| Parasti |
[Aug. 30th, 2005|01:18 pm] |
stāsti ir par lielu naudas summu, gandrīz neuzveicamiem mošķiem vai epidēmijām, vai arī vienkārši pilnīgi neticamām situācijām, kurā Tevi ir ir ievilcis viss apkārt notiekošais un Tu nekādi nespēj tikt ārā. Patiesībā pat nav svarīgi par ko ir stāsts un vai vispār to var dēvēt par stāstu - galvenais, lai būtu interesanti.
Parasti interesanti ir tad, ja mēs ik pa kādam laikam gūstam jaunu apstiprinājumu mūsu iepriekš pieredzētajām iluminācijām, puspaslēptajām vēlmēm un kaut kādai intuīcijai. Citreiz nav vajadzīgs pat tas, jo vienkārši Tu kaut ko ieraugi un smejies vai raudi neviena neaicināts...vienkārši tāpēc, ka kāds, kas atrodas Tev blakus, dara tieši to pašu.
Un mēs zinām, ko darīs viņš vai viņa tajā vai citā brīdi. VIņi visi ir tik ļoti paredzami un arī tad, ja mēs nebūsim uzminējuši katru konkrēto rīcību, mēs zinājām, ka Viņš centīsies Tevi pārsteigt un ieinteresēt. Un tad jau nav svarīgi kāpēc, kurš un kā... Mēs to zinām, tāpēc arī ejam tur atkal un atkal, lai vēlreiz gūtu tam paliecinājumu, tikai jau vienu stāvu (pakāpi) augstāk vai zemāk (kā jau nu to katrā mirklī prasa konjunktūra). Tu sevi mierini, ka tas varētu Tev apnikt, bet nekad neapnīk jo tici kaut kam Tam.
Tā ir vēsture, jo no šodienas VISS mainīsies un nebūs vairs nekādi pārsteigumi, jo viņš uz ielas gandrīz salauza kāju. Iespējams, ka viņš to bija izdarījis pirms diviem gadiem, jo dakteris tikai noteica - nezinu, nezinu. Iespējams, ka tā ir Cēsu poliklīnikas 40 gadu vecā rentgena aparāta kļūda.
Beigās viņš noteica, tizli vai muļķīgi, bet pie sevis padomāja, ka no šīs dienas, taču pilnīgi viss mainīsies. |
|
|