stopere

Arvien biezhaak atkal aizdomajos par lietaam, cilveekiem, notikumiem un visu paareejo.. par to, cik tas viss ir noziimiigs prieksh manis.. Un arvien biezhaak saprotu, jau sen patiesiibaa esmu pamaniijusi, ka man nekas vairs nespeej sagaadaat taadu patiesu prieku, ka es pat vairs nezinu, ko noziimee priecaatis..
Nav vairs beerns manii, un nav arii pieaugushais.. juutos tuksha.. jo ja arii manii ir emocijas, tad es neprotu taas sajust un izpaust, pat man saprotamaa veidaa.. Smaids ir.. un patiess.. tikai par tizliem jokiem, ar jokainiem cilveekiem, bet iekshaa plosaas izmaisums, kaut kaada veida sevis pamestiiba un neatrashana..
Kuraa briidii esmu mainiijusies.. kuraa briidii esmu pazaudeejusi sevi, kas to lai vairs zina, bet celjs uz atguushanos, iespeejams, ka tas buus viens no garaakajiem manaa dziivee. Gribeetos justies briiva un apmierinaata, redzeet visu, kas apkaart notiek jaukaas kraasaas, nevis censties pieveert acis uz lietaam, kas man nepatiik, vai cilvekiem, kuri mani kaitina. Juutos slikti, un pie klavieru skanjas birst asaras, negribas buut shajaa ieksheejaa tuksnesii, gribas stradaat ar sevi, lai atrastu, kas ir noticies.
iespeejams, ka tie ir gruutie laiki dziives saakuma posmaa. Droshi vien tas arii manii ir radiijis sho tukshumu un sava veida neuzticeeshanos, veelmi buut pashai par sevi. Neemu iemaaciijusies arii straadaat kolektiivaa, kas ir ljoti problemaatiski. Taada ir mana dziive.. tuksha un aizbaazta ar visaadiem seniem paari dariijumiem. Kur ir mans tagadnes speeks?