| Pilnīgi pieļauju, |
[Dec. 5th, 2005|09:36 am] |
ka no malas tas izskatās vēl slimāk par ideju Doma laukumā no lidmašīnas nomest govi.
Man, ja godīgi, tā bija spēle - kā lielveikalā pagrābt lielāko pirkumu, vai nofilmēt ideālu kadru. Pēc tam, kad esi sevi šādā veidā pierādījis, Tu itkā parādi savu augstsirdību, jo Tu nejūti nekādu atbildību pret lietām, vietām un cilvēkiem, turpinot ar viņiem spēlēties.
Tāpēc ar taisnīgumu, godīgumu, vai tādām lietām, šim gadījumam krī nav nekāda sakara un ne man būs mērīt kādu ar morāles olekti. Es esmu savu viedokli izteicis, un man vajadzētu kādu laiku tagad paklusēt. |
|
|
| Īsi |
[Dec. 5th, 2005|09:47 am] |
|
sakot, tās savas domas jau es kaut kādos rāmjos sabīdīšu, bet es absolūti nespēju kontrolēt savu praksi un ir (es minu) tikai dažas receptes. |
|
|
| Lai |
[Dec. 5th, 2005|12:30 pm] |
| [ | Skan |
| | Roisin Murphy - Off on it | ] |
arī, iespējams, izskatos, kā tāds, kam var uzticēties, man pat stāsti ir beigušies.
Nu tie parastie.
Vienīgais, par ko varu domāt, klīstot pa savu ciemu Latgales nostūrī ir atmiņas no pavasara jubilejas.
Vietējā radio darbonis lepojās par viņa un viņa brāļa sasniegumiem dzīvē. (Brālis strādāja par benzīntanka vadītāju). Darbonis mūs cienāja ar degvīnu un torti un nezin kāpēc veda uz tualeti, lai uzskatāmi demonstrētu , ka patiesi sasniegumi iespējami tikai ar grūtu darbu un skaudrām ciešanām.
Mēs izlikāmies, ka smejamies par šī jokiem. |
|
|