a><br /><br />Faktiski, pats par sevi notikums nav nekas sevišķs. Tāpat arī iesaistītās summas ir <s>niecīgas</s> relatīvi nelielas. Tiesa gan - jo pārsteidzošāk ir tas, ka tāda respektējama aviokompānija kā AirBaltic ar vairāku desmitu lidmašīnu floti izvēlas tērēt savu darbinieku laiku un nekaunīgi jāt savus klientus dēļ niecīgiem 26 EUR (<b>UPD:</b> + 250 EUR x 2; turklāt no krāpšanas viedokļa - laicīgi samaksāt 26 EUR, kamēr pasažierim nav ienācis prātā paprasīt 526 EUR). Savā ziņā interesanti ir arī argumenti, ar kādiem kompānijas darbinieki nāk klajā. Bet nu detalizēti un par visu pēc kārtas.<br /><br />2011. gada 12. septembrī mēs ar K. dodamies mājup pēc 17 dienu ceļojuma pa Balkāniem (Grieķija - Albānija - Melnkalne - Bosnija un Hercegovina - Serbija). Laicīgi nonākuši lidostā un iečekojušies bez īpašām problēmām, ap 13:00 iekāpjam AirBaltic lidmašīnā uz BT502 reisu Belgrada - Rīga. Izlidošana kavējas, līdz gaisa kuģa kapteinis pa radio ziņo, ka ir zināmas tehniskas grūtības, kuras viņi cenšas risināt. Tā nu kādu brīdi tiek risinātas grūtības, sazinoties ar tehniķu komandu Rīgā, izdalot pasažieriem pa ūdens glāzītei, līdz beidzot motori tiek kārtējo reizi apturēti un pasažieriem liek izkāpt no lidmašīnas un atgriezties lidostā.<br /><br />Lidostā ilgāku brīdi valda juceklis. Informācijas īsti nekādas nav. Atsūtītā lidostas darbiniece, kurai ar AirBaltic nav nekāda sakara, skaidro drīzāk savu kompetences trūkumu un atbildības robežas vai, citiem vārdiem, nekādas saistības neuzņemas un visas pretenzijas noraida. AirBaltic apkalpe tikmēr ir veiksmīgi notinusies. K. paēd pusdienas par 400 RSD (4 EUR). Vēl kādu brīdi pavadām turpat, līdz nenotikušā reisa pasažierus sāk mest ārā no check-in zonas. Tā kā grupiņa pasažieru nevēlas nekur doties, kamēr nav saņēmusi skaidru izpratni par notiekošo sākotnējie lūgumi pārvēršas pavēlēs (un lidostas drošībnieku draudos). Pasažieri negribīgi, bet tomēr pakļaujas un nu jau visi esam lidostas visiem pieejamajā daļā.<br /><br />Šeit, izrādās, ir arī biļešu kiosks ar lieliem AirBaltic logo. Pa vienam uzrodas arī šī kioska darbinieki, kas sākotnēji ir apjukumā, bet pēc kāda laika tomēr uzsāk galēji lēnu pasažieru pāradresēšanu. Kamēr rinda knapi virzās uz priekšu, ar SMS palīdzību apziņojam radus un draugus. Neskatoties uz to, ka aviokompānijas pienākums ir sniegt informāciju par mūsu tiesībām rakstveidā, vienīgais dokuments ir caur tālajā lidostas stūrī atrastu WiFi tālrunī lejuplādētā regula nr.261/2004. (Vēlāk AirBaltic melos, ka informācija pasažieriem tomēr esot piedāvāta nenoteiktā skaitā eksemplāru). Tad arī uzzinām, ka tai pašā dienā, politisku iemeslu dēļ <a href="http://www.ir.lv/2011/9/12/portals-airbaltic-atcel-triju-dienu-reisus">AirBaltic atcēlis arī citus reisus</a>. Reiss no Belgradas gan šo reisu sarakstā netiek minēts. Tā nu nīkstam pie AirBaltic kioska līdz pulksten 22:00, neilgi pirms rindas beigām apmainot biļetes uz nākamā rīta lidojumiem Belgrada - Frankfurte, Frankfurte - Rīga. Nav gan izdevīgākais no piedāvājumiem, bet viss, kas atlicis. Ne īsti izgulēties viesnīcā, ne īsti drīz nonākt Rīgā.<br /><br />Vienubrīd, pasažieriem nudien tiek sagādāta maltīte - tiek atnestas sviestmaizes ar gaļu vai zivi. Tā kā tobrīd esam uz veģetārās diētas, pieprasu darbiniekam piemērotu ēdienu. Vegānas, veģetāras un citu "īpašu" tipu maltītes aviopārvadājumos ir ierasta lieta, par ko liecina iespēja pasūtīt vajadzīgo gan vēlamajai, gan obligātajai ēdināšanai lidmašīnā. Neskatoties uz to, ēdināšana tiek atteikta, aizbildinoties ar to, ka nekā cita nav un dabūt nevar. Izrādās, ka AirBaltic kiosks ir kaut kādi pārstāvji, kaut kāda aģentūra, kas neskatoties uz lielajiem logo, īpaši atbildīga nejūtas. Nomocītais darbinieks (8h skaidrošanās ar pasažieriem) iesaka tikai iegādāties kaut ko pašiem un pēc tam prasīt kompensāciju.<br /><br />Būdams pie bada, 21:00 ievietoju AirBaltic facebook grupā tekstu: <i>Hey, I am stuck at Beograd all day due to cancelled flight and not offered suitable meals (which according to EU directive 261/2004 I have rights to). Beograd Airbaltic office is quite uncooperative. Who will be responsible for this? I am hungry!</i><br /><br />Uz ko pēc stundas saņemu atbildi no lietotāja "airBaltic": <i>[vārds], in case of flight cancellation, all passengers are offered meal/refreshments in a reasonable relation to the waiting time and a hotel accommodation in case of a night stay. If the offered meal was not reasonable, please collect receipts of the meal you purchased yourself and submit them to our Customers Relations after you come home. You are also welcome to submit receipts for other reasonable expenses such as telephone and internet.</i><br /><br />Solījums gan neiedrošina uz tūlītēju lidostas glaunāko restorānu apmeklējumu. Jo vairāk, drīz ir klāt bezmaksas autobusi uz viesnīcu. Kaut arī reiss ir ļoti agri no rīta, izlemjam labāk gulēt 4h viesnīcā nekā nīkt lidostā. Kopā ar atlikušajiem nomocītajiem pasažieriem (liela daļa kaut kur notinusies uz savu roku), tiekam nogādāti otrās elpas viesnīcā Belgradas centrā, kas tālajos komunistu laikos visdrīzāk pretendējusi uz glaunumu. Beidzot arī tiekam pie ēdināšanas, pēc 10 stundu gaidīšanas. Ātri pavakariņojuši visai viduvēju maltīti, dodamies uz numuru un krītam miegā.<br /><br />Nākamajā dienā tiekam agri (un krietni par krietnu vēl pirms reisa) nogādāti ar vienu no trim kopējiem autobusiem (pieskaņots citam reisam) lidostā, kur panīkstam vēl mazliet un nu jau tiekam Lufthansas lidojumā uz Frankfurti pie Mainas. Izkāpjam milzīgā lidostā, starp kuras termināliem kursē vilciens-robots. Naivā cerībā, ka vācieši nav nekādi serbi un rūpes par EU regulām te noteikti uzņemsies labprātīgāk, izplēn pie kārtējā AirBaltic kioska. Kurš, tāpat kā Belgradas lidostā, nav nekāds AirBaltic, bet pārstāvji, aģenti, utt. Darbiniece paskatās mūsu pāradresētās biļetes un pasaka, ka tā neesot nedz viņas, nedz Frankfurtes lidostas darīšana - pāradresētie reisi nekavējas un nav atcelti. <br /><br />Gaidīšanas laikā izejam slēpņošanas pastaigā uz netālo ciemu Frankfurtes pilsētas nomalē, bet tad arī atgriežamies lidostā. Mēģinām vēl uzmākties ar savām maltītes tiesībām citai darbiniecei tai pašā AirBaltic kioskā, taču šamā zvana priekšniecei, kas izrādās tā pati, ar ko mēs jau no rīta esam runājuši, kā rezultātā atkal tiekam atšūti. Ar izbrīnu par ēdināšanas kompensācijām (pieminot, ka parasti ir kuponi, par kuriem neko nevarot dabūt - kaut kādu ūdeni tikai), atkal dzirdam ieteikumu pirkt par savu naudu un pēcāk prasīt kompensāciju.