urn:lj:klab.lv:atom1:stalkers Stalkers Stalkers vilgens@navigator.lv Stalkers 2004-08-10T14:48:34Z 2004-08-10T14:48:34Z urn:lj:klab.lv:atom1:stalkers:2836 2004-08-10T17:39:00 2004-08-10T17:39:00 2004-08-10T14:48:34Z 2004-08-10T14:48:34Z Stjuart!<br />- What's hell...<br />Kur te ir tualete?<br />- Don't under....<br />Pissing Room? Where it is? (man skolā ingliš nemācīja)<br />- ... [nīgrs žests nenoteiktā virzienā]<br /><br /><strong>Atrodu tualetes durvis. Pagrūžu tās. Neveras. Šķiet, bija jāpagriež kāds kloķis. Sasitu vāciņu un pagriežu kloķīti. Veras smagi. Ļoti smagi. Tