| Ja |
Oct. 16th, 2005|07:32 pm |
analizējot sevi, Tu vienā brīdī sevi pieķer pie domas, ka Tevi biedē tā makroparadigma, kurā visu gribi sasaistīt, ko tad lai iesāk?
Pirmatnējos pētījumos, Tu esi izvirzījis hipotēzi, ka tomēr Tavu ikdienas praksi regulē transcedentāla superstruktūra, katrā mirklī mainīga, bet principiāli, teorētiski nodefinējama. Un jau nākamajā mirklī Tevi uzmāc sistēmiskas šaubas par to, vai kas tāds ir iespējams, jo gluži vienkārši Tev liekas, ka gadījumā, ja nepierādīts paliks kaut mazākais faktiņš vai kauzālā saitīte pīšļos sabruks Tava superstruktūra un līdz ar to arī visas citas iespējamās superstruktūras un galaktikas.
Nu jā, man ir aizdomas, ka tā man liek ikdienas praksē nepārtraukti veikt dinamisko esības subversiju. Vai arī dinamiski sistēmiski atturēties.
Nu redzēs. |
|