<br /><br />Bads nāk virsū un tomēr izlemjam par labu pusdienām. Tā kā McDonalds hamburgeri par 6 EUR gabalā neiedvesmo, pasūtām pastu ar sieru kādā restorānā, samaksājot gandrīz 20 EUR uz abiem. Kāpjam lidmašīnā un dodamies uz Rīgu, kur ierodamies 25h vēlāk nekā plānots. Un 19 stundas pēc pēdējās "piedāvātās" ēdienreizes.<br /><br /><b>13. septembrī</b> lidostā Rīga uzrakstam iesniegumu, nokopējam čekus un kopijas iesniedzam AirBaltic klientu daļā, pieprasot godīgu 26 EUR kompensāciju. Nekas neliecina, ka šī summa galīgi nav pūļu vērta. Tālākais kontakts ar aviosabiedrību ir pilnībā virtuāls.<br /><br /><b>19. septembrī</b> man atraksta Aija Parlagreko (agp@airbaltic.lv), atvainojas par neērtībās, priecājas par mūsu nokļūšanu galamērķī un piedāvā kompensāciju... 4 EUR apmērā'! Tiek melots arī, ka gaisa kuģa bojājumi regulas 261/2004 izpratnē uzskatāmi par ārkārtas apstākļiem.<br /><br /><p style="border:1px solid #000;padding:1em;">Vēlos Jūs informēt, ka 2011. gada 12. septembra lidojumu Belgrada-Rīga bijām spiesti atcelt ārkārtas apstākļu dēļ (gaisa kuģa bojājums, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 261/2004 izpratnē ir uzskatāms par neplānotu un neparedzamu).<br /><br />Vēlos Jūs informēt, ka mēs atlīdzināsim Jums lidojuma gaidīšanas laikā radušos izdevumus par ēdināšanu 400 RSD jeb 4 EUR apmērā. Piedāvāju Jums saņemt šo kompensāciju kā airBaltic Dāvanu karti 9 EUR vērtībā.<br /><br />Mēs diemžēl nevaram atsaukties uz Jūsu lūgumu apmaksāt pārējos izdevumus, jo tie nav veikti gaidīšanas laikā līdz alternatīvajam lidojumam Belgrada-Frankfurte, taču es vēlreiz atvainojos par Jums sagādātajām neērtībām un ceru uz turpmāku veiksmīgu sadarbību.</p><br /><br />Nodomāju, ka varbūt tas ir kāds joks. Arī uzvārds Parlagreko atsauc atmiņā "it's all Greek to me" (runāt neskaidrības / nesaprotamības). Pieprasu pārskatīt lēmumu, argumentējot, ka Frankfurtes lidostā neesam atradušies gluži savas iniciatīvas dēļ. Pie reizes atgādinu par savām tiesībām un jēdzienu definīcijām, kas noteiktas regulā 261/2004. Brīdinu, ka atteikuma gadījumā vērsīšos PTAC.<br /><br />Uz šo <b>20. septembra</b> vēstuli atbilde neseko. Tāpat kā neseko uz atkārtotu vēstuli, kuru nosūtu <b>5. oktobrī</b>. Paralēli sāku saraksti ar PTAC, kam nosūtu situācijas izklāstu. Pēc nelielu komunikācijas problēmu atrisināšanas, <b>19. decembrī</b> PTAC ziņo, ka manu vēstuli ir saņēmuši un uzsāk darbību.<br /><br /><b>19. janvārī</b> pienāk vēstules gan no PTAC, gan no AirBaltic. PTAC ziņo, ka ir pieprasījuši situāciju komentēt AirBaltic; AirBaltic piedāvā jaunu kompensācijas apjomu.<br /><br /><p style="border:1px solid #000;padding:1em;">Vēlos Jūs informēt, ka esmu pārskatījusi Jūsu iesniegumu un, ka mēs atlīdzināsim Jums lidojuma gaidīšanas laikā radušos izdevumus par ēdināšanu 12 EUR apmērā proporcionāli gaidīšanas laikam. Piedāvāju Jums saņemt šo kompensāciju kā airBaltic Dāvanu karti 17 EUR vērtībā.</p><br /><br />Uz ko atbildu AirBaltic virzienā, ka <i>[..] mani interesē saņemt mums pienākošos kompensāciju 26 EUR (vai dāvanu kartes veidā - vismaz 50 EUR) apmērā</i>, kā arī norādu, ka man nav skaidrs [..] <i>kālab šobrīd piedāvātie 12 EUR netika piedāvāti jau sākotnēji, kā arī apsvērumi, kas jums liek piedāvāt mums 12 EUR, nevis, piemēram, 7, 13, 21 vai jebkuru citu kompensācijas summu. Domāju, ka jums ir nojaušamas lidostu ēdināšanas un atspirdzinājumu cenas, tāpēc nebūsiet izbrīnīta par apgalvojumu, ka nekā nesamērīga (proporcionāli gaidīšanas laikam) šajos izdevumos nav - mēs iztērējām (virs) 26 EUR, tos arī vēlamies saņemt atpakaļ.</i><br /><br />AirBaltic galā iestājas ilgs klusums. Arī PTAC neko neatbild krietnu brīdi līdz tomēr <b>27. martā</b>, būdams Pekinā, saņemu atbildi. Kā ierasts, PTAC izsūta ar elektronisko parakstu parakstītus dokumentus. Lai tos izlasītu, nepieciešams lejuplādēt .edoc failu, tad augšuplādēt e-paraksta mājas lapā, saņemot pretī .docx formāta dokumentu, kura atvēršanai nepieciešama pietiekami jauna Microsoft Word versija. Tas viss vēl jāsaprot un jāiemācās, bet kas nu iestādei par sāpi. Vēl pieprasa apstiprināt saņemšanu vienas(!) darba dienas laikā: <i>Patērētāju tiesību aizsardzības centrs lūdz Jūs vienas darbdienas laikā nosūtīt paziņojumu par elektroniskā dokumenta saņemšanu.</i> Saņemšanu apstiprinu, pēc kāda laika izdodas atvērt arī pašu dokumentu (importējot Google docs). Dokuments satur vienu kuriozu otra galā un atstāj neizpratnē.<br /><br /><b>UPD:</b> Pilns <a href="http://failiem.lv/down.php?i=xaueiam&n=27.03.2012.Nr.5-03-2107-A-1558.rtf">PTAC atzinums</a> (.rtf).<br /><br />Piemēram:<br /><p style="border:1px solid #000;padding:1em;"><i>PTAC informē, ka Regulas 5.panta trešā daļa nosaka, ka apkalpojošajam gaisa pārvadātājam nav jāmaksā kompensācija saskaņā ar <b>7.pantu</b>, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi.</i></p><br /><s>Taču kompensāciju mēs pieprasām saskaņā ar <b>9. pantu.</b></s> Ar <span class='ljuser' style='white-space: nowrap;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=src'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/src/'><b>src</b></a></span> ieteikumu, nu jau arī ar 7. pantu.<br /><br />Nejēdzīgs ir <i>ārkārtējo apstākļu</i> jēdziena skaidrojums:<br /><p style="border:1px solid #000;padding:1em;">PTAC paskaidro, ka saskaņā ar Regulas preambulas 15.apsvērumu par ārkārtējiem apstākļiem uzskata tos, kuros gaisa satiksmes pārvaldības lēmums attiecībā uz noteiktu lidaparātu noteiktā dienā izraisa ilgu kavēšanos, kavēšanos līdz nākamajai dienai vai viena vai vairāku šā lidaparāta lidojumu atcelšanu, pat ja attiecīgais gaisa pārvadātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai izvairītos no lidojumu kavēšanās vai atcelšanas un 14.apsvērums paskaidro, ka saskaņā ar Monreālas konvenciju apkalpojošo gaisa pārvadātāju saistības ir jāierobežo vai jāatceļ ārkārtēju apstākļu gadījumos, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja veiktu visus iespējamos pasākumus. Šādi apstākļi var rasties jo īpaši politiskas nestabilitātes, meteoroloģisko apstākļu, kas nav piemēroti attiecīgā lidojuma veikšanai, drošības riska, negaidītu lidojuma drošības trūkumu un streiku dēļ, kas ietekmē apkalpojošā gaisa pārvadātāja darbību.