29.4.17 23:38
Kamēr turēju plakstiņus ciet, palaidu garām arī to, ka pagalmā viss salijis. Uz malkas grēdas atstātajā burciņā, sudraba lietus ūdens trīsuļo.
29.4.17 22:22
Kā viņa atver muti, tā mani gribas aizvērt acis, un izlikties aizmigušai.
28.4.17 02:12 - izlaistie bērni
Veikalā redzēju, kā divi pieauguši cilvēki netiek galā ar mazu meiteni. Kā sapratu, sīkā bija kaut ko ieņēmusi galvā, un tēvam pat pieslēdzās pārdevējs. No plaukta bija novilkta kaste ar radiovadāmo mašīnu. Mazā no parametriem, protams, neko nesaprot, tāpēc argumenti te bija kā pret sienu. Paskatījos, mašīna kā mašīna, bet nu jā - uz kastes sazīmētie rādītāji. Nekādi. Sīkajam gan neiestāstīsi. Krāsojums arī muļķīgs, bet bērnu gaume, tas ir cits stāsts.
Nabaga sencītis. Neredzēju gan kā tas viss beidzās.
27.4.17 02:33
(iemieg uz perona soliņa)
26.4.17 00:46
pārslas krīt lēni un smagi
sniegs ir pārklājis aizaugušās krāsmatas.
tikai skurstenis to vidū liek domāt, ka kādreiz te bijusi māja.
18.4.17 20:57
Gāju mājup pa ceļu dungodama, un apķēros, vai es būtu nepieklājīga. Satiekot cilvēkus, es, dažkārt, GLUŽI VIENKĀRŠI NESTĀDOS PRIEKŠĀ. Vai jūs stādaties priekšā?
18.4.17 06:11
plāksteratkarīgā
17.4.17 23:00
Ko lai uzdāvina viņam (kaut ko) skaistu (ja varu). Nu, par to stulbo joku, ar mugursomā ielikto ķieģeli.