kas ar mani ir noticis
ātri skrejošās laimes stundas
un ilgu minūtes garās
bulvāri rudens liesmās
un dubļainie pavasari
kaut kā tā
UPD: īstenībā es to gribēju rakstīt pie mayas posta par atcerēšanos, bet ierakstījās šeit. un man vakar viens krieviņš jautāja vai es ticot liktenim. apdomājos un teicu "jā, savā ziņā". nu tad lai nu šis puksts būtu savā ziņā, prozit!