<br />[..]<br />PTAC paskaidro, ka PTAC kompetence ir noteikta 2006.gada 1.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.632 Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums 4.punktā un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) 25.panta ceturtajā daļā, saskaņā ar kuriem PTAC nav kompetents izvērtēt, vai Reisa atcelšanu izraisījušais tehniskais defekts ir uzskatāms par ārkārtēju apstākli Regulas izpratnē un vai Aviopārvadātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai izvairītos no Reisa atcelšanas.</p><br />Uz ko nākas aizsūtīt PTAC atpakaļ tiesas lēmumu lietā <a target="_blank" title="C-549/07" href="http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:62007CJ0549:LV:HTML">C‑549/07</a> (Friederike Wallentin-Hermann pret Alitalia – Linee Aeree Italiane SpA), kur cita starpā noraidīta tipiskā atruna (kuru PTAC virzienā izmanto arī AirBaltic) par neparedzētajiem apstākļiem:<br /><p style="border:1px solid #000;padding:1em;">24<br />Ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos notiek gaisa pārvadājumi, un gaisakuģu tehnisko sarežģītību, jākonstatē, ka gaisa pārvadātāji parasti savā darbībā saskaras ar dažādām tehniskām problēmām, kas neizbēgami ir saistītas ar šo lidaparātu funkcionēšanu. Tāpēc, lai izvairītos no šādām problēmām un lai nodrošinātos pret negadījumiem, kas apdraud lidojumu drošību, lidaparātiem tiek veiktas īpaši stingras regulāras pārbaudes, kas ir iekļautas gaisa transporta uzņēmumu darbības nosacījumos. Tādēļ tādas tehniskas problēmas atrisinājums, kuras cēlonis ir lidaparāta apkopes nepilnības, ir jāuzskata par gaisa pārvadātāja normālai darbībai raksturīgu pasākumu.<br />25<br /><b>Līdz ar to gaisakuģu tehniskās problēmas, kas ir atklātas apkopes laikā vai kuru cēlonis ir šādas apkopes neesamība, pašas par sevi nevar būt Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punktā paredzētie “ārkārtējie apstākļi”.</b></p><br /><br /><br />Taču kronis visam ir sekojošais PTAC atzinums:<br /><p style="border:1px solid #000;padding:1em;">PTAC paskaidro, ka Regula nenosaka metodiku kā avio pārvadātājam ir jāaprēķina ēdināšanas un atspirdzinājumu apmērs attiecībā pret gaidīšanas laiku, līdz ar to arī gadījumā, ja avio pārvadātājs kādu iemeslu dēļ nav nodrošinājis pasažieriem aprūpi vai nav nodrošinājis aprūpi pilnīgi un pasažieri to ir nodrošinājuši paši, un pieprasa avio pārvadātājam kompensēt radušos izdevumus, Regula nenosaka kā avio pārvadātājam ir jāizvērtē samērīgums un kādā apmērā jāizmaksā kompensācija.</p><br /><br /><br />Uzrakstīju šodien gan AirBaltic, gan PTAC. Pirmajiem pieprasot nemēģināt man iestāstīt, ka tehnisks lidmašīnas defekts ir no viņiem neatkarīgs ārkārtas gadījums. Otrajiem, lūdzot paskaidrot, kādā konkrēti veidā viņi nodarbojas ar patērētāju tiesību aizsardzību.<br /><br />Augstākminētie citāti ir tikai maza daļiņa no apjomīgā juridisko formulējumu palaga. Ja nu kāds ir izlasījis līdz šai vietai, tad apsveicu; tāpat šis ieraksts par kārtu pārsniedz savas lasāmības izmērus.<br /><br />Taču man ir jautājums - kāpēc man, kura pusē ir likums, jāraujas kā trakam, lai mēģinātu piespiest ievērot manas tiesības tos, kuriem sistemātiski (un ekonomiski efektīvi) iet no rokas sūtīt visus dillēs. Ak jā, vēl jau ir tiesa, kur man iesaka vērsties PTAC, ja kaut kas nepatīk. Godīgi atgūt savus... 26 EUR.<br /><br />UPD: Nu jau ar <span class='ljuser' style='white-space: nowrap;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=src'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/src/'><b>src</b></a></span> padomu, banka paplašinājusies līdz 250 EUR x2 + 26 EUR. urn:lj:klab.lv:atom1:suic:103479 2012-05-01T11:26:00 2012-05-01T11:26:00 2012-05-01T09:10:03Z 2012-05-01T09:10:03Z Ja sākotnēji Zemes resursi visiem <i>pieder</i> vienādi, tad tieši ar savu darbu, soli pa solim, cilvēce ir panākusi mūsdienās novērojamo milzu nevienlīdzību*.<br /><br />Atceries! Jo vairāk tu strādā, jo nabagāks** tu paliec!<br /><br />Priecīgus Darba svētkus!<br /><br />___<br />* Mūsu darba augļi beigu beigās pilda saujiņas bagātnieku kabatas, kas, nezinādami mēra, nodrošina mums karus, badu, slimības, nabadzību, dabas piesārņotību un citas labas lietas, kā arī nemitīgas apstulbināšanas kampaņas medijos, kuru uzdevums ir gādāt par šīs iekārtas taisnīguma šķitumu.<br /><br />** Relatīvi nabagāks - tavā rīcībā ir mazāk daļu no visa nekā pirms tam. Absolūti varbūt arī bagātāks (taču arī tad uz citu rēķina, kam esi aizlīdis priekšā). urn:lj:klab.lv:atom1:suic:103329 2012-04-27T07:22:00 2012-04-27T07:22:00 2012-04-27T05:50:56Z 2012-04-27T05:50:56Z Shoreiz vilcienu nekavejam un no Kunminas izbraucam laicigi. Vilciena mums shoreiz pieskirtas vietas vagona saakumaa, kas atkal rezultejas galdinja iztruukumaa. K. pat izsaka hipoteezi, ka kjiinieshi aktiivi nemiilot aarzemniekus. Ko gan no diviem gadiijumiem ekstrapoleet uzreiz negribas.<br /><br />Plackarta nodaliijuma chetras atlikushaas vietas ienjem padziivojis mehaanikas pasniedzeejs Wei Jia Kang no Tongzhi universitaates Shanhajaa ar sievu (kuras vards netiek fiksets, jo iepazishanaas briidi vinja gulj), 21 gadiga kjiniete Jiao Shanglin, studente Shanhajas East China Science and Technology University, kurai peec 2 meeneshiem jaaliek eksaameni tuurismaa, veel maacoties drusku likumu, un cerot iestaaties magjistros uz graamatvezhiem, kaa arii kaada cita jauna kjiiniete, kas ar plansheti antisocializeejas augsheejaa plauktaa un sarunaas neiesaistaas. Tiesa gan, antisocializeejamies arii mees un kaut kaadas sarunas saak norisinaaties tikai otraas dienas peecpusdienaa, peec tam kad atgriezhamies vilcienaa novilkushi peedeejo duumu kaadaa pieturaa. Kjinieshi neiztur antisocialos arzemniekus un Jiao uzdod jautajumu, no kurienes mes esam. Tad nu velkam lauka visus materialus un kartes un stastam kaa nu maakam. <br /><br />Komunikaacija ir diezgan iipatneeja, bet kopumaa nekaada. Pasniedzeejs anglju valodu nezina, Jiao uztver ar lielaam gruutiibaam tikai pashus vienkaarshaakos formuleejumus. Peec maniem jautaajumiem, ko formuleeju pa daljai angliski, pa daljai raadot hieroglifus Pleco vaardniicaa telefonaa, Jiao parasti kaadu briidi diskutee ar pasniedzeeju, peec kaa vai nu neko nepartulko, vai arii atbild kaut ko aptuveni jautaatajaa virzienaa vienaa vai divos teikumus. Tachu kopumaa atmosfera ir draudziga un driz vien pienak vakars.