dirty
Džeimsa Dīna pēdējā filma - Giant (1956) atšķirībā no Rebel without a cause atstāja uz mani kaut cik ievērojamu iespaidu un lika noticēt (vēl lieku cerības uz Dīna trešo t.i. pirmo filmu - East of Eden, kurai režisors Elija Kazans (viņam pieder viena no manām mīļākajām filmām Streetcar named desire) turklāt, Dīns noteikti ir kaut kādā ziņā mācījies no Brando. Fima ļoti episka, vairāk kā trīs stundas gara, ļoti amerikāniska (patīkamā nozīmē, kopējais gars mazliet sasaucās ar vienu no mūslaiku iespējams labākajām filmām - There will be blood). Var paskatīties uz tobrīd jauno Denisu Hoperu, kurš manuprāt ir viens no iespaidīgākajiem ļaundaru tipāžiem (piemēram Linča Blue Velvet perversais psihs ar elpošanas problēmām). Dīns Hoperam nozilina mūli un mūlis viņam, starp citu, līdz mūsdienām īpaši mainījies nav, ja vien tās krunkas...jaunība, jā - Entonijs Hopkinss filmā Magic (1978) par vēderrunātāju šiziķi un viņa alter ego lego lelli. Par viņa seju var teikt tikai to pašu. Rezumējums - Dzīvo ilgi un garlaicīgi un mirsti vecs un vientuļš!
Ritai Heivortei ir tam laikam ļoti neparasts matu griezums, turklāt to nespēj pakļaut ne okeāna ūdens, ne vējš. Viņa tobrīd ir Velsa sieva. Kaut gan ne uz ilgu laiku. Savukārt Orsona sejā es saskatu kaut ko tik ļoti pazīstamu, tik bieži redzētu - kaut kad sen, bernībā, kad viss vēl bija kārtībā.
