: dievs dod, ka es kļūdos
man liekas ka:
1) Teeja jūk prātā
2) Vissviens un Muuks ir pohaini un depresīvi norakstāmi (piektdienā?)
3) Pasaulē valda šausmas un miers
man liekas ka:
1) Teeja jūk prātā
2) Vissviens un Muuks ir pohaini un depresīvi norakstāmi (piektdienā?)
3) Pasaulē valda šausmas un miers
: nabaga velni nabaga velni
Neilgi pēc pusnakts lielākā daļa Indijas pilsētas Bopalas iedzīvotāju dusēja saldā miegā un nenojauta par nāvējošās gāzes mākoni, kas pārklāja viņu pilsētu. 1984.gada 3.decembra agrās rīta stundās Bopalā notika briesmīgākā ķīmiskā katastrofa cilvēces vēsturē (...)
Šajā naktī no amerikāņu uzņēmuma Union Carbide (UC) pesticīdu ražošanas rūpnīcas Bopalā noplūda desmitiem tonnu indīgās vielas metilizocianāta. Šī ķimikālija ir radniecīga fosgēna gāzei, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā ķīmisko ieroci. Precīzs upuru skaits vēl aizvien nav zināms, bet pētnieki uzskata, ka neilgi pēc katastrofas nomira ap 7000 cilvēku. Turklāt vēl ap 15 000 cilvēku zaudējuši dzīvību 20 gadu laikā kopš traģēdijas, jo viņus nonāvēja saindēšanās izraisītās slimības. Simtiem tūkstošu cilvēku turpina ciest no smagām veselības problēmām. (...)
1989.gadā UC piekrita izmaksāt 470 miljonu dolāru kompensāciju Indijas valdībai. Taču lielākā daļa naudas joprojām nav izmaksāta cietušajiem un upuru tuviniekiem. UC uzņēmums tagad ir nonācis ASV ķīmiskās rūpniecības giganta Dow Chemical īpašumā, un jaunie saimnieki atsakās uzņemties atbildību par traģēdiju.
Upuru tuvinieki pieprasa tiesāt UC vadītāju Vorenu Andersonu, kurš pēc katastrofas aizbēga uz ASV. 82 gadus vecais V.Andersons mierīgi dzīvo Floridā, jo ASV atsakās izdot viņu Indijai. "Ja jau ASV valdība gada laikā pēc 11.septembra terora aktiem spēja sakopt katastrofas vietu, izmaksāt kompensāciju un sodīt vainīgos, kāpēc viņi cenšas aizsargāt Andersonu?" vaicā Bopalas upuru tuvinieku pārstāvis Abduls Džabars.
Raksts pilnā apmērā lasāms http://www.diena.lv/arzemes/lasit.php?i
Neilgi pēc pusnakts lielākā daļa Indijas pilsētas Bopalas iedzīvotāju dusēja saldā miegā un nenojauta par nāvējošās gāzes mākoni, kas pārklāja viņu pilsētu. 1984.gada 3.decembra agrās rīta stundās Bopalā notika briesmīgākā ķīmiskā katastrofa cilvēces vēsturē (...)
Šajā naktī no amerikāņu uzņēmuma Union Carbide (UC) pesticīdu ražošanas rūpnīcas Bopalā noplūda desmitiem tonnu indīgās vielas metilizocianāta. Šī ķimikālija ir radniecīga fosgēna gāzei, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā ķīmisko ieroci. Precīzs upuru skaits vēl aizvien nav zināms, bet pētnieki uzskata, ka neilgi pēc katastrofas nomira ap 7000 cilvēku. Turklāt vēl ap 15 000 cilvēku zaudējuši dzīvību 20 gadu laikā kopš traģēdijas, jo viņus nonāvēja saindēšanās izraisītās slimības. Simtiem tūkstošu cilvēku turpina ciest no smagām veselības problēmām. (...)
1989.gadā UC piekrita izmaksāt 470 miljonu dolāru kompensāciju Indijas valdībai. Taču lielākā daļa naudas joprojām nav izmaksāta cietušajiem un upuru tuviniekiem. UC uzņēmums tagad ir nonācis ASV ķīmiskās rūpniecības giganta Dow Chemical īpašumā, un jaunie saimnieki atsakās uzņemties atbildību par traģēdiju.
Upuru tuvinieki pieprasa tiesāt UC vadītāju Vorenu Andersonu, kurš pēc katastrofas aizbēga uz ASV. 82 gadus vecais V.Andersons mierīgi dzīvo Floridā, jo ASV atsakās izdot viņu Indijai. "Ja jau ASV valdība gada laikā pēc 11.septembra terora aktiem spēja sakopt katastrofas vietu, izmaksāt kompensāciju un sodīt vainīgos, kāpēc viņi cenšas aizsargāt Andersonu?" vaicā Bopalas upuru tuvinieku pārstāvis Abduls Džabars.
Raksts pilnā apmērā lasāms http://www.diena.lv/arzemes/lasit.php?i