<br /><br />Šanhajā ierodamies agri no rīta. Plackarta ceļabiedri kā ierasts acumirklī nozūd vilciena pasažieru straumē. Mums savukārt kāds vagonā manīts jaunietis piesakās palīgā, ved uz metro, rāda kā pirkt biļeti un skaidro citas pašsaprotamas un vienkāršas lietas. Pats Šanhajā būšot tikai dažas dienas pie draugiem, pēc kā dosies uz Japānu. Uz jautājumu, vai protot japāņu valodu, atbild, ka katrs japānis prot japāņu valodu. Smejamies, ka mums ne vienmēr ir viegli atšķirt, bet jau licies, ka jocīgs priekš ķīnieša. Japāņu jaunietis ir pastnieks, brīdi papļāpājam (kā allaž jocīgā angļu valodā), iesakām viņam kā ceļotājam iepazīties ar couchsurfing.org un tad arī šķiramies.<br /><br />Pirms astoņiem uzmodinam CS hosteni vārdā Lelia un viņas britu draugu Džoelu. Leliai ir 41 gads. Nāk no Portlendas, Oregonas štatā. Ķīnā māca bērniem angļu valodu. Mums par prieku Lelia ir vegāne un spēj parādīt vegānisku pārtiku, par kuras esamību būtu bijis labi zināt jau no paša ceļojuma sākuma.<br /><br />Pirmajā dienā Šanhajā līst. Apmeklējam M50 mākslas rajonu, kur ķīniešu mākslienieki taisa biznesu. Atkal piemeklē tā īpatnējā sajūta, kur aplūkojot darbus, ne vienmēr ir skaidrs, vai tavā priekšā ir vienkārši bezgaumīga draņķība, vai austrumu īpatnējā redzējuma noteikta forma un saturs. Taču ir arī labi darbi, slikti (bet interesanti) darbi un vienkārši kas neredzēts. Pārējo dienas daļu ejam cauri pilsētai, pa ceļam pakešojot. Vakarā jau pie bada dodamies uz slaveno Bund, kur kopā ar daudziem citiem vērojam izgaismotos debesskrāpjus, iespaidīgas vēsturiskās celtnes un kuģu satiksmi upē. Taču nogurums un bads mūs drīz vien aiztriec uz metro. Rajonā uzēdam negaidīti lētas vakariņas par 15Y uz diviem un atgriežamies mājās. Lelia jau guļ, ejam gulēt arī mēs.<br /><br />Nākamo dienu sākam ar lielveikala apmeklējumu, uz kurieni braucam ar taksi. Galvenais nolūks ir nopirkt sojas piena aparātu, kas ir savdabīgs katla un blendera apvienojums. Apskatām cenas vienā veikalā, tad ejam uz otru - Carrefour, kur sojas mašīnu sadaļā no sākuma kaulējamies par cenu (kas skaidri uzrakstīta plauktā). Sakam, ka blakus veikalā lētāk. Ķīniešu jaunietis kaut ko ņemas, laužas, bet beigās arī piedāvā atlaidi. Apskatām vairākus modeļus, kas katrs neder kāda iemesla pēc līdz atrodam tīri sakarīgu risinājumu, kas bez sojas piena māk taisīt arī citus pienus (rīsu, riekstu, un kādus vēl ne), sulas, zupas, utt. Sagaidām, kamēr līdzīgs aparāts demonstrācijas stendā ir savārījis melnu pienu no jauktiem rīsiem un sojas, nobažījušies par elektrisko rozešu nesavietojamību (ķīniešu trijnieks un pārdevējs apskraida visu veikalu, saka meiyou par pārveidotāju), aparātu tomēr paņemam par 469Y (ķīniešu pārdevējs ar kuponu nopērk aparātu no veikala par 400Y, un pārpārdod mums). Ejot laukā no veikala pārveidotāju atrodam brīvi plauktā, kas gan mūs īpaši nepārsteidz - brīnumus ar ķīnieši centības un neapķērības apvienojumiem esam jau redzējuši.<br /><br />Par palīdzību aparāta iegādē uzlūdzam Lelia uz pusdienām. Bez vegāniskas ielas pārtikas, Šanhajā atrodami arī vairāki vegānu ēstuvju tīkli, no kuriem apmeklējam Loving Hut. Paēst tur var par 12-18Y (Ls 1 - 1.50), par pamatīgu izēšanos trim cilvēkiem izliekam 72Y (Ls 6) - aptuveni 2x dārgāk nekā caurmēra kafejnīcā, taču visus tos viltotās gaļas variantus noteikti ir vērts pamēģināt. No stāstiem par to, kādas opcijas vegāniem ir ASV, vispār pārņem klusa skaudība. Bet nu nekas, gan jau arī te kādu dienu. Pagaidām paši pacepsim, nav jau grūti (ja vien ingredienti saprotami izlasāmi).<br /><br />Ir jau pēcpusdiena, plāns neskaidrs, domāju braukt paslēpņot uz kādu Šanhajas nomales rajonu, kur kāds entuziasts salicis pāri par 10 slēpņiem, neredzēta koncentrācija. Taču beigās tomēr aizbraucam "uz jūru". Pēc 70 minūtēm metro un stundu gara pārgājiena gar kilometriem garām smago mašīnu virknēm un konteineru kaudzēm. Google kartē tur ir sabiedriskā transporta maršruti un ielas ar nosaukumiem, taču viss izrādās citādi - attopamies strupceļā, kravas terminālu aplenkti. Nākas iet atpakaļ un diena arī galā.<br /><br />Nākamajā dienā mūs pirms 7:00 uzmodina Lelias milzīgais un resnais kaķis Alaska, ņaudot un rāpjoties gultā. Pieradis laikam. Sapakojam somas un Lelia mūs ved uz vietu, kur noķert autobusu uz lidostu. Pa ceļam vēl parunājamies un tad jau pietura klāt, kur mūs pēc neilga brīža autobusa vietā savāc taksists par 48Y, no kuriem 44Y tāpat būtu jāatdod autobusam. Taksī kopā ar divām nesaistītām ķīnietēm uz lidostu braucam ilgi un ātri. Kārtējo reizi pārliecināmies, ka Ķīnā satiksmes noteikumi labākajā gadījumā ir ļoti aptuveni un ieteikuma statusā.<br /><br />Lidojamā diena izvēršas ilga un ne sevišķi patīkama. Aeroflot reiss Šanhajā aizkavējas, pēc tam jāgaida pacelšanās atļauja dēļ lidostas lielās noslogotības. 9 stundu lidojumā lasu Lelias uzdavināto Superfreakonomics, pa vidu noskatos Izraēlas filmu Beaufort par Izraēlas karu ar Libānu. Pie nosēšanās atklājas, ka kāda ķiniete ir uz samaņas zaudēšanas robežas, gaidām ātro palīdzību un lidostas karantīnas dienestu izkāpšanas atļauju. Tikmēr reiss uz Rīgu ir nokavēts. Tā vietā mums izsniedz lidojumu AirBaltic gandrīz trīs stundas vēlāk. K. tikmēr ir pacēlusies temperatūra un iestājies vispārējs savārgums. Arī es mokos ar iesnām un vieglu klepu (līdzīgi kā izlidojot).<br /><br />Kaut kā novelkam laiku un atlidojam uz Rīgu, lai konstatētu, ka mūsu nododamās bagāžas abas somas kaut kur aizmaldījušās. Atbildīgais lidostas darbinieks priekšlaicīgi notinies mājās, nekas neatliek arī mums. Vēl tikai ingvera tēja un atslēdzamies pēc ~24 stundu garās dienas, ap 30:00 pēc Šanhajas laika. Negribas būt Rīgā. urn:lj:klab.lv:atom1:suic:102919 2012-04-21T12:27:00 2012-04-21T12:27:00 2012-04-21T04:40:37Z 2012-04-21T04:40:37Z Aizvakar kaapaam Xishan kalnaa skatiities dabas skatus, tachu ilgi tuuljaajaamies, peec tam vairaakkaart aizmaldiijaamies, beigaas augstu uzkaapaam, bet no skatiem redzeejaam mazaak. Vienuviet randomaa paarliidaam paar seetu un bez maksas apskatiijaam Kjiinas himnu sarakstiijushaa komponista Nie Er kapu. Beigaas taa vien sanaaca, ka vienkaarshi pastaigaajaamies aarpus pilseetas.