Nosēdināju viņu pie galda, iedalīju laiku - lai sēž tagad un domā, ja pa nedēļām nav varējusi neko izdomāt. Vēlāk eju garām, skatos, atvērusi Spīķeru lapu, un hipnotizē to, dungojot Ladytron. Ceru, viņa taču nedomā, ka ļaušu tā sačkot.
No rīta biju uzkāpusi kalnā pie gudrajiem, pie pašiem gudrākajiem. Un ko man viņi pateica? To pašu, ko jau zināju, un būtu pārsteigta uzzināt ko jaunu. Bet vajadzēja. Lai pasaka paši gudrākie, un man par to vairs nav jādomā.