Man nav spēka dzīvot..Nav spēka domāt..
Nav motivācijas censties būt laimīgai.

Pietrūkst normālas dzīves

es vairāk netusēšu, jo tas vienmēr noves pie kautkādiem suū murgiem un ir lieki par kaut ko jādomā..
man tā tas ir apnicis.
dažbrīd dēļ kaut vai viena cilvēka varētu pārcelties un mēģināt aizmirst visu, izdzēst atmiņu, lai nebūtu par to jādomā..
un rodas jautājums - Kādēļ atkal es?! Vai citu cilvēku nav? ;(
Zināju, ka salūzīšu..

Paldies Dievam beidzot tika atmūķētas dzīvokļa durvis, jo nebija īsti patīkami 2 dienas rāpties iekša un ārā pa logu :D Tas iespējams bija interesantākais notikums.. Ir tik labi sajūta iziet pa durvīm + ja viņas vēl ir atslēdzamas. Vel viena bēda ir mana 1. ģitāras stīga kas noplīsa skaņojot ģitāru un gandrīz lauztā kāja. yees :D Bet kopumā viss ir atrisinājies, izņemot to stīgu..

Atkal raudu, jo nav cerību. Pati vien esmu vainīga. kaut nekas tāds nebūtu bijis un viss sāktos no sākuma!

...Pirmo reizi mūžā raudāju kino...

Šodien esmu maita, bet man patīk!

...jo es ienīstu to laiku kad sāk snigt sniegs, es no rīta piecēlos piegāju pie loga un asarām acīs skatījos uz birstošo, balto kretīnismu, kas birst no debesīm. Sajūta bija vienkārši neizskaidrojama. Atceros iepriekšējos divus gadus posmā kad sāka snigt sniegs, nepatīkama sajūta, jocīga. Izgāju ārā, bija patīkami silts, bet asaras apturēt nebija iespējams, tāpēc domājot, ka paliks labāk izvilku cigarešu paciņu un iegrimu domās. Sadzirdot kraukļa brēcienus kas nesot nelaimi lēnām gāju mājās un vēljoprojām raudāju. Tik tiešām "skaists" laiks, ka es pilnīgi nevaru. Gribu izdzēst savu atmiņu vai vismaz, lai izpilda manas vēlēšanās arī kādreiz, savādāk liekas, ka esmu aizmirsta uz šīs Zemes virsas.

Sviests ko tikko izlasīju-

Kāda ASV Minesotas štata iedzīvotāja iekodusi pitbulterjeram, kad tas mēģinājis uzbrukt viņas sunim.

Mājsaimniece Eimija Raisa stāsta, ka niknais pitbulterjers pārlēcis pār piemājas sētu un uzbrucis viņas labradora kucītei. Kundze nobijusies, ka šis cīņas suns varētu kārtīgi ievainot un pat nogalināt viņas miermīlīgo mīluli, tapēc daudz nedomājot metusies palīgā un iekodusi nelūgtajam viesim degunā.

Ārsti teic, ka saimniecei vajadzēs vakcinēties pret trakumsērgu, jo viņa pitbulterjeram iekodusi tik spēcīgi, ka pašai mutē esot palikušas suņa asinis. Nikno iebrucēju atbildīgās iestādes aizveda uz karantīnu, lai veiktu pārbaudes. Savukārt Eimijas labsirdīgā kucīte tikusi cauri ar pāris zobu pēdām galvā un ieplēstu ausi.

Nav gan zināms vai saimniecei pašai nav bijusi iepriekšminētā trakumsērga pirms šī te gadījuma, ņemot vērā viņas rīcību...

