: huj
neko nevar uzrakstīt. nekas nelien laukā. tāda totāla aptātija uz visu, existenzēšana. pat torijeimosa ar lūpas plosošajiem krūšu skaņu glāstiem neaizskar mani. un tā jau kuru dienu (nedēļu, mēnesi?). kad mēģinu tā distancēti palūrēt uz sevi no kādas griestu plaknes, redzu sireālismu. nedomāju, ka šī stilistika man atbilstu vislabāk. šobrīd.
p.s. patīkami apzināties, ka tam nav nekāda sakara ar politiku un sportu
neko nevar uzrakstīt. nekas nelien laukā. tāda totāla aptātija uz visu, existenzēšana. pat torijeimosa ar lūpas plosošajiem krūšu skaņu glāstiem neaizskar mani. un tā jau kuru dienu (nedēļu, mēnesi?). kad mēģinu tā distancēti palūrēt uz sevi no kādas griestu plaknes, redzu sireālismu. nedomāju, ka šī stilistika man atbilstu vislabāk. šobrīd.
p.s. patīkami apzināties, ka tam nav nekāda sakara ar politiku un sportu