: sviedri (starta mesidžs)
jāsāk ar parasto vasaras grēksūdzi: visi draugi (nu gandrīz visi) ir nozuduši, jūtos apjucis un nedaudz nepieskaitāms pie hipervasarīgajiem jauniešu pūļiem vecrīgā, kas, šķiet, izstaro tādu gaisīgu easy living fišku. šobrīd es to vēlētos iegūt vairāk par visu.
nu ko es te muldu. vienkārši gribu... brīvību no šī pretīgā plastmasas krēsla, kurā sēžu, sviedriem piesūkušajām drēbēm un saprogrammētajām sejām, kas ik pa brīdim slīd garām ar mapēm manikirētajos pirkstos.
Uz nedēļu aizbraukt kaut kur ellē ratā projām.
(kurš gan to negrib)
jāsāk ar parasto vasaras grēksūdzi: visi draugi (nu gandrīz visi) ir nozuduši, jūtos apjucis un nedaudz nepieskaitāms pie hipervasarīgajiem jauniešu pūļiem vecrīgā, kas, šķiet, izstaro tādu gaisīgu easy living fišku. šobrīd es to vēlētos iegūt vairāk par visu.
nu ko es te muldu. vienkārši gribu... brīvību no šī pretīgā plastmasas krēsla, kurā sēžu, sviedriem piesūkušajām drēbēm un saprogrammētajām sejām, kas ik pa brīdim slīd garām ar mapēm manikirētajos pirkstos.
Uz nedēļu aizbraukt kaut kur ellē ratā projām.
(kurš gan to negrib)
: neierobežota skaistuma lode sirdī
es gribēju kaut ko pastāstīt
vakar viens pats (tas man ir liels sasniegums) aizgāju uz Kluso Amerikāni. filma - sēcošs skaistums. ja arī saturiski tas vairāk vai mazāk ir holivudisks produkts, to atsver tās estētiskā faktūra. kolosālas krāsas; vispār operatora darbs; masu skati; aktieri arī neslikti (lai gan no angļa biju gaidījis ko vairāk); un pāri visam mūzika, kas man likās kā atrisinājuma metafora. tā ietina visas ainas, ik pa brīdim parādīdamās un izzuzdama sprādzienu dūmos. stindzinoši skaistas vjetnamiešu balsis.
interesanti, ka tieši tajā dienā biju izlasījis RL Alžīrai veltīto numuru un man tik ļoti sasaistījās šīs abas zemes kopā ar savu nežēlīgo skaistumu un iracionālo tumšumu (nu līdzīgi kā Konrada "Tumsas sirdī"). jāsaka, ka tas man lika savādāk paraudzīties arī uz dzimtajām LV ārēm.
ielūkoties šajā hlorofilmudžekļainajā ainavā un grimt pašam savā tumsā
(katrs savā tumsā, katrs savā maskavā)
es gribēju kaut ko pastāstīt
vakar viens pats (tas man ir liels sasniegums) aizgāju uz Kluso Amerikāni. filma - sēcošs skaistums. ja arī saturiski tas vairāk vai mazāk ir holivudisks produkts, to atsver tās estētiskā faktūra. kolosālas krāsas; vispār operatora darbs; masu skati; aktieri arī neslikti (lai gan no angļa biju gaidījis ko vairāk); un pāri visam mūzika, kas man likās kā atrisinājuma metafora. tā ietina visas ainas, ik pa brīdim parādīdamās un izzuzdama sprādzienu dūmos. stindzinoši skaistas vjetnamiešu balsis.
interesanti, ka tieši tajā dienā biju izlasījis RL Alžīrai veltīto numuru un man tik ļoti sasaistījās šīs abas zemes kopā ar savu nežēlīgo skaistumu un iracionālo tumšumu (nu līdzīgi kā Konrada "Tumsas sirdī"). jāsaka, ka tas man lika savādāk paraudzīties arī uz dzimtajām LV ārēm.
ielūkoties šajā hlorofilmudžekļainajā ainavā un grimt pašam savā tumsā
(katrs savā tumsā, katrs savā maskavā)