arī nobeigums ir grūts

« previous entry | next entry »
Apr. 27th, 2012 | 07:22

Shoreiz vilcienu nekavejam un no Kunminas izbraucam laicigi. Vilciena mums shoreiz pieskirtas vietas vagona saakumaa, kas atkal rezultejas galdinja iztruukumaa. K. pat izsaka hipoteezi, ka kjiinieshi aktiivi nemiilot aarzemniekus. Ko gan no diviem gadiijumiem ekstrapoleet uzreiz negribas.

Plackarta nodaliijuma chetras atlikushaas vietas ienjem padziivojis mehaanikas pasniedzeejs Wei Jia Kang no Tongzhi universitaates Shanhajaa ar sievu (kuras vards netiek fiksets, jo iepazishanaas briidi vinja gulj), 21 gadiga kjiniete Jiao Shanglin, studente Shanhajas East China Science and Technology University, kurai peec 2 meeneshiem jaaliek eksaameni tuurismaa, veel maacoties drusku likumu, un cerot iestaaties magjistros uz graamatvezhiem, kaa arii kaada cita jauna kjiiniete, kas ar plansheti antisocializeejas augsheejaa plauktaa un sarunaas neiesaistaas. Tiesa gan, antisocializeejamies arii mees un kaut kaadas sarunas saak norisinaaties tikai otraas dienas peecpusdienaa, peec tam kad atgriezhamies vilcienaa novilkushi peedeejo duumu kaadaa pieturaa. Kjinieshi neiztur antisocialos arzemniekus un Jiao uzdod jautajumu, no kurienes mes esam. Tad nu velkam lauka visus materialus un kartes un stastam kaa nu maakam.

Komunikaacija ir diezgan iipatneeja, bet kopumaa nekaada. Pasniedzeejs anglju valodu nezina, Jiao uztver ar lielaam gruutiibaam tikai pashus vienkaarshaakos formuleejumus. Peec maniem jautaajumiem, ko formuleeju pa daljai angliski, pa daljai raadot hieroglifus Pleco vaardniicaa telefonaa, Jiao parasti kaadu briidi diskutee ar pasniedzeeju, peec kaa vai nu neko nepartulko, vai arii atbild kaut ko aptuveni jautaatajaa virzienaa vienaa vai divos teikumus. Tachu kopumaa atmosfera ir draudziga un driz vien pienak vakars.

Šanhajā ierodamies agri no rīta. Plackarta ceļabiedri kā ierasts acumirklī nozūd vilciena pasažieru straumē. Mums savukārt kāds vagonā manīts jaunietis piesakās palīgā, ved uz metro, rāda kā pirkt biļeti un skaidro citas pašsaprotamas un vienkāršas lietas. Pats Šanhajā būšot tikai dažas dienas pie draugiem, pēc kā dosies uz Japānu. Uz jautājumu, vai protot japāņu valodu, atbild, ka katrs japānis prot japāņu valodu. Smejamies, ka mums ne vienmēr ir viegli atšķirt, bet jau licies, ka jocīgs priekš ķīnieša. Japāņu jaunietis ir pastnieks, brīdi papļāpājam (kā allaž jocīgā angļu valodā), iesakām viņam kā ceļotājam iepazīties ar couchsurfing.org un tad arī šķiramies.

Pirms astoņiem uzmodinam CS hosteni vārdā Lelia un viņas britu draugu Džoelu. Leliai ir 41 gads. Nāk no Portlendas, Oregonas štatā. Ķīnā māca bērniem angļu valodu. Mums par prieku Lelia ir vegāne un spēj parādīt vegānisku pārtiku, par kuras esamību būtu bijis labi zināt jau no paša ceļojuma sākuma.

Pirmajā dienā Šanhajā līst. Apmeklējam M50 mākslas rajonu, kur ķīniešu mākslienieki taisa biznesu. Atkal piemeklē tā īpatnējā sajūta, kur aplūkojot darbus, ne vienmēr ir skaidrs, vai tavā priekšā ir vienkārši bezgaumīga draņķība, vai austrumu īpatnējā redzējuma noteikta forma un saturs. Taču ir arī labi darbi, slikti (bet interesanti) darbi un vienkārši kas neredzēts. Pārējo dienas daļu ejam cauri pilsētai, pa ceļam pakešojot. Vakarā jau pie bada dodamies uz slaveno Bund, kur kopā ar daudziem citiem vērojam izgaismotos debesskrāpjus, iespaidīgas vēsturiskās celtnes un kuģu satiksmi upē. Taču nogurums un bads mūs drīz vien aiztriec uz metro. Rajonā uzēdam negaidīti lētas vakariņas par 15Y uz diviem un atgriežamies mājās. Lelia jau guļ, ejam gulēt arī mēs.

