Františeks, iegrimis televizora ekrānā, aplika sev apkārt rokas, un apskāvās. Viņš mācījās Morzu. Vilks sagrāba pēdu, uz kuras tikko bija uzvēlies ķieģelis, "a-ū, a-ūūū".
Ļaujos, lai straume mani nes. Es neairējos ar rokām, miglā tāpat neko nevar saskatīt. Upes vidū sapņot, neko nezinot par krastiem. Es ticu, ka tā var sarunāties. Vakar atbildēju, šodien pajautā.
Pa kuru laiku lai aizskrien līdz pastam uzsist telegrammu? Starppilsētu radi esot nobažījušies. Jāaizraksta vismaz kaut ko, lai zin, ka ar mani viss kārtībā.