un atkal..
Laikam ka vienmēr te tāds negatīvais vien būs.. Nav jau cita vieta, kur iebļaut... Cik ļoti sāp... SĀP, SĀP!!!! SĀP!!! Auuuuuuuuuuu!!!!! Gribas gaudot, izkliegt visu, kas sāp iexā.. gribas pacelt galvu pret debesīm... un atļaut tai nokrist.. atļaut sev nomirt... lai slikti ir ne tikai iexā.. bet arī ārā.. Lai nav tikai nežēlīgi satriekta sirds, lai nav tikai neziņa, lai ir beigas... gals visam.. visam kas sācies... Vai tad vienmēr tāda būšu?? Vienmēr?? neuzticīga, tāda, kas sagrauj visu, kas vien iexā notiekās.. vai tad tādai man vienmēr ir jābūt...??
Kāpēc tik ļoti jācieš visiem?? Kāpēc jāsāp... kāpēc nevaru but kopā ar savu riesmonīti?? Kāpēc viņai ir jābūt tik tālu?? man šķiet, ka tūlīt pat attālums saraus mūsu attiecības.. gribas aizbēgt.. gribas vienkārši izrauties no visa.. ja vien pēc tam varētu atgriezties.. ja vien nebūtu tik daudz šķēršļu visam.. gribas.. gribas raudāt.. gribas nesaktīties uz visu šo.. gribas vienkārši pavērties debesīs un gaudot.. atdot savu galvu par , to, lai beidzot būtu miers pasaulē, lai beidzot visi, vai daudzi beigtu interesēties par sāpēm.. par to, lai nesāp.. negribu.. negribu, negribu.. vienkārši.. riebjas....
Vienmēr es.. es ciešu, bet pati jau izraisu visu šo ļaunumu.. visu šo, kas neļauj dzīvot.. saplēš gabalos to mazo daļinu, kas iexā ir gatava atdoties mīlestībai... mīlestībai, kuras varbūt patiesība nemaz nav.. tā kura liedz atdot savu sirdi tam kas mīl.. un tā, kura pieder citai.. veidojot apburto loku.. un attālumu...
Kāpēc tik ļoti jācieš visiem?? Kāpēc jāsāp... kāpēc nevaru but kopā ar savu riesmonīti?? Kāpēc viņai ir jābūt tik tālu?? man šķiet, ka tūlīt pat attālums saraus mūsu attiecības.. gribas aizbēgt.. gribas vienkārši izrauties no visa.. ja vien pēc tam varētu atgriezties.. ja vien nebūtu tik daudz šķēršļu visam.. gribas.. gribas raudāt.. gribas nesaktīties uz visu šo.. gribas vienkārši pavērties debesīs un gaudot.. atdot savu galvu par , to, lai beidzot būtu miers pasaulē, lai beidzot visi, vai daudzi beigtu interesēties par sāpēm.. par to, lai nesāp.. negribu.. negribu, negribu.. vienkārši.. riebjas....
Vienmēr es.. es ciešu, bet pati jau izraisu visu šo ļaunumu.. visu šo, kas neļauj dzīvot.. saplēš gabalos to mazo daļinu, kas iexā ir gatava atdoties mīlestībai... mīlestībai, kuras varbūt patiesība nemaz nav.. tā kura liedz atdot savu sirdi tam kas mīl.. un tā, kura pieder citai.. veidojot apburto loku.. un attālumu...