stopere

Atkal gribas noslīdēt zemāk par savu augumu un iespējām.. tā vien šķiet, ka reizēm tas ir pārāk tuvu, lai kļūtu zemiska un netaisna pret tevi un visu pasauli.. ES ego.. nez.. vai tas ir galvenais.. vairāk man šķiet, ka man bail reizēm, pat pārāk bieži no sevis un savām emocijām.. Tik ļoti gribas būt vienai un neatbildēt ne pat vienu no saviem vārdiem.. vienkārši valdīt pār pasauli.. vienkārši būt kaut kam vairāk kā tikai nekam.. Kaut kam uz visas zemes.. nezinu.. varbūt.. ka nesmu viena., bet šie brīži, kad saliekos tik ļoti maza, bet tomēr varena un ietekmēt spējoša.. Kā es varētu ar vienu teikumu sagraut pusi no savas un citu pasaules.. nezinu...Tai pat laikā tik vienaldzīgi.. jo var paklus;et un galu galā klusēšana ir ļoti svarīga īpaši šādos brīžos, kad nezini īsti kas ir, tas, kas ir vajadzīgs..
Klausīties sevī un mūzikā tik ļoti gribot aizmirst domas, vienkārši neklausīties viņās, lai beidzot kaut nedaudz bet justos brīva, neierobežota.. tikai viena pati.. lai neviena apkārt nav.. negribu dzirdēt to, kas nospiež, negribu domāt.. negribu, tas bija.. tas aizgāja.. nekas nav mainījies.. vismaz ārēji.. Tikai tas ka iexā viss brūk, un kļūst arvien smagāk celt un nest.. kā nodevēja.. sevī slēpjos.. bail.. šausmīgi bail.. no tā kas varētu.. nē no tā kas notiktu, ja es atklātos.. atkal kļūtu ļaunā.. atkal kļūtru vienkārši.. es.. Bļļļļēēēē.. es censos, nē necenšos mainīties.. es vienkārši slēpju savu slikto.. un ja tu negribi, lai es turu sevī visu, tad varu teikt tyikai to, ka nevienam labāk nepaliks, ja visas savas kaites un dzīvotnespēju laidīšu pasaulē.. negribu būt tā, kas beigās no tā cieš.. negribu..
Es gribu tikai dzīvot!!!