| Tas , |
Dec. 31st, 2005|11:18 am |
vai mēs to saucam par nenotikušo, vai mirušo, tas nemaz nav svarīgi. Jā, jāņem vērā, ka P.G. arī grib uzkundzēties vārdam kino, jo tieši par kino runājot, viņš norādīja, ka tas ir izmantojis tikai apmēram 10% no sava iespējamā potenciāla. Tajā pašā laikā, arī Rīgā viņš atzina, ka robežas nepastāv un ka viņš tiecas uz nesasniedzamo ideālu. Tātad, lai arī viņam patīk izzīmēt lietas līdz gandrīz absolūtai perfekcijai, pretrunas viņa "teorijā", manuprāt būtu lieki un nevajadzīgi meklēt.
Un vēl, viņš, protams, protams, ir egoists un tic savas iztēles vērienam un pieņemu, ka cer uz to, ka citi tiks viņam līdzi. Bailes palikt nesaprastam diktē nepieciešamību pēc "instrukcijām".
Un vēl, es nedomāju, ka viņam ir kāda milzīga sociāli-morāla misija, nu atskaitot, "kino" robežu paplašināšanu un jaunu formu meklējumus. Bet man liekas, ka bieži šie neeksistējošie uzstādījumi tiek jaukti ar privāti idiosinkrātiskām izteiksmes vīzijām. Es piekrītu, ka viņš runā, gan ar sevi, gan citiem, bet neietu tik tālu un neapgalvotu, ka viņš kāda iemesla dēļ pārāk cieš. |
|