Nu diez cik daudz man viņu nav, bet nu es domāju, ka pilnībā pietiek ar dienu skaitu :D

Biju Valmierā - mani izvizināja ar mašīnu, jūtos labi, ka viņa vēl ripo, jo kad biju jau tikusi līdz pilsētai man paziņoja, ka priekšējais rats neesot diezko labs. Braucām pa ļooti krutiem grubuļainiem ceļiem kad likās, ka viņa sabruks, bet esmu vēl paldies Dievam dzīva. ;)
Nopirku sev aizvakar melnus jaukus zābakus, vispār veikalos es atveinojos par izteicienu pārdod pilnīgākās hui*as kad nav ko izvēlēties, bet esmu pilnībā apmierināta ar savu pirkumu, kurš necieta dubļu šļūdonī, jo mani tam pārnesa paŗi..
Man beidzot ir ģitāra ko ļoti sen aju gribēju, tikai lieta tāda, ka nemāku spēlēt un neesmu neko tamlīdzīgu nekad darījusi, bet nu katram pienāk savs laiks un ir pietiekami tas daudz, lai visas dzīves laikā es vismaz kaut ko noderīgu iemācītos :D
Man viņa ļoti patīk - gan forma, gan melnā krāsa tā kā es šobrīd ļoti priecājos par saviem pirkumiem, bet nepriečajos par to, ka man sāp pirksti :(

Es gribētu atrasties kaut kur, kur nav zonas un nevar mani sasniegt!
Es domāju, ka draugiem nozīmēju daudz, bet tomēr necik. Tā piekāst. tu centies būt labs, bet tev nesanāk, vai arī nespēj novērtēt!

Sen neko neesmu ierakstījusi, bet nav arī īsti ko.. Vakar skatījos hokeju un šdoein pat neiznu rezultātu :D
Vispār nāk ļoti, ļoti miegs :)

Tikko atbraucu no Lietuvas. Bijām iepirkties.. mani apbrīno tā lielā izvēle kas ir veikalā. Piemēram dzēru ļoti garšīgu ķiršu sidru kas pie mums protams, ka nav. Izkāpjot no mašīnas pie mājām krita tik lielas sniega pārslas un bija sajūta itkā rīt aju būtu Ziemassvētki. Vai Jums arī tika pa kilogramīgai sniega pārslai? o__o

Es nekad nebūtu domājusi, ka sarunāt civēkus, lai labi pavadītu piektdienas vakaru Rīgā, nevis mazā pilsētiņā un kautkur aukstumā būs tik grūti. Rezultāts - sēžu un raudu.! MAUKAS

Es beidzot uztasīju sev smuku blogu, ka pašai prieks :)

Mamma ienāk istabā :

-Kad man būs alga es Tev iedošu 100 Ls.
-Kā tad, es tev neticu.
-Nu nopietni!
-Kad tad tas būs? Tev nemaz darbs nav.
-Nu bet kautkad taču būs
-Jā, pēc 100 gadiem!!
-Zini, es labāk gribu suni.
-Ko tu tur vispār pie tā datora visu dienu dari?
-Skatos porņikus!
-Ko tu tur muldi?
-Nu es nemuldu.
-Tie tak ir draugi..ko tu man melo?
-Ahh, kas tu tiešām domā, ka es skatītos porņikus?!

Pieiet pie Betas (manas māsas)

-Eu zini, es tev iedošu 50Ls kad man būs alga!
-Kā tad es tev neticu.
-Nu tici, es Alisei jau apsolīju 100Ls
-Kāpēc man tikai 50Ls, nu labi, lai jau viņai ir vairāk, es tev tāpat neticu, bet es labāk gribu suni :D

Tad vēl man solīja jaunu mēteli, Placebo koncerta biļeti, jaunu telefonu, Krēslas 4. daļu un suni, kuru pati neatcerās, ka ir solījusi

Tik tiešā, tik maz ir palicis līdz sirsnīgākajiem svētkiem gadā. Bet tas man nemaz neliek justies tik sirsnīgi apzinoties to, ka ārā jau tagad ir auksti.
Vispār tas ir baigi dīvaini, bet man pie datora vienmēr salst labā roka :(
Esmu gandrīz pabeigusi demokrātijas projektu, vēl tikai 13 lapas.

Man ir nelaba aizdoma, ka es esmu iesūnojusi - un ziniet tā arī ir..

Pašlaik prātu nodarbina jauniešu demokrātijas jautājums, ar kuru man jāmēģina kautkā tikt galā.