: lietus lietuviškas
līst... tā tikai pavasara lietus līst, teica Monta Kroma. tas bija sen un tā vairs nav taisnība, saku es. ES ZINU TO, ES PATS TO SAKU. sviedru murdoņa ir nomainījusies ar remdeni vēsu ūdens piļu pieskārieniem, kas atgādina par kādu tālu sajūtu zilā vakarā... ar Donja Jimena pirkto pussaldo vīnu starp kājām un Chesterfield ultra lights starp pirkstiem. sarunas ne par ko. šī banālā dziesma par banālo dzīvi, teica Māris Čaklais. velns parāvis, šeit es toč neko nevaru (p)iebilst. šādas sentences - kurām neko nevar piebilst - mani izved no sevis ārā. laikam jau tas ir labi
līst... tā tikai pavasara lietus līst, teica Monta Kroma. tas bija sen un tā vairs nav taisnība, saku es. ES ZINU TO, ES PATS TO SAKU. sviedru murdoņa ir nomainījusies ar remdeni vēsu ūdens piļu pieskārieniem, kas atgādina par kādu tālu sajūtu zilā vakarā... ar Donja Jimena pirkto pussaldo vīnu starp kājām un Chesterfield ultra lights starp pirkstiem. sarunas ne par ko. šī banālā dziesma par banālo dzīvi, teica Māris Čaklais. velns parāvis, šeit es toč neko nevaru (p)iebilst. šādas sentences - kurām neko nevar piebilst - mani izved no sevis ārā. laikam jau tas ir labi
: kamēr grādi krīt
Vakar noklausījos Kārļa Aspirīna (atcerieties, viņam bija tas jau ikonizējies hits “kā pareizi repot”) jauno albumu “Kamēr grādi krīt…” vai kaut kā tamlīdzīgi tas nosaukums bija. Baigi labais! Šitā stiliņa – parodiskā hiphopa (???) - niša LV muzonā līdz šim bija absolūti tukša. Albums veidots tāds varētu teikt, ka pat konceptuāls, ar scenāriju, kas vijas cauri visām tām sviesta dziesmām. Ķipa lauķ-lūzers uz mopēda aizbrauc uz bāru piedzerties, skuķus copīt un izkauties un kā viņam tas sanāk… viss beidzas ar tādu kā “filozofisko pašnāvību”. Baiiigi smieklīgi teksti, repošana ar izdauzītiem zobiem… man šķiet, ka šis albums varētu kļūt par kulta objektu, ja vien būtu laba mārketinga kampaņa (bet tādas nezkāpec nav).
Vakar noklausījos Kārļa Aspirīna (atcerieties, viņam bija tas jau ikonizējies hits “kā pareizi repot”) jauno albumu “Kamēr grādi krīt…” vai kaut kā tamlīdzīgi tas nosaukums bija. Baigi labais! Šitā stiliņa – parodiskā hiphopa (???) - niša LV muzonā līdz šim bija absolūti tukša. Albums veidots tāds varētu teikt, ka pat konceptuāls, ar scenāriju, kas vijas cauri visām tām sviesta dziesmām. Ķipa lauķ-lūzers uz mopēda aizbrauc uz bāru piedzerties, skuķus copīt un izkauties un kā viņam tas sanāk… viss beidzas ar tādu kā “filozofisko pašnāvību”. Baiiigi smieklīgi teksti, repošana ar izdauzītiem zobiem… man šķiet, ka šis albums varētu kļūt par kulta objektu, ja vien būtu laba mārketinga kampaņa (bet tādas nezkāpec nav).
: eine gluke
Nezin kāpēc visu laiku pa galvu jaucas vienā S’T’A (nu vai kaut kā tamlīdzīga) videoklipā dzirdētā sentence. Jautājums: “Ko gan tas no-zī-ī-mē?” Atbilde: “Eine gluke.”
Nu nevar to tekstuāli attēlot. Pārāk rečitatīvi varbūt.
Šovakar iešu uz Depo klausīties latviešu roku... Vai jēdziens “latviešu roks” jums nešķiet smieklīgs?
Nezin kāpēc visu laiku pa galvu jaucas vienā S’T’A (nu vai kaut kā tamlīdzīga) videoklipā dzirdētā sentence. Jautājums: “Ko gan tas no-zī-ī-mē?” Atbilde: “Eine gluke.”
Nu nevar to tekstuāli attēlot. Pārāk rečitatīvi varbūt.
Šovakar iešu uz Depo klausīties latviešu roku... Vai jēdziens “latviešu roks” jums nešķiet smieklīgs?