| Tu |
[Oct. 13th, 2005|11:36 pm] |
varētu izlikties, ka Tevi īpaši nekas tā neinteresē, bet tajā pašā laikā, Tu būtu tik satraukts kā vēl nekad. Jo satraukt jau Tevi varētu saule un cilvēki, gan tie kuri pilnīgi nejauši dodas Tev garām, gan tie pēc kuriem esi ilgojies, gan arī tie, kuri pazudīs. Un tad Tev liekas, ka varētu darīt jebko - skriet, smieties, visiem ziņot, pārķert, priecāties, smaidīt un protams dzert vīnu, alu vai degvīnu. Un protams, protams, Tev varētu likties, ka tieši Zemgalietes Tev šodien ir pašas piemērotākās un ka tieši tās Tu tajā pašā mirklī būtu gatavs apprecēt, tāpēc Tevi neliek mierā doma par to kā gan viss vēl varētu iegrozīties, ja Tev kabatā būtu paciņa tievās piparmētru cigaretes un sešus kilogramus smags arbūzs. Nē, bet patiesībā taču viss varētu būt vēl savādāk...Tu varētu paņemt zāģi, cirvi un astoņus metrus lētā vada un pamazām sākt ēvelēt savas elektriskās domas. Bet vēl jau Tu zini, ka Tev gribētos būt visam un uzreiz un Tu varētu brokastīs izdzert trīsarpus litrus alus, apēst visas piemājas pļavās salasītās sēnes un pie reizes lēni nokūpināt deviņus zālītes tinumus. Un iedomāties, ka esi pelnījis sagaidīt visus šīs pasaules viesus. Protams, protams, Tu vienmēr esi bijis spēlējošais režisors un censtos iedomāties ainu no Vesterna, kurā, lai nelaistu Tavu pretpolu projām, Tu, vispirms, apmestu virvi ap auto un šļūkdams pa zemi censtos noturēties tās aizmugurē. Tad, Tu veikli, kā Čaks Noriss, spētu pamanīt atvērto auto lūku un uzlekt uz tās, kādu laiciņu braukt turoties aiz lūkas atveres un ja kāds pūlētos to aizvērt iegāzt tajā pie rokas esošo divlitru dzēriena pudeli. Protams, protams, Tu iedomājies to, ka varētu piespiest viesus aizdoties uz tuvējo DUS un nopirkt ne tikai četras žāvētu desu picas, bet arī astoņus litrus 95 benzīna, jo 76 vienkārši būtu beidzies. Un, protams, protams, ka Tev būtu jāpārvar grūtības, tāpēc sveci palūgt Tu iedomātos braukt tuvējā gaterī, kur, protams, Tev iedotu vienu perfektu eksemplāru. Un tad Tu vienkārši dalītu kārtis (viesus) un iedomātos, ka var arī izmantot ne tikai benzīna litrus, bet arī visus pie rokas esošos propāna-butāna balonus, līdz vienā mirklī Tu sajustos kā pēdējais dzīvais varonis savā nopostītajā ciemā. Bet jau nākamajā mirklī Tu varētu sevi iedomāties pikantā situācijā tumšas mājas bēniņos, kur Tev būtu jādala guļammaiss ar biedru, kurš nekad nav saucis sevi par geju un vispār tur un kopumā ir itkā tā starp citu. Un tad Tu atkal varētu būt viss, gan tur gan šeit, un tā> |
|
|