stepes_vilks

Arhivētais

20. Janvāris 2004

00:46: tad es noriju siekalas
pēc Krusttēva 3 noskatīšanās secināju, ka ir vārds, kas mani šausmina visvairāk. un šis vārs ir - nolemtība. kaut nebūtu pašās beigās bijusi epizode ar Maiklu kā vecu večuku, kam sejā rakstītas sāpes, sāpes un vēlreiz sāpes. Gan par meitu, sievu, kas viņu droši vien pēc meitas nāves pameta un uz visiem laikiem. Un vispār. Tad viņš saguma, novēlās no krēsla, it kā pasvītrodams kādu zīmīgu sentenci no evanģēlija. "Es tevi mīlu. Visu mūžu esmu mīlējis". Starp svētajiem jēriem un ģitāru skaņām.

Sāpes par to, ka mēs nevaram būt paši par sevi un - pats galvenais - nekad tādi nebūsim. Neba jau tas fatālisms, drīzāk sīzifisks kamols kaklā.

Powered by Sviesta Ciba