<br /><br />Vakar Kunminas ziemelju tejas tirguu pirkaam teeju. Pirkaam daudz un ilgi. Atgriezaamies viesniicaa ar 7 bodees nopirktiem 6 kg+ pu'er teejas kopsummaa par 585Y. K. mani attureeja pirkt vairaak, tagad ir sajuuta, ka iisums. Vakarpusee devaamies uz centru, lai peec viina pudeles un Carrefour lielveikala apmeklejuma tikpat gudri dotos atpakalj.<br /><br />Shajaa 5-6 miljonu pilseetaa nekas praatiigs nenotiek - hiperciems kaut kaads. Kaitinoshaa kaartaa arii pashi neko nespejam no taa ko vareetu arii speet (iziireet velosipeedus, apmekleet kaadus budistu templjus, pavadiit dienu pie ezera, pavizinaaties pa vieteejo shaursliezhu dzelzcelju, apmekleet spoku pilseetu, uzkaapt kalnaa, utt.). Dekadenti iegrimushi ieksh pashapreibinaashanaas, aciimredzot. <br /><br />Shodien vel aiziesim uz lielu tirgu, paskatit K. shmotkas. Riit dienas pirmajaa pusee sapirksim paartiku, lai var paardziivot Shanhajas vilcienu. urn:lj:klab.lv:atom1:suic:102710 2012-04-18T22:43:00 2012-04-18T22:43:00 2012-04-18T16:31:26Z 2012-04-18T16:31:26Z Neskatoties uz atkartotu uzraushanos uz sunju rejaam, kadu pamestu eku tomer okupejam veiksmigi. Augsha kapjot pamanu, ka nebusim vienigie naksnjotaji shaja maajaa. Tachu uz jumta neviena nav un izlemjam tur arii izkaartoties. Aizmiegam un mostamies ar Jinghong panoramas skatu un atklatam debesim.<br /><br />Ap 9 dodamies nodot velosipedus uz nomas atvershanu. Kjinietis gan megjina izskaitljot, ka chetras dienas, tachu megjinajums ir konceptuali vajsh un samaksaju 180Y par 3 dienam. Precizak no 600Y (<54 Ls) droshibas iemaksas izdod 420Y.<br /><br />Dai (Tai, Thai) tautinjas jaunaa gada shljakstiishanaas izveershas tiiri jautri man, un mazliet kaitinoshi K. Viss joks ir tajaa, ka it visur uz ielam (pilsetas meerogaa) ir kjinieshi ar dazhadiem udens tilpumiem, kurus censhas virzit apkartejo virziena. Ne mazak tiek par to, ka esi laowai. K. tiek aplieta ar seviskju entuziasmu, kamer es censhas lekat, skraidit un izvairities. Lej kjinieshi no logiem, mashinam, mashinu kravas kastem, motorolleriem, un vienkarshi staiga pa ielam ar blodinjam, spainjiem, milzigam un mazam udenspistolem, udeni pielietiem baloniem. Dazhi ietur pozicijas, brunjojushies ar shljuteni.<br /><br />Taa nu vairakas reizes izmirkushi, vairakas reizes izzhuvushi, pec vieglas snaudas budistu templii, dodamies uz velonomu, kur atstajushi savas somas. Nakas 20 minutes pagaidit, bet tad jau veiksmigi tiekam pie somam. Velamies braukt ar taksi, bet nevar nevienu nokjert - visi pilni. Rezultata 3 km lidz stopeshanas vietai braucam ar tuktuku, kjinietis noplesh 20Y, es butu devis 10Y, ja butu bijusi naudas zime, bet vinsh vispar gribeja 30Y.<br /><br />Kadu bridi stavam uz pilsetas izejas, noslepushies celjazimes eenaa no vakara saules, kamer mus panjem kada Jinghong hostelja boss, kas ar sievu un diviem berniem dzivo Pu'er pilsetaa. Aizved lidz Pu'er, atrod mums letu viesnicu, sieva uzdavina ananaasu un mees esam divi vien, kjiniski glaunaa 50Y numuraa ar TV, vannas istabu, un citam ekstram.<br /><br />Pec vakarinjam numuraa (tradicionali apedot pusdienu parpalikumu) izejam apskatit naksnigo Pu'er. Iedzeram vel Jinghongaa nopirkto riisu viinu. Pilseetaa danco pensionaari。 Kaadaa parkaa sastopam uz rinkji ejoshu dancotaju grupu, kuras sastavaa ir 4-5 muzikanti, kas dzinkshina improvizaciju ap centralo temu, saucejs ievada dziesmas fraazi, korii visi atkaarto, kas speej. Iedzeram veel riisu viinu un attopamies ievilkti teejas paardoshanas ceremonijaa kaadaa teejas veikalaa. Smejamies kopaa ar Pu'er teejas gatavotaaju, sak esam to procesu jau redzejushi pie Peishanas Wanyao ciemaa. Pu'er teju (3-4g) aplej ar gandriz verdoshu udeni, kuru uzreiz nolej. Tapat otreiz. Tresho uzlejumu jau patur kadas sekundes desmit, nolej un dzer. Ar katru nakamo uzlejumu, patur nedaudz ilgak, pec garshas. Lidz pat 10 reizem.<br /><br /> Ta nu izdzeram dazhus uzlejumus no tejas par 30Y. Paradu veikalniecei Peishanas franchu drauga Olivier vizitkarti, Pu'er tejas kompanijas direktors. Tejas meistare ljoti ieinteresejas, vizitkarti gan neatdodu, paskaidroju, ka direktors neesmu es, bet draugs (taa vismaz raadu Pleco vardnicaa Android), palidzu vinjai norakstit datus. Jau citas attieksmes atmosfera bez garshoshanas 50Y zhanraa panjemam veikalnieces ieteiktu pu'er kuuku.<br /> <br /> Naakamajaa dienaa izbraukshana no Pu'er ir leena. Pec ilgakas katoshanas pa pilsetu, apskatot centra atlikumu un nomales, edam kaadaa eestuvee. Estuves darbinieki gan censhas kaut ko ar naudam muhljit, bet K. modraas un niknaas attieksmes parliecinati tomer izdod atlikumu gana adekvaati, 55Y panjem par pamatigam pusdienam, milzigu kabachveidigo zupas grapi un 3 edienus ar risiem. Nonakot uz celja, saprotams, ka vares chillot, mashinu ir tik maz, ka saku lasit Rigas Laiku. <br /> <br /> Pec mazliet ilgaka brizha gan izdodas nokjert mashinu, kas ved lidz nakamajam lielajam ciemam. Izejam caur ciemu, atkal ilgaku bridi stopejam, lidz tiekam vesti kadus 2 km, kas tomer labi, jo celji sadalas. Tachu talak satiksme apstajas gandriz pavisam. Stavam pie liela benzintanka, blakus cieshi piesiets suns koka paveenii, benzintanka darbinieki nak mums skaidrot, ka atpakalj jabrauc un autobuss janjem. Tachu kamer mes skaidrojamies ar benzintanka darbiniekiem, piestaj kada dama un ved muus liidz pat autobaana ieejai. Izradas, ka google un Yunnanas karte ir novecojushas un shis vairs nav nekads autobaana saakums, bet gan necila iebrauktuve no daudzam.<br /> <br /> Kadu bridi verojam iebraukshanas, izbraukshanas buudaas straadaajosho darbu vai, drizak, bezdarbibu. Dzena jokus, ar mums apsveicinas, ierec, kad atbildu latviski, bet ljauj stopet un problemas nerada. Preteji shaubam delj mashinu skaita, driz vien kads autobuss izved uz lielcelja benzintanku, bet vel pec pavisam neilga brizha pienak meitene no jau uz autobanja apstajushas sportiskas BMW mashinas un prasa "Kunming"? Rada, lai nakam. Iekraujam somas un ierapjamies divdurvju mashina aizmugurejos benkjos. Pie stures sezh kada smuka kjiniete, mashina ir izrotata ar roza aksesuariem, figure kakjishi, mikstas mantinjas, utt.