Nākamo dienu sākam ar lielveikala apmeklējumu, uz kurieni braucam ar taksi. Galvenais nolūks ir nopirkt sojas piena aparātu, kas ir savdabīgs katla un blendera apvienojums. Apskatām cenas vienā veikalā, tad ejam uz otru - Carrefour, kur sojas mašīnu sadaļā no sākuma kaulējamies par cenu (kas skaidri uzrakstīta plauktā). Sakam, ka blakus veikalā lētāk. Ķīniešu jaunietis kaut ko ņemas, laužas, bet beigās arī piedāvā atlaidi. Apskatām vairākus modeļus, kas katrs neder kāda iemesla pēc līdz atrodam tīri sakarīgu risinājumu, kas bez sojas piena māk taisīt arī citus pienus (rīsu, riekstu, un kādus vēl ne), sulas, zupas, utt. Sagaidām, kamēr līdzīgs aparāts demonstrācijas stendā ir savārījis melnu pienu no jauktiem rīsiem un sojas, nobažījušies par elektrisko rozešu nesavietojamību (ķīniešu trijnieks un pārdevējs apskraida visu veikalu, saka meiyou par pārveidotāju), aparātu tomēr paņemam par 469Y (ķīniešu pārdevējs ar kuponu nopērk aparātu no veikala par 400Y, un pārpārdod mums). Ejot laukā no veikala pārveidotāju atrodam brīvi plauktā, kas gan mūs īpaši nepārsteidz - brīnumus ar ķīnieši centības un neapķērības apvienojumiem esam jau redzējuši.

Par palīdzību aparāta iegādē uzlūdzam Lelia uz pusdienām. Bez vegāniskas ielas pārtikas, Šanhajā atrodami arī vairāki vegānu ēstuvju tīkli, no kuriem apmeklējam Loving Hut. Paēst tur var par 12-18Y (Ls 1 - 1.50), par pamatīgu izēšanos trim cilvēkiem izliekam 72Y (Ls 6) - aptuveni 2x dārgāk nekā caurmēra kafejnīcā, taču visus tos viltotās gaļas variantus noteikti ir vērts pamēģināt. No stāstiem par to, kādas opcijas vegāniem ir ASV, vispār pārņem klusa skaudība. Bet nu nekas, gan jau arī te kādu dienu. Pagaidām paši pacepsim, nav jau grūti (ja vien ingredienti saprotami izlasāmi).

Ir jau pēcpusdiena, plāns neskaidrs, domāju braukt paslēpņot uz kādu Šanhajas nomales rajonu, kur kāds entuziasts salicis pāri par 10 slēpņiem, neredzēta koncentrācija. Taču beigās tomēr aizbraucam "uz jūru". Pēc 70 minūtēm metro un stundu gara pārgājiena gar kilometriem garām smago mašīnu virknēm un konteineru kaudzēm. Google kartē tur ir sabiedriskā transporta maršruti un ielas ar nosaukumiem, taču viss izrādās citādi - attopamies strupceļā, kravas terminālu aplenkti. Nākas iet atpakaļ un diena arī galā.

Nākamajā dienā mūs pirms 7:00 uzmodina Lelias milzīgais un resnais kaķis Alaska, ņaudot un rāpjoties gultā. Pieradis laikam. Sapakojam somas un Lelia mūs ved uz vietu, kur noķert autobusu uz lidostu. Pa ceļam vēl parunājamies un tad jau pietura klāt, kur mūs pēc neilga brīža autobusa vietā savāc taksists par 48Y, no kuriem 44Y tāpat būtu jāatdod autobusam. Taksī kopā ar divām nesaistītām ķīnietēm uz lidostu braucam ilgi un ātri. Kārtējo reizi pārliecināmies, ka Ķīnā satiksmes noteikumi labākajā gadījumā ir ļoti aptuveni un ieteikuma statusā.

Lidojamā diena izvēršas ilga un ne sevišķi patīkama. Aeroflot reiss Šanhajā aizkavējas, pēc tam jāgaida pacelšanās atļauja dēļ lidostas lielās noslogotības. 9 stundu lidojumā lasu Lelias uzdavināto Superfreakonomics, pa vidu noskatos Izraēlas filmu Beaufort par Izraēlas karu ar Libānu. Pie nosēšanās atklājas, ka kāda ķiniete ir uz samaņas zaudēšanas robežas, gaidām ātro palīdzību un lidostas karantīnas dienestu izkāpšanas atļauju. Tikmēr reiss uz Rīgu ir nokavēts. Tā vietā mums izsniedz lidojumu AirBaltic gandrīz trīs stundas vēlāk. K. tikmēr ir pacēlusies temperatūra un iestājies vispārējs savārgums. Arī es mokos ar iesnām un vieglu klepu (līdzīgi kā izlidojot).

Kaut kā novelkam laiku un atlidojam uz Rīgu, lai konstatētu, ka mūsu nododamās bagāžas abas somas kaut kur aizmaldījušās. Atbildīgais lidostas darbinieks priekšlaicīgi notinies mājās, nekas neatliek arī mums. Vēl tikai ingvera tēja un atslēdzamies pēc ~24 stundu garās dienas, ap 30:00 pēc Šanhajas laika. Negribas būt Rīgā.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {3}

from: [info]adinkra
date: Apr. 27th, 2012 - 10:03
Link

Ar atgriešanos! Es joprojām tepat vēl dažas dienas.

Reply


Ūūlę

from: [info]chimera
date: Apr. 27th, 2012 - 10:08
Link

ar atgriešanos! davai brauc vēl kaut kur, man patīk tavi apraksti :)

Reply


kants

from: [info]kants
date: Apr. 27th, 2012 - 14:39
Link

welkomz! es superfreaconomics pirms dieviem gadiem aizmirsu lidmašīnā:)

Reply