dien a pirm dienas...
Skumīgi paliek domājot par vientulību... prieks, ka esmu viena?? Kaķis, kas nepārtraukti grib mīļotis jau uzkritis uz nerva.. gribas ātrāk prom.. gribas aizbēgt no viņas, jo jau jūtu, ka iexā viss vārās.. ka esmu jau nogurusi but viena, atbildēt par kādu.. gribas lai esmu pavisam viena šai vietā.. pabūt ar sevi.. vai negribas.. nezinu.. vienkārši būtu priecīga par to, o pati šobrīd neprotu novērtēt.. ai es esmu nedaudz pazudusi.. vientulībā.. nedaudz gribas no visa aizbēgt... būt vienai starp daudziem, kuri nenāk klāt, neuzdod jautājumus, negrib li viņiem pieskaras.. Tur es gribu, uz ielas.. tagad būt tur... sabīties no troxņiem.. nedomāt.. tikai steigties.. skriet domājot par to ka man jābūt ātrāk tur vai kur citur.. neesmu radīta kaķiem..