Par visu manu visumu

27. Aprīlis 2010

21:18 - Tring-tring!

Ir 3 lietas, kas mani satrauc Rīgas satiksmē.
  • Kāpēc cilvēki nesaprot, ka nobrauktuves ir priekš bērnu ratiņiem, riteņiem, invalīdiem u.c., kam ir grūti nokāpt pa apmali nevis parastiem gājējiem!
  • Principā pie gājēju pārejas es varu torčīt ilgi. Vienīgā mašīna, kas apstājās bija no Igaunijas. Kā visi tie rītārdi ir tikuši pie tiesībām un es vēl nē!?!
  • Kāpēc vispār jāiet pa ielas vidu? Tā, ka garām nevar tikt ne pa vienu, ne pa otru pusi.

23:52 - Lie to me.

Ja es pārstātu melot un/vai noklusēt lietas, cik ātri no manis novērstos visi, ko es pazīstu? Un kurš tiešām būtu gatavs uzklausīt to, kas man sakāms? Vai es maz spēju patiekt to, kas man ir sakāms?

-Atjautības uzdevums?
-Ne jau velti ir izteiciens "klusēšana- zelts."

Meli un noklusēšana uzdzen mums paranoju, stresu, galvas sāpes, ciešanas un visu pārējo. Bet kāda velna pēc mēs melojam? Vai arī kāpēc mēs gaidām atklātību no citiem, ja paši melojam, un vai mēs vispār gribam atklātību un patiesību? Mēs esam tik ļoti ieritinājušies savās siltajās melu un nolieguma migās, ka patiesība nāktu pār mums kā cunami pār Šrilanku- graujoši. Mēs gribam melus, mums patīk siltums. Tikai vajag pārstāt to noliegt.


Iepriekšējā diena - Nākošā diena
Powered by Sviesta Ciba