<br /> <br /> Izbraucam uz shosejas. Meitenes mashina pa raciju sazinas ar kadu citu mashinu. Pec brizha abas mashinas piestaj celjmala, no melnas Toyota automashinas izkapj virieties, kas no sakuma aizsedz BMW numura plaksnes ar specialam auduma uzlikam, pec tam vienkarshi noskruuvee saveejaas un saliek bagazhniekaa. Beidzot beznumuru automashinu noslepums ir atklats. Ja tu negribi maksat par atruma parkapumiem, kurus fikse automatiskie radari, nonjem numurus un nemaksaa! Celjaa redzam arii kolonnu, kuras priekshgalaa ir policijas auto, kuram seko automashina, kuras numurs ir daljeji nosegts ar kompaktdisku, bet astee traucas autobuss bez numuriem. <br /> <br /> Katraa zinjaa mums tas noziimee aatru paarvietoshanos pa autobaani, meiteni vadiitaaju nomaina kaads jauns viirietis, braukshana kljuust krietni agresiivaaka, tachu ieverojami pieaug arii aatrums un ar tumsu esam Yunnan galvaspilseetaa Kunming, kur pavadisim atlikusho laiku lidz vilcienam uz Shanhaju, 22. apriilii. Sazinamies ar hostu, kas dzivo pasha pilsetas centra un sakam 3-4 km garo celju kajam. Ierodamies dzivokli, kur mus ielaizh meitene Sif ar puisi Caspersu, couchserferi no danijas. Hosts esot darbaa, straadaajot ilgi. Pats dzivoklis ir luksuss, pilsetas centraa, 20. staava penthausaa ar skatu uz cilindrisku iekshpagalmu un parejo pilsetu no istabam. Moderna un darga tehnika, labs interjers, galda futbols, kaste jah (kuru pats nepiipee).<br /> <br /> Kamer padiskutejam Kunminga no Nepalas tikko ielidojushajiem danjiem par musu Kjinas pieredzi un vinju Indijas un Nepalas celjojumu, uzrodas ari hosts pec 23:00. Piesaka sevi kaa Willie. Pieradis pie kjinieshu english name koncepta, vaicaju pec kjinieshu varda, uz ko Villijs noceert, ka tas arii ir vinja "chinese name". Izradijis dzivokli, vinsh arii driiz dodas guleet, mums sakot, ka varam palikt, tik esot ljoti aiznjemts. Nakamajaa riitaa zinja kljuust veel druumaaka, jo vinjam veel peec dienas jaadodas arpus pilsetas. Aiziet uz darbu. Notusejam ilgu riitu maajaas, tad megjinam kopaa ar daanjiem doties uz Xishan jeb rietumu pauguriem (western hills), sceeniskaa paargaajienaa. Tachu danja vadiibaa nenoorientejamies autobusu marshrutos. Ir jau pavels, izdomajam doties uz makslas rajonu The Loft. Tachu no sakuma paest. Kas izradas ljoti pagruts uzdevums ieksh Kunming. Vinjiem te popularas vistas buljonaa varitas nudeles ar visada veida galjas un negaljas piedevam, rezultataa mums tiek atbildets <i>meiyou</i> teju it visur. Beigas uzsnakojoshi ar visadiem niekiem, uzduramies danjiem, kas paspejushi pabut Vjetnamas konsulatataa un noskaidrot, ka viizu liidz 15 dienaam nemaz nevajag, apskatiijushi the loft, tagad esot kvestaa peec kafijas - kaadaa kafejniicaa no vinjiem paprasiiti 30Y par kruuziiti. Kafiju te nudien dzer reti. (Tapat ari Olivellja maksa pari par 10 Ls pudele, kamdelj nacas atteikties no idejas par svaigiem darzenju salatiem ar ellju.)<br /> <br /> Noskaidrojoshi, ka nevienam nav isti skaidribas, atkal izklistam. Tomer uzmeklejam paest no sakuma, kaadaa gruveshu kaudzes ejaa atrodam shauras ielinjas, kur ir arii dazhas virtuves. Pasuutaam eedienu - seenes un tomaatus ar riisiem. Pavaars aciimredzot izdomaa vienmuljos tomaatus uzlabot, pieliekot olu. Raadaam veelreiz lasaaamo, tiekam pie prasti saceptiem tomaatiem. Tachu pusdienas mums izmaksaa tikai 20Y, uztankojam pilnu spainiiti un dodamies taalaak.<br /> <br /> The Loft nudien izraadaas pa pusei sleegts, tachu divas izstaades var apskatiit. Vienaa redzamas gleznas ar ruraalu un socreaalistisku tematiku, otraa abstraktaaki shviikaajumi par metafiziskam temam. Pastkartes joprojam neatrodam.<br /> <br /> Kad jau saak apnikt vazaties, sanjemam iszinju no Villija, ka vinjam darba darishanas, bushot pec 23:00. Izlemjam aiziet apskatit moshejas - Kunmina ir ari kjinieshu musulmanju pilseeta, dazhas musulmanes lakatos satiekam pie izejas no moshejas. Otras moshejas apaksheejais staavs sastaav no veikaliem-garaazhaam uz ielas pusi.<br /> Pastaigas laikaa uzduramies ari kaadai ielai, kur sashkjiebusies staav manaami vecaaki un tradionaalaaki naminji, kas peec kvartaala dod celju paardesmitstaavu betona milzenjiem. Ielas vienaa pusee maajas ir neapdziivotas un paredzeetas nojaukshanai, otraa pusee straadaa veikali, poligraafijas darbniicas (ploterpakalpojumi).<br /> <br /> Villijs uzrodas pec 23:30, parada mums savas <i>road movie</i> pa ASV 48 shtatiem treileri. Pastasta, ka sutishos uz festivaliem, megjinashot celjot un filmet, kaut arii tas esot ljoti gruti. Nakamajaa riitaa sazvana kaut kaadus hostus Kunminaa, atrod kjinieti Wei Wang, kas mus izmitinashot, pie kura arii dodamies.<br /> <br /> Wei Want (anglju vardaa David) mus ved uz studentu estuvi Kunmingas tehniskaja universitaatee, kur var paest par 5Y. Tad tomeer apdomajies par hosteshanas situaciju, pazinjo, ka vinsh stradajot high-tech kompanijas (energjetikas jomaa), kopmiitnees cilveeki nebuus redzeejushi arzemniekus un vinsh tikshot nostuchits. Piezvana diviem draugiem, bet beigas tomer ieliek mus viesnicaa par 50Y/naktii. Pats arii apmaksaa muusu pirmo nakti, kaut arii K. censhas uzstaat, ka taa dariit nedriikst.<br /> <br /> Pec ievakshanas viesnica kjinietis notinas pie drauga, mes savukart dodamies uz Zaljaa ezera parku, kuram izgajushi cauri apmeklejam Kunming zoo. Domaju redzet, ko noziimee kjiinieshu zoo zveeriem, tachu nav daudz sliktak kaa Riigas Zoo, dziivnieki ieslodziiti, atbilstoshi tam arii uzvedas un juutas. Seviskji skumiigi bija luukoties uz grifiem kraatinjos, kuros nav iespeejams lidot. Vieniigi makaki tusejas diezgan neiespringushi savaa nelielajaa plekjiitii ar dazhadam atrakcijam. Kads kjinieshu jaunietis iesviezh makaku aplokaa tikko aizpipetu cigareti. Kads makaks pagrabj, tachu par sarugtinajumu kjinietim, nevis lai pipetu, bet ekstraktetu partiku. Kadu cigaretes gabalinju ari aped. Vispar kjinieshi sasviedushi daudz atkritumus pie merkakjiem.