kā man patīk šie ciniskā retorikā tērptie laikmeta popkultūras bērni, kas apsmej sev līdzīgos, it kā aptverot situāciju, kurā atrodas - bet nekad no tās neizvairoties. Viņos mīt zināma drosme, bet tajā pašā laikā banāla lojalitāte pret jēdzieniem "valsts" un "filozofija", kas sevī ietver nekādu šaubu stariņu :
arī viņi ir ticīgie kaut kādā neoliberālisma veidā. atceraties to Anarhomo rakstu Dienā pirms kādiem diviem gadiem, par ko vēl sadusmojās Pēteris Strautiņš?
arī viņi ir ticīgie kaut kādā neoliberālisma veidā. atceraties to Anarhomo rakstu Dienā pirms kādiem diviem gadiem, par ko vēl sadusmojās Pēteris Strautiņš?