:
aj, sen nebija baudīti provinciālie VW golfiņa prieki, kad tu jautrā pseidostudentu kompānijā dragā pa dubļainajiem Vidzemes centrālās augstienes ceļiem bez mazākās nojēgas, kur atrodies. ar skatienu met pa prožektoru kūļiem priekšā un burbuļūdens pudeli pie lūpām liec. kaut kad tu nokļūsti kādās pamestās lauku mājās, kur jāskalda malka (lec kājās un par spīti žņaudzošajai šallei gandrīz no nostalģiskas sajūsmas apmet kūleni) un jālāčo uz tuvējo dīķi pēc ūdens:) tad jau sprakšķi, noputējušas 25gramnieces un sarūgušas bērzu sulas kā vienīgais uzdzeramais. no rīta mazs dilonīts kaklā; auksts. Atkal profilakses grami, 80-to beigu Dadži un mājas saimnieka bērnības diapozitīvu projekcijas uz dzeltenīgi pelēkās sienas. tā kaut kā visa diena, un vakarā joņojiens uz pirti. un pirts prieki... tas jau cits stāsts.
vispār šis ir vakara stāsts
vispār šis ir vakara stāsts
