stopere

Un vienmēr attiecībā uz jautājumu par apmeklējumu, manis teiktais nepieviļ.. Atkal kašķi.. un nemaz necenšamies nomierināties.. Nav laika...??? Tik tiešām nav?? Vai patiešām nevar atrast mirklīti, lai atrautos no mācībām manis dēļ?? Noteikti jau ka esmu stulba, bet vajadzētu gan būt..
reāli j;utos kā pabāzta zem tupeles ar visām iespējām darīt, kā vajag tev, lai būtu miers, bet man pietiek, es vairs tānegribu.. man gribas savu dzīvi kaut biki, kā tev, ka tu tusē apkārt.. es sēžu mājās un gaidu, kad piezvanīsi, kad padosi ziņu, bet tu.. tu tikai.. tu tikai, es pat nezinu, ko tu dari..
Pārmet man par pirms pus gada notikušām lietām? Nu tad turpini pārmest.. un likt man justies kā tādai nejēgai un neko nesapratošai idiotei.. Nu un ka nepateicu.. ka dzelksnis ar plušķi... Ko vēl pārmetīsi man?? To, kas notika pirms gada vai tai vakarā purvā, kad pirmo reizi redzējāmies??
Man vienk sirds ir pilna, jo saprotu, ka nevaru bez tevis, gribas katru mirkli ar evi un tāpēc tik bieži par sevi atgādinu, bet laikam jau ka tas ir lieki.. jo tu man par sevi... aizmirsti pateikt.. ai.. esmu aju esmu stulba.. tikai zinu to, ka tu lauz mani.. tu lauz.. un lauz.. un kas notiks kad es pārstāšu liekties?? tai ziņā, ka vienkārši pārlūzīšu.. Es gan esmu pārliecināta, ka tas nenotiks, bet saprast mani varu laikam kaut nedaudz, tikai es pati.. Nevaru netusēt.. man vajag cilvēkus apkart.. bet baidoties no tā, ko tu teiksi.. mani rodas tāds diskonforts.. atrasties da jebkādā sabiedrībā.. ar da jeb ko.. man vienkārši besī tā tava greizsirdība.. tavas bailes no tā ka es tevi pametīši izmainīšu.. ai kā tā.. Nu vai zini, ja es to gribēju, jau sen būtu izdarījusi.. un nevis laidusi ar kādu, bet tevi atstājusi.. nevis kopotos aiz žēluma...
man sāp ... ai.. nu jau atkal pārgāja.. tagad gribas uzspridzināties.. vienkārši par to, ka es esmu.. tāda naivA un stulba.. vienkārši aiz tizluma ļaujos visādām manipulācijām..

ai.. Man tevis tā pietrūkst, ka patiesībā kaut tūlīt, ja vien nebū'tu sis nežēlīgais nogurums, labprāt skrietu pie tevis.. Pietrūkst tava maiguma, tavas rokas.. tevis..
kaut vai to nedaudzo mirkļu, kad mums ir labi kopā, kad klusējam un nekasamies.. vai atkal kaut kad tads brīdis pienāks?? Noteikti jau ka.. būs.. jābūt.. kad būsim kopā... te rīgā.. kad dzīvosim, kā pašām patiks... gribas ātrāk to mirkli.. vienu pašu mirkli, kad varam būt netraucētas, bez ne viena vienkārši būt kopā..
Bļāviens.. vai būs vienreiz tāda diena, kad es atkal visu denu būšu laimīga??