| Vairāk |
[Oct. 6th, 2005|12:39 pm] |
| [ | Skan |
| | Patrick Wolf - Bloodbeat | ] |
ir sanācis klausīties un nevis stāstīt. Nu gadās jau arī tā, kā žigalački (zažigalki) vietā saklausi žvački un velkot savu pēdējo ārā no mutes, lai dāsni ar to dalītos, tajā pašā mirklī dabū pa zobiem. Vai arī gandrīz dabū pa zobiem Mančestrā, jo visi Drusti no LV ir uz turieni teleportējušies. Vispār jau mūsupusē viss ir baigi mierīgi un mēs visi esam baigi pieticīgi, slimi ir visi citi tur un tad.
Nē, nu patiesībā es domāju par to, ko es drīkstu un nedrīkstu. Un tie jau nav aktieri-supermeni, bet tādi paši cilvēki, kā visi pārējie cilvēki. Un es jau pilnīgi pieņemu, ka viņiem ir bijuši kaut kādi tur sapņi, kaut kādi plāni, ieceres, kopīgi mirkļi kā visiem citiem cilvēkiem par kuriem var uzņemt lieliskas filmas un tā. Tā kā tas nekad neliek mieru, jo līdzās es nekad neesmu mācējis nostāvēt, atliek pār un zem cilvēka iespējas. Esmu drošs, ka man nebūtu pilnīgi nekādas atbildības pret citiem, vai vēlmes dalīties ar kaut ko, kas mani patiešām satrauc un sāpina. Man pat nepatīk teikt - "fui!". Turklāt, es nekad neesmu redzējis šovu Aina, pēdējais, ko skatījos, bija 1998.gadā - Ricki Lake un Jerry Springer. Ai, fak, nu nekas nepalīdz, nekas nepalīdz... |
|
|
| Izdomāšu |
[Oct. 6th, 2005|01:05 pm] |
| [ | Skan |
| | Patrick Wolf - The Childcatcher | ] |
mērķi un zināšu kā uzvesties.
P.S. Rīgā šodien Indijas vīzas pa labi dalot |
|
|
| Tur |
[Oct. 6th, 2005|04:07 pm] |
| [ | Skan |
| | Radiohead - Life in A Glasshouse | ] |
esot ne tikai parastās un indīgās, bet arī mīļās, garšīgās sēnītes. (Ar glīti drukātu instrukciju).
Bet Tevi tas nemaz neinteresē, jo vienu cūkādas pātagu Tu esi apsējis sev ap kaklu kā nelielu, bet diezgan piemīlīgu rotaslietu, savukārt otru Tu centies pamatīgi nopētīt. Un domā, ka vienalga sev pašam ar cirvi rokās liecies draudīgāks.
Tevi īpaši neinteresē tas nolāpītais veikaliņu centrs tajā ziemeļu rajona nomalē, jo Tu zini, ka Tu savus kovboja zābākus tur tāpat nekad, nekad netirgosi. Drīzāk Tu aizdosies uz Glāzgovu un teiksi - hei, vecīt, tagad es esmu galvenais PSRS avangarda speciālists, move over!!!
Tevi īpaši neinteresē pusizdzertais lietuviešu degvīns, ko pagājušās nedēļas nogalē Mīlgrāvja pludmalē esi atņēmis Ukraiņu gastarbaiteru bandai, kuri miermīlīgi atbraukuši metināt kuģu korpusa salaidumus Rīgas kuģu būvētavas Mangaļsalas dokos. Tu pasmejies par viņu un arī sāc raudāt, jo kāds ir aizdzinis to citronu+spirta laikmetu, ko Tu nemaz neesi iepazinis ārpus tiem bezgalīgajiem vakariem vienā no četrām vietām, kur tie ir iespējami.
Tevi pat neinteresē Spānija, Indija, mormoņi, katalonieši un latiši, kuri dzīvo Latgales sādžās un grauž ābolu-plūmju kompotā mērcētas pelēkās pupiņas. Jo Tu zini to veco sakāmvārdu par sēšanu un pļaušanu, un zini, ka Arhangeļskā (laikam tomēr Astrahaņā) visi vienmēr bija naski uzkāpt uz kombaina vai zāģa.
Un vēl Tu nesaproti vai Tev būtu jāpatīk tai mūzikai, ko visi klausās tur Tevis dēļ un domā, ka daudz labprātāk šo mūziku gribētu uzinstalēt visos Cēsu un Valmieras taksometrus, lai tikko arodskolu beigušie audzēkņi varētu Tevi vest ne tikai uz Aivieksti, bet arī uz Zemgales caurteču pludmalēm, kur es rītdien būšu sēru marša diskžokejs visām kompotā sacukurotajām zivtelēm. Visādā ziņā, laipni aicināti. |
|
|
| Nu? |
[Oct. 6th, 2005|04:36 pm] |
 |
|
|