:
heyo! vai patiesi ir jau piektdiena un es vēljoprojām atkalunatkal sastopos ar postdzejas dienu radītu sociālo grupu, lambadu balandu, ar kuru var sastapties it sevišķi satori.lv lappusītē? es atbildu - jā. visdīvainākais ir tas, ka es sevi nespēju pie vislabākās gribas pieskaitīt šai soc.grupai ak dēļ savas saprātīgās neasprātības drošvien. lai gan ir man ar šiem dabas pabērniem interesanti piedzīvoties un pavardēties, bet ik pa brīdim uzmācas samākslotības sajūta - es laikam vienkārši esmu pēc būtības kantora žurka
bet valdzinoši, cik faking valdzinoši tas ir. kad man būs iespēja interesantu cilvēku klātbūtnē gulēt uz nāves gultas, es noteikti nebļaustīšos tādas banalitātes kā: "aizveriet logu, tas ir pārāk skaisti!", bet gan tīksmīgi atcerēšos, kā melnais krekls ksannaksdieva pielūdzējs siekalaini, bet jutekliski skūpstījās ar garmataino orālās poēzijas pārstāvi, kamēr beziesaukainais džekiņš pogoja LR himnas pavadījumā. es aizlūgšu par viņu trīcošo pirkstu piemiņu, es pēdējo reizi vēl apgāzīšu pelnutrauku
bet valdzinoši, cik faking valdzinoši tas ir. kad man būs iespēja interesantu cilvēku klātbūtnē gulēt uz nāves gultas, es noteikti nebļaustīšos tādas banalitātes kā: "aizveriet logu, tas ir pārāk skaisti!", bet gan tīksmīgi atcerēšos, kā melnais krekls ksannaksdieva pielūdzējs siekalaini, bet jutekliski skūpstījās ar garmataino orālās poēzijas pārstāvi, kamēr beziesaukainais džekiņš pogoja LR himnas pavadījumā. es aizlūgšu par viņu trīcošo pirkstu piemiņu, es pēdējo reizi vēl apgāzīšu pelnutrauku