: es varu runāt (Tarkovska Spogulis)
mēnessnīcas krāteru godos
mēs ierodamies svētsvinīgi un kaut kā
nedaudz grūstīgi skan šis zombiju mirklis
ietīts pērnajā galdautā
es zinu, ka tas nav tas
mēnessnīcas krāteru godos
mēs ierodamies svētsvinīgi un kaut kā
nedaudz grūstīgi skan šis zombiju mirklis
ietīts pērnajā galdautā
es zinu, ka tas nav tas
: No Šlāpina sarunas ar Dimiteru Delfos
Vai šī pasaule tavuprāt nav „labākā no iespējamām pasaulēm”? Kāpēc?
Šī ir mana vienīgā. Labāka, sliktāka – nav svarīgi. Tā ir mūsu kopējo aplamību summa. Šī pasaule mani ir dota, arī dzīve, ticība. Labākām vajadzētu būt visām planētām, uz kurām nav cilvēku. Nav kas manifestē vai pārdzīvo naidu. Taču arī mīlestību ne. Pat tuksnesī es nevaru aizbēgt no tā, cik dziļi esmu saistīts ar cilvēkiem. Liekas, arī neprātā ne, šai otrādi redzoša zīdaiņa būšanā pie esamības avotiem. Man esamība ir nemitīgs pārdzīvojums. Pat miegā. Man dzīve ir labāka tad, ja mani ar kādu solidarizē sāpes. (...)
Vai šī pasaule tavuprāt nav „labākā no iespējamām pasaulēm”? Kāpēc?
Šī ir mana vienīgā. Labāka, sliktāka – nav svarīgi. Tā ir mūsu kopējo aplamību summa. Šī pasaule mani ir dota, arī dzīve, ticība. Labākām vajadzētu būt visām planētām, uz kurām nav cilvēku. Nav kas manifestē vai pārdzīvo naidu. Taču arī mīlestību ne. Pat tuksnesī es nevaru aizbēgt no tā, cik dziļi esmu saistīts ar cilvēkiem. Liekas, arī neprātā ne, šai otrādi redzoša zīdaiņa būšanā pie esamības avotiem. Man esamība ir nemitīgs pārdzīvojums. Pat miegā. Man dzīve ir labāka tad, ja mani ar kādu solidarizē sāpes. (...)