November 27th, 2016

• lego
• 11/27/16 03:02 pm
• Man vajag mazu būdiņu kur paslēpties, mazu, tādu pavisam niecīgu un sistu no bieziem ozolkoka dēļiem, kur  no visiem un vienam klusi paskumt un būt vientuļam. Nu nav jau tā, ka mani neviens nemīl un nav arī šā, ka es nelaimīgs, es riebīgs.
  Es atceros visu un darbībā ar pirkstiem izvelku paralēles kā viss bija un kā būs tālāk, man nesagādā nekādas problēmas nolasīt kas mūs sagaida rīt, parīt un nedēļu vēlāk, kā progresēs mūsu drausmīgās rakstura īpašības un kā progresēs tās kuras mīļās. un vēl, es kā nagla pakāļā, nemāku klusēt un visu to saku skaļi.
  un galu galā ar mani komunicēt ir neizturami un sāpīgi.
  un es apvainojos un viņa apvainojas un viss ir diezgan kā vienmēr.
  es par to, ka nesaprot viņa par to, kas es tāds ļauna suņa nagla un riebīgatminīga maita.
  
  
  
• 0 commentsLeave a comment