<br /> <br /> Daudzu dzivnieku nav, par pitonu jamaksaa papildus, tapec neaizejam. Nokapjam leja un atskartushi, ka templis ir ciet, dodamies atpakalj uz viesnicu. Walmart noperkam vinu un nashkjus, domajam ar Wei Wangu ietuset. Tachu atnak iszinja, ka kjinietim darishanas un viss tiek atcelts. Vienu vinu izdzeram mes pashi - 19Y letucis, kas gan vareja but ari labaks. Tas notiek jau internet kafejnica, kur pec 10 minushu darbinieku minstinashanas par musu Kjinieshu otras paaudzes ID kartem, tie tomer sashtuko mums viltus identitati.<br /> <br /> Kunmina ir arii ljoti civilizeeta pilseeta. Tagad mees te esam taadi kaa laucinieki, kameer pilseetnieki staigaa modiigaas draanaas, uzvedas pieklaajiigi un, kaa izskataas, nereti ir diezgan nodroshinaati. Satiksmes ir daudz, tomeer taa nav iipashi skalja. Pilseetaa dominee taads paarticis atslaabums.<br /> <br /> Mums sheit veel 4 naktis (ieskaitot sho). Riit meegjinaasim veltiit dienu rietumu kalniem un apskatiit (maksas) budistu templjus, kaa arii iziireet velosipeedus eertaakai nokljuushanai. Pariit aciimredzot buus jaaiet Pu'er teejas mekleejumos. Aizparit vel janosledz rekjini ar Junnanu un Kunmingu un japoshas atpakaljcelja. Shanhajaa busim tikai 2 pilnas dienas, vienu no kuram pa taisno no vilciena. Te ir diezgan garlaicigi - 6 miljonu liela provincala pilseta. Ari sajuta atbilstoshi istenibai ir tada, ka celjojums uz beigam. urn:lj:klab.lv:atom1:suic:102421 2012-04-15T01:57:00 2012-04-15T01:57:00 2012-04-14T18:07:02Z 2012-04-14T18:07:02Z Shobrid esmu Jinghong, Xishuanbanna autonoma regiona galvaspilseetaa, Junnanas provincee. Vietejiem te Songkran (Water Splashing Festival, Dai tautinjas jaunais gads pec butibas). Triisdienu festivaala pirmaas divas dienas bijam prom, tagad atgriezaamies pilseetaa liidz ar saluutu jau dziljaa tumsaa.<br /><br />Ar shiem velosipediem pavizinajamies 3 dienas. Pirmaa bija ljoti jauka, celjsh lidzens, patikamas ainavas, palmu gatves. Nakshnjojam Mannuanjia ciemataa, celjsh uz kuru veda caur nebeidzamiem banaankoku laukiem. Viesmiligs Leushu(?) tautinjas saimnieks vaardaa Poha mus ieludza ciemos sava tradicionalajaa maajaa, nerunaaja, nelasija, toties visu ljoti lieliski ar zhestiem nokomunicejam. Maja vinjiem uz paljiem, cilveki dzivo otraja stava, apakshaa vienkarshi briva telpa mantu glabashanai. Pilns pagalms ar berneljiem (blakus majai ir ari kads krietns pusducis buudu kompleksu). Sadzeram baijo ar saimnieku, ljoti merenu cilveku. Piedava est zivi, lielas galvas skjiivi, mes pateicamies, paradam lapinju ar dieetas piktogrammaam un grauzham riekstinjus.<br /><br />Otraja dienaa kadu laiku braucam pa jauku asfaltu, uz nomacosha gumijkoku fona. No katra koka, lidzigi ka berzu sulu, tecina pa pilienam gumiju, ko pec tam savac lielas kannaas un velak uzzhavee 5 kanalizacijas lukas vaku biezuma rituli. Shie koki muus pavadiis turpmaakaas dienas, visas kalnu pakaajes ir izcirstas un izdedzinatas un milzu platiibaa sastaadiita shii neekologiskaa monokultuura. <br /><br />Ap 14:00 sasniedzam ciemu, kuraa cieminieki kozhljaa kaut ko sarkanu, kas padara mutes asinjaina paskata. Izbraucot cauri ciemam, pashaa galaa uzejam merkakji, kas ar kjedi piesiets pie koka kaapneem, taa ka kustibu briviba vinjam ir 70-80cm ietvaros. Un zvers histeeriski meetaajaas no viena pakapiena uz otru. Vieteejie tantuki muus ieraudziijushi taa kaa smejas, taa kaa atsmejas, kads virietis merkakji pec brizha kjeedee aizved. Izbraucot no ciema vienaa virzienaa, atskarshu, ka esmu kljudijies ar celja izveli. (Tagad skjiet, ka varbut butu bijis labak kljudities.) Braucam atpakalj, merkakjis jau atvests atpakalj un piesiets preciizi taapat. Ar draudzigu iztureshanos pret dzivniekiem ne vienmer kjinieshus (ieskaitot etniskas minoritates) var apsveikt.<br /><br />Peec tam saakas kalna dalja. Velo nomaa paraadiitie "4km kalnaa" praksee noziimeeja 4km, kad jau bijaam pusceljaa. Celjsh tur tads, pa kuru tikai ar mopediem un motocikliem var izbraukt. Ar velosipediem jau daudz grutak. Rezultataa 8-12km stumjam agras pecpusdienas karstumaa velosipedus kalnaa. Pa 50 metriem vienaa reizee, atpuuties, un stiep taalaak. Gandriz kaa taadi Mao zaldaati. Pec 4-5 stundam kalnaa stumshanas, pilnigi nobeigti no parguruma (un uz beigam ari no slaapeem), ierodamies Manme ciema saakumaa, pie veikala. Noperku sodas udeni, izradas padargs 2Y, neliels 350ml un saldens, bet tapat atri tiek nobeigts. Noperku parasto udeni, tikmer K. ar fraazhu graamatas palidzibu ievada sarunas par naktsmajam. Sarodas puulitis, ko nu tad apgadajam ar informaciju par savu izcelsmi un merkjiem. Rezultaataa maajas saimnieks (vards shobrid blocinja hieroglifu formaataa, pinyin neviens nemaceja tobrid) mus ieludz gulet tukshaa guljamistabaa, kura uzglabaa arii kaut kadus maisus. Paistagajam vel 15 minuutes tumshajaa un nelielajaa ciemaa, ieraugu kritoshu zvaigzni. Pec cieminieku un debesu aplukoshanas ielienam karstaa dushaa un vel bridi palobam zemesriekstus pie televizora, kur haanu gjimene skataas kaut kadu dancoshanas un dziedashanas festivalu basketbola laukumaa, kas apvienots ar masivu dzershanu. Kaut kas kjinieshu zaljumballei lidzigs vai kaut kaa paliela sviniibaam. Saimnieks ar sievu un vecaku sievieti, nopietni skataas, visdrizak pasakums kaut kada veidaa ar vinjiem saistits.<br /><br />Treshajaa dienaa mostamies veelu, ciematu pametam ap 10:00. Celjam it kaa jabut lejaa no kalna. Tachu tas ir tikai pec 5km, pirmos tris stumjam velosipedus jau stipraa saulee, aizelsushies un ne parak priecigi. Diskutejam par celjojuma administreshanu, ka vispar taadaa lokacija var nonakt. Shoreiz udens ir gana, bet nav ko est. Ap pusdienlaiku sasniedzam Manjing (pec vietejo parliecibas) vai Manme Xiaozhai ciematu (pec google kartes). Ciema veikalaa papildinam udens rezerves, prasaam, kur var paest. Ciemaa nevarot. K. parada lapinjaa riisu hieroglifu un saliek plaukstas luuguma zhestaa. Taa arii iisti nesapratushi, vai kjiiniete piekritusi vai nee, seezham gaidaam. Pieperkam vel mango sulas pudeli par 8Y. Apkart par mums pieduras divi bernelji, mazs puisens un nedaudz lielaka meitene. Visadi izpildaas un tik smejas. Beigas mums atnes risus, kam devigie saimnieki pielikushi olu kulteni un mazitinju gabalinju galjas. Budami pie bada, olas un galju no risiem nokasaam un izbarojam savlaiciigi piekljidusham galigi izgjindusham sunim. Naudu gan par eedienu nepanjem, kaut ari piedavajam.