sviests...
Izvēle... tā jau ka paliek vienmēr mūsu ziņā un jā.. manā ziņā bija paņemt INKOTERMU.. sviestu un neko vairāk.. vai tiešām neko prātīgu publicēt netā nekad nevar?? Jāpērk matereāli, jāsēž bibliotēkā.. jādara viss.. kas man nepatīk.. tikai tāpēc vien, ka esmu es un daru kā patīk?? Nē.. vai ziniet.. neeesmu tāda. bet kaut kad jau kā vienmēr ir jālauž sevi cik vien var...
Labi ka ir draugi kam paprasīt.. un tā vienmēr iedomājos.. un vienmēr nostrādā.. tik kas tādu vārdu lai atceras... ja pat man skatoties virsū grūti izlasīt :D :D
Ai šodiena sviesta diena.. vienīgais prieks ka satiku visus tos cilvēkus ko gribēju redzēt, ja neskaita mīlulīt.. manu sauļuku Ansīti. mazo puiku... mīļo lāčuku, kuru ilgāk par pāris dienam gan paciest nevar.. nu labi pietiek ar pāris stundām.. un tagad atnāca atmiņā man texts, ko teica viena no manām mīļajām draudzenēm... :"kad turēju rokā savu māsaas bērnu, baidījos ka neizkrīt no rokām.. bet savs jau ir savs" NU jā un tad kā vienmēr pāršalca draugu pulku smieklu saltis, jo savu bērnu kaut 10X met zemē, vai ne?? NU jā.. savā ziņā jau ka meičai taisnība... bet kur tad ir tā robeža? Kur gan tā ir?? Vienmēr steigties alīgā, kaut ko darīt, pūlēties kaut kā dēl?? NU vai tad tam visam kaut nedaudz, bet ir jēga?? NU kaut kada jau ka noteikti ir, bet mantik grūti jēgu kaut šodienā saskatīt.. kaut vienu mirkli atvērtu acis un paskatītos, kas patiesīb'nevis apkārt, bet manī pašā notiek.. kāpēc visu laiku šī neiecietība un agresija?? Vai es domāju par sevi un kā labāk ar citiem?? Nē manvairāk liekas, ka domas klāiņo visur un iecietība paliek manī.. ir tikai savtīgums, aprēķins un nez kas vēl
Man jau ka patiesībā gluži vienalga, ko jūs par mani domājat.. es esmu es.. un nospļauties par visu pasauli.. es dzīvoju sev.. un jā varbūt ka arī ārišķība.. nu tak pasakiet biežāk ka esmu skaista.. lai arī es tam varbūt noticētu pat tad, kad nevaru savāķīt to matu ērkulīti kas uz galvas...
Ai nu jā šodiena sviesta dena, kas zin, varbūt ka kādreiz beigsies man šie sviesta texti.. es būšu es pati.. un zināšu nosaukt sevi par cilvēku...
Labi ka ir draugi kam paprasīt.. un tā vienmēr iedomājos.. un vienmēr nostrādā.. tik kas tādu vārdu lai atceras... ja pat man skatoties virsū grūti izlasīt :D :D
Ai šodiena sviesta diena.. vienīgais prieks ka satiku visus tos cilvēkus ko gribēju redzēt, ja neskaita mīlulīt.. manu sauļuku Ansīti. mazo puiku... mīļo lāčuku, kuru ilgāk par pāris dienam gan paciest nevar.. nu labi pietiek ar pāris stundām.. un tagad atnāca atmiņā man texts, ko teica viena no manām mīļajām draudzenēm... :"kad turēju rokā savu māsaas bērnu, baidījos ka neizkrīt no rokām.. bet savs jau ir savs" NU jā un tad kā vienmēr pāršalca draugu pulku smieklu saltis, jo savu bērnu kaut 10X met zemē, vai ne?? NU jā.. savā ziņā jau ka meičai taisnība... bet kur tad ir tā robeža? Kur gan tā ir?? Vienmēr steigties alīgā, kaut ko darīt, pūlēties kaut kā dēl?? NU vai tad tam visam kaut nedaudz, bet ir jēga?? NU kaut kada jau ka noteikti ir, bet mantik grūti jēgu kaut šodienā saskatīt.. kaut vienu mirkli atvērtu acis un paskatītos, kas patiesīb'nevis apkārt, bet manī pašā notiek.. kāpēc visu laiku šī neiecietība un agresija?? Vai es domāju par sevi un kā labāk ar citiem?? Nē manvairāk liekas, ka domas klāiņo visur un iecietība paliek manī.. ir tikai savtīgums, aprēķins un nez kas vēl
Man jau ka patiesībā gluži vienalga, ko jūs par mani domājat.. es esmu es.. un nospļauties par visu pasauli.. es dzīvoju sev.. un jā varbūt ka arī ārišķība.. nu tak pasakiet biežāk ka esmu skaista.. lai arī es tam varbūt noticētu pat tad, kad nevaru savāķīt to matu ērkulīti kas uz galvas...
Ai nu jā šodiena sviesta dena, kas zin, varbūt ka kādreiz beigsies man šie sviesta texti.. es būšu es pati.. un zināšu nosaukt sevi par cilvēku...