stopere

Tik ļoti bail salūzt.. tagad, kad atlicis vēl tik maz.. Censties saņemt sevi rokās sāk palikt tik grūti... un aiz nespēka un apziņas ka nevaru izdarīt to, ko nevaru... vairs nevaru.. nevaru.. bet kaut kur ir jāatrod kaut kās pie kā pieķerties, lai kaut uz mirkli, vēl uz pāris dienām vai nedēļu saglabātuu spēku.. Lai nebūtu vairs kā ir tagad..
Asaras acīs.. nu nožēlojami, bet savādāk laikam vairs nevar būt tagad, kad jau kuro nakti tik to vien daru, kā raxtu, raxtu raxtu.. nu un priex kam?? vaienai fuckin paradīšanai, lai atkal varētu raxtīt raxtīt un raxtīt.. lapu pēc lapas.. lai veidojas vairāk un vairāk??
Negribu, negribu negribu, lai vēl kaut kad tik ļoti aiz bezspēka nokārtos rokas, no tā ka neko nevaru padarīt sev, liktenim un visam citam.. nu kaut kur tacu ir jābūt beigām!!! kut kur taču viņām ir jābūt.. kaut vienai laimīgai un atvieglojuma pilnai dienai..
Nu tak ieprieciniet kāds un pieņemiet to darbu, lai varu atviegloties.. lai varu dabūt vairāk kā 5 stunadas mieg naktī.. un tā jau kuru nedēļu .. tikai dazas stundas... bezspēks.. un nu vairs arī saņemties nevaru.. nevaru saņemties lai aizietu gulēt, jo gribas tā lai ir labi, lai beidzot visiem viss patīk.. Tagad... uz reizes varētu atkal aizskriet.. nu iedot.. lai pasaka ka es esmu idiote... nevis nezinu kā jādara, bet neredzu savas kļūdas.. nu cik tad var labot?? Kad beidzot viss būs vienkārši ģeniāli?? Nu pēc cik gadiem tā būs??