| Oficiāli |
Nov. 13th, 2005|12:06 pm |
dievgosniņu uzlidojums sākās tā ap 3 naktī.
Mēs to visi zinājām un zināmā mērā pat viņas izprovocējām. Vēl tikai
pirms 15 minūtēm mēs visi draudzīgi cepām dievmaizītes un ziepju
burbuļus, bet jau bez divām minūtēm trijos es biju izgājis uz Brait
Eindžel platformas. No vienas puses, lai parādītu, ka bailes mani ir
pilnībā pametušas un arī no otras. (Kušs).
Vienā mirklī atcerējos savas jaunībā gūtās iemaņas kaiju barošanā
nebeidzamajā Jūrmalas pludmalē. Nacho čipsi bija atdusuši, tāpēc paņēmu
vēl nedaudz siltās un kraukšķīgās dievmaizītes un uzlēju tām divas
burciņas apelsīnu džema un zemesriekstu sviesta. Visiem redzot ieliku
savā sarkanajā rokassomiņā, kas protams, situāciju nepadarīja vieglāku.
Es saviem kolēģiem viltīgi čukstot teicu - pietiek, pietiek - gana svinības, un oranži-sarkano ķīniešu karodziņu. Ceļš uz laimi (dezinfekcijas kambari) vedīs šķērsām pa sarkano paklāju - pāri Lielupei un Brīvības ielai.
|
|