: putniņa paslēpes
OhMyOch, kādu postmodernisma ābeci es vakar lūkoju savām acīm - un Krodera spiedzienu "Ui, nē!", un "Jūs esat Šmits, JŪS ESAT ŠMITS!" jozefk-iskajam Rogas absurdajam varonim ar ņūfaundlenda skatienu - mīlīši, tas ir to vērts. par Linča citēšanu/parodēšanu nerunāsim (tomēr nevaru noturēties, nepafanojot par beigu dziesmu, kas salinkojās ar Keidža beigu dziedājumu Mežonīgi sirdīs) , sviesta kalniem un burvīgo montāžu - viss kā elektrokleš dīdžejmikss, kas sastāv gandrīz vienīgi no citātiem tex mex mērcē. jā, tā teikt rodas jautājums, kur ta pats autors (oriģināldarbs), jeb šāds jautājums postmodernisma ābecei ar sava autora nāvi ir dumš? gurkstošā Cox mūzika jau nu noteikti ir vērtība pati par sevi, es domāju, pēc tam tīksmīgā solītī iedams uz Depo
OhMyOch, kādu postmodernisma ābeci es vakar lūkoju savām acīm - un Krodera spiedzienu "Ui, nē!", un "Jūs esat Šmits, JŪS ESAT ŠMITS!" jozefk-iskajam Rogas absurdajam varonim ar ņūfaundlenda skatienu - mīlīši, tas ir to vērts. par Linča citēšanu/parodēšanu nerunāsim (tomēr nevaru noturēties, nepafanojot par beigu dziesmu, kas salinkojās ar Keidža beigu dziedājumu Mežonīgi sirdīs) , sviesta kalniem un burvīgo montāžu - viss kā elektrokleš dīdžejmikss, kas sastāv gandrīz vienīgi no citātiem tex mex mērcē. jā, tā teikt rodas jautājums, kur ta pats autors (oriģināldarbs), jeb šāds jautājums postmodernisma ābecei ar sava autora nāvi ir dumš? gurkstošā Cox mūzika jau nu noteikti ir vērtība pati par sevi, es domāju, pēc tam tīksmīgā solītī iedams uz Depo