<br /><br />Peec ciema beidzot saakas nebeidzams lejupbrauciens. Apmainamies ar velosipediem, jo mazakajam nav amortizatoru, pa ilgaku laiku labi rokas var atsist. Patikams nobraukums shaa vai taa. Tik uz beigam vienuviet, uzminot uz pedalja, deelj izneesaatajiem aatrumiem nokrit kjede, un es ar inerci dodos piezemeeties uz sejas. Laimiga kartaa nogazhu velosipedu labi un tieku tikai pie dazham skrambam. Apstajas kads vietejais, laipni piedavaa palidzet, bet radu, ka viss labi, uzliekam kjedi, pasmejamies kopa ar vieteejo un dodamies talak.<br /><br />Pec brizha jau pa lejupejoshu asfaltu iebraucam kafejnicaa, kur pasuutaam pupinju pakstis, tofu un kabaci. Tad nu pieedamies un vel lidzi panjemam pilnu spainiti, uzpildam ari zaljo teju pudelee. Neskatoties, ka kljumes pec esam iegajushi nevis apmekletakajaa eestuvee, bet blakus, smuki izdekoretaa un bez klientiem, par gardajam pusdienam samaksajam tikai 30Y. Varetu pietikt chetriem, Ls 0.75 no cilveka.<br /><br />Talak nokljustam jau uz modernas divjoslu shosejas ar izkarinatam celjazimem, ka ar mopediem, traktoriem, velosipediem un kajam nedrikst. Tachu vilcinamies tik uz bridi, lai dotos nopakalj kadam mopedam un kjerrai ar zalespljaveja tipa motoru. Pecpusdienas vel joprojam stiprajaa saulee, minamies pa celja malu leezenaa kalninjaa, vietaam leezeni lejaa. Tomer pec 2 parlieku sportiskajam dienaam, speka pietiek tikai isiem gabalinjiem, ka rezultata 10 km brauciens izvershas vairakstundu pasakuma. Celja notiek otrs velonegadijums, tunelja tumsaa K. iebrauc atvertaa akaa un kriit paari stuurei. Beidzas gan arii ljoti veiksmiigi ar nobraaztu elkoni.<br /><br />Pec 10 km mocibam, paraadaas celja ziimes steep descent un 20km celjsh lidz Jinghongai ved pastavigi lejup. Pat neticas, ka tik augstu butu tos velo uzstiepushus. Pa vidu apvaicajamies ciemaa pie veikala par naktsmajam, rezultata kopa ar kadu viru uz mopeda braucam 2km no kalna leja, pec noskaidroshanas, ka vietu nav, atpakalj augsha. Mopedists aizbrauc, pec brizha atgriezhas, esot noskaidrojis, ka ir opcija par 300Y. Sakam, ka tas par dargu un shamais aizbrauc. Uzrapushies kalna, ripojam atkal lejup, lejup, lejup, vaja lukturisha gaisma censhoties saskatit balto celja liniju. Ik pa bridim apvaicajamies par naktsmajam, bet sanjemam nekljudigu meiyou. Vienuviet gan tusejoshi jaunieshi zvana kaut kur pa telefonu un piedaavaa 550Y. Taa nu pa celjam uz Jinghong naktsmajas neatradushi, atgriezhamies pilseetaa liidz ar saluutu. Salutee vinjiem pamatiigi, ilgi un vairaakaas vietaas. Salutus skatamies no vanshu tilta, kas piekarts pilns ar sarkanam lampinjam. Padaudz tautas, bet plashais velocelinsh labi braucams.<br /><br />Piesledzam velosipedus, aizejam uz internet zali, kur vel vakar par 2Y/h browsejam katrs 3h zem viltotas identitates. Katram lietotajam tiikla pieeja tiek pieskirta tikai peec aplieciibas, tachu personalam ir apliecibas bezidentitates klientiem. Shodien gan tur atsaka un norada uz citu zali pagalma galaa, kuraa atrodos shobriid. Gaiss tveiciigs abaas. Datoru sheit kaadi 70-80+ uz aci, kjinieshi spelee visadas speles, kada meitene pa kreisi speelee dancojamo speeli, citi world of warcraft, kaut kadas arkaades, dazhi chato, viss kaa pie mums, tikai kaut kaa citaadaak.<br /><br />Sakaraa ar festivaalu, pilsetu ir parnjemis komercpasakumu komplekss. Viesnicu cenas pieckarshojushaas, peedeejais uukjis grib 250Y+, kas jau ir nopietni 10 Ls no sejas. Aiz kam domajam viesnicas dalju vienkarshi izlaist un noskvotot kadu pustukshu kjinieshu maju. Nesanaks tur, brauksim uz parku vai nomali, lidz ritdienas ritam (vai pec velmem, mums shobrid ir iznomati divi velosipedi). Ritdien ljausimies apshljakstities un pecpusdienaa taisimies prom Kunmingas jeb Pavasara pilseetas virzienaa, no kurienes jau vilciens uz Shanghaju un lidmashina majup.<br /><br /><br />...<br /><br />Fragmentari shoreiz stastu par Gelanghehanizuxiang ciemu pie ezera, kur veiksmigi nonakam pievakaree peec izraidiishanas no Mangxin ciema. Ciemaa tradicionaalaas maajas, gar ezeru kursee mopeedisti. Eestuvee paeedam pusdienas, parunajam ar kjinieshu armijniekiem. Viesnica pilna, tachu peec musu jautaajuma vietejie driz sashtuko naktsmajas, sakuma doma par cenu, bet beigas naudu no mums nenjem. Ciemaa apokaliptiski rozaa debesis, rozaa varaviksne. Meklejot internet kafejnicu uzraujamies uz berneljiem ar dzeltenam cepureem, dazhi oranzos muku terpos. Reportejam par savu butibu, bet skaitliskaa parsvara apstakljos atri uzveikti, kapitulejam un cirka vietaa atkaapjamies liidz tuveejam veikalam. Bernelji iespejams, ka kaut kada internata versijaa te dzivo (aptuveni lidziga vecuma, ap 30 kopaa). Veikala saimnieki laipni piedaavaa bezmaksas internetu. Skolnieki saskrien lidzi, dazhi aiz inerces saperk visadus edamniekus, bet atri vinjiem apnik un varu relativi netrauceti parakstit. Atgriezhoties majas, vel dzirdam kaiminjmaajaa paari ielai dziedam un spelejot kaut kadus dzinkshus. Paskatamies pirms guletieshjanas Kjinas oficialo TV, pieejams originalvalodaa un angliski. Paskatos kjinisko par kosmosa programmu un brunjoshanos, angliskajaa - kaut kaadu sarunu raidijumu par vesturisko arhitekturas vertibu saglabashanu Pekinas hutongu gadijumaa (kas smagi ciesh biznesa debesskrapju celaju ekonomisko intereshu delj). No rita vel apejam apkart ezeram, paskatamies uz cieminieku sadzivi un veiksmigi nostopejam mashinu leja Menghai, kur paedushi pusdienas, dodamies talak. Nostopetaja mashina brauc kads Pumi, Mosuo cilveks, kursh mums palidz atrast naktsmajas Jinghong, turklat tik dedzigi, ka apmaksa mums Crown hotel viesnicas numuru virs 250Y (20 Ls). Mes gan megjinam protestet, bet jaunietis uzstaj. Atvainojas, ka neesot laika, atvadaas un aizbrauc.<br /><br />Taa nu saakam ar kronja viesniicu un beidzam kaa bezpajumtnieki.<br /><br />...<br /><br />Internets sheit ir traumeets. Daudzas lapas neiet ne tikai tapec, ka blokjetas, bet vienkarshi tapec, ka vieniigais browsers, kuru kjiinaa tiktaal esmu redzeejis, ir Internet Explorer 6.0 vai vecaaks.<br /><br />Google karshu lietoshana smagi apgrutinata, kjinieshu ditu kartes zooms ir ljoti neliels, gruuti ieguut jeedziigus navigaacijas datus. Daudzi servisi izslegti, lapas blokjetas. <br /><br />Jinghongaa (dzinhon) beidzot izdevaas nopirkt pastmarkas, tachu izbeidzaas pastkartes.