stopere

Atceros kā tevi gaidīju atgriežamies mājās, kā raudāju pēc tevis gan dienās gan naktīs nezinādama, vai tu pret mani jūti kaut ko tādu pašu kā es... Un zaudēju cerību... Piedod, bet tās cerības nav vairs... nebija... līdz atkal neatgriezies.. Tu sajauci visu kājām gaisā... mana sirds atkal tiecas pēc tevis.. atkal gribas tev piekļauties tāpat kā agrāk.. atkal gribas būt laimīgai ar tevi... Un tas skūpsts, kuru man vajadzētu nožēlot..nenožēloju, jo caur viņu es sapratu, ka jūtas nekur nav palikušas, bet es cīnīōs tām pretī.. es cīnīšos pretī mīlestībai.. es tevi mīlu, un iespējams ka tu būsi vienīgā pret kuru jebkad kaut ko tādu jutīšu.. Nezinu... tikai tas.. mani tas viss biedē. un tieši tāpēc vēl jo vairāk es turēšos tai pretī.. atdošu savu sirdi, ar visām savām vērtībām.. tai otrai.. tai kuras dēļ man pārgāja sāpes pēc tevis.. tā kura notrauca manu pēdējo asaru tevis dēļ..
nezinu, var jau būt ka nu patiešām esmu padarījusi nelaimīgus ļoti daudzus, bet es ticu tam, ka tas ko es izdarīju, tam vienkārši tā vajadzēja būt.. nezinu vai jebkad mīlēšu kādu tikpat ļoti kā tevi.. nezinu.. vienkārši negribu par to domāt.. bet tās jūtas kas bija tobrīd pret tevi.. tā mana rīcība, vēl jo vairāk tādēļ es nevaru atgriezties.. nevaru.. lai arī ir jauki atcerēties, bet nekad vairs nebūs tā kā bija.. un nevajag.. iespējams ka nevajag atpakaļ..

Es esmu laimīga.. tiecos pēc Alexas pieskārieniem, viņas rūpēm.. un sniedzu sevi pretī.. Lai arī tas ir grūti un visss tieši pēdējās nedēļas laikā ir sagriezies ar kājām gaisā, bet vienalga.. es jūtu to, ka tu vienīgā paliksi tāda, kas netiks pāri.. es tevi aizmirsīšu.. nē neaizmirsīšu, bet arī nezinu vai jebkad bribu vēl tevi satikt, jo katru tādu reizi... vienkārši salecas sirds.. vienkārši... kļūst tik silti..