| Lielos vilcienos |
[Jul. 17th, 2005|08:26 am] |
man nekas nav sakāms. Vienkārši liekas, ka nekas no tā, ko uzrakstīšu neliksies man pietiekami interesants, lai to lasītu.
Vakar rīts bija ļoti ļoti mundrs un noteikti uz nākotni vērsts. Tas viss pateicoties tam, ka biju basketbolistu, ASV fanu un veiksminieku sabiedrībā. Tā kā man ļoti patīk basketbols, ASV un veiksminieki, tad arī nebija nekāda iemesla justies slikti. Prieks, ka gan sportisti, gan cheerleaders, gan arī mākslinieciskie visi harmoniski atrod savu vietu.
Tādā pašā garā turpinot un malkojot dažus gadus vecu Jacobs Creek ar ledu (ārprāts) es dzirdēju, gan par gulbju geju baletu, gan arī par Hiltonu kvalitāti Londonā, Zīrihē, Milānā un Florencē, kā arī par to cik lieliska tekstilizstrādājumu izstāde ir Baltic Beach Hotel, kur noteikti jādodas visas tās lietiņas iepirkt...un vēl visas tās parastās sarunas par labākajiem lidojumiem, grāmatām, operām un ko jau nu vēl tur ne...arī par to, ka mēs visi esam sev kaut ko brīnišķīgu nopelnījuši, jo sūri un grūti strādājam...
Tad es nezinu kāda iemesla dēļ attapos www.fonofest.com Hmm, arī es neesmu bijis Daugavpilī, tāpēc laikam arī Dambis tur bija...un arī visi citi, lielākoties anti-cilvēki. Skiniņš Ādolfiņš vēl pats nebija atbraucis, kad meitenes, viena no kurām bija ar Mikiju uz krekla jau lasīja naudiņu puiša ieejas biļetei. Lai arī viņš vienmēr aizstāvot draugus un taisnību, ieteicu iet salasīt tukšās alus pudeles. Citādi jau nekas, labi, ka es visus pazīstu, tāpēc dabūju pašu labāko vietu netālu no skatuves - īpaši ērtu krēslu ar ūdenspīpi - pat nejutos to īsti pelnījis, bet sajūta nebija slikta, jo apkārt bariņš cilvēku visu laiku gribēja izbaudīt to pašu, tāpēc, pat bija gatavi maksāt cikturtos santīmus, lai uz 30 sek. iejustos manā vietā...man tas patika, laikam. Nu jā, tajā mirklī, kad sāka likties, ka viss, vakars ir sācies, apņēmīgi devos uz telti pēc fotoaparāta, līdz nesen pamodos...man bonuss bija tie 10 litri ūdens, kurus varēju visiem ar dāsnu roku dāvināt...
Visam pa vidu atcerējos savu skaisto bērnību Los Andželosā un Anaheimas DisneyLand. Tikai brauc un klausies - What a wonderful world... atradu kaut kur tādu disku, kurš laikam saucās Music from movies - Greatest Love Songs vai kaut kā tā, tad nu arī pie vīna glāzes to klausījos un runāju par to, ka es jau nu obligāti nevaru ilgāku laiku satikt ar cilvekiem. It must have been love, hmm I guess... |
|
|