būtu tā kā jāsāk šņurināties ap tēmu "es un prozas lasījumi". nu, es eju uz prozas lasījumiem 80% dēļ tusiņa. lielākoties vai nu autori nemāk lasīt (nav to vokālaktierisko dotību), vai arī lasa nepiedodami garus stāstus (nevar tik ilgi koncentrēties). Vēl ir tādi mistiski varianti kā Ieva Melgalve, no kuras puses neko literāri baudāmu neesmu dzirdējis/lasījis nu jau vairākus gadus, dzīvais literāta piemineklis Hānbergs (viņš vispār vēl raksta?) un kā kronis visam pustrakā Laima Muktupāvela, kuras pagājušā gada eksaltētais vāvuļojums Andalūzijas sunī bija kaut kas pat zem Aicinājuma līmeņa (keivords: dzeja VS nauda). protams, tie ir tikai izņēmumi. inčīgi varētu būt 1) pasažieru osta; 2) prozas meistardarbnīcas absolventu lasījumi. pārējais apmēram drošivien būs kā parasti. ar sārtiem vaigiem un glanci. :
jā, un organizatori varētu tomēr bišku padomāt par reklāmu šim pasākumam. Dienu visi nelasa.
jā, un organizatori varētu tomēr bišku padomāt par reklāmu šim pasākumam. Dienu visi nelasa.