| Neteikšu |
[Oct. 3rd, 2005|09:58 am] |
neko. Visi šodien tādi kā no jauna piedzimuši un tā un šitā un rudens turklāt.
Baigi kaut kā viss tā sakrīt, nu baigi sakrīt. Cilvēki sakrīt. Labi tā.
|
|
|
| Tad, |
[Oct. 3rd, 2005|09:51 pm] |
kad pats esi sapratis, tad arī iespējams sev publiski atzīties. Jā, man traucē mans fundamentālisms un nespēja apvaldīt savu egocentrismu. Vairāk jau pirmais, jo otrais no tā izriet. Es tā nekad neesmu īsti domājis kam es ticu, jo no tā ir bail.
Man ir pat bail domāt par to vai cilvēks ir ontiska substance, tāpēc es visu savu laiku veltu tam, lai piespiestu sevi noticēt varenajam mūsdienu dekonstruktīvistu narratīvam. Un pie tā spiež mans fundamentālisms, kurš arī neko citu nepieļauj.
Kaut kā šodien man apnika, jo tas man patiešām traucē dzīvot, nu goda vārds, tas traucē vienkārši paklausīties, pasmaidīt un pa īstam mīlēt. Tas nepieļaus, lai es izskatītos kādreiz pēc muļķa, bet sanāk, ka esmu vien tāds nožēlojams plānprātiņš.
P.S. Grāmatnīcā Prustu pa lēto tirgo. |
|
|