![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
stepes_vilks @ 19:52: ar remdenām bailēm uz lūpām
Tik dīvaina sajūta ieblāzmo, kad nospiežu “bīdīt tekstus”. Es tos neesmu bīdījis tik sen, ka gluži vai bail palicis to darīt. Ko lai tur vispār saka. Ir sācies dzērvju polonēzes gadalaiks. Uzgalda mājās stāv vairākas nelasītas grāmatas, kas ar savu pieminekliskumu paralēli bijībai iedveš arī bailes tām pieskarties. Uz galda stāv kompis, kuram pieskarties negribas pavisam citu iemesl pēc – jau tā pēdējā laikā diennaktī vidēji 12 h pavadu pie 21” monitora. Jana Kērttisa sagumušie apveidi pie sienas, Ritvara Dižkača bezkompromisu autsaiderismu sludinošie vaibsti pie otras, pie trešās Subversijas plakāts... laikam esmu tāds plakātisks tipiņš. Posterman tā teikt. Un mūžīgi nekārtīgā, bet mīļā, mīļā, uzticīgā gulta. Viņa nekad nenodos mani, nekad nekrāps, tikai klusi ņurkstēs zem maniem sviedrainajiem/sterilajiem/miegainajiem kamiešiem. Kaut kādas sakopētas lapas ar jauniešu dzejoļiem, izmētāti diski pa visu plauktu. Un nekādas vēlmes to visu pievākt. Gribas jau to izskaidrot ar kaut kādu abstraktu starpstāvokli. Bet baigi viņš ir ieildzis – šis starpstāvoklis. Šīs banāniski banālās ilgas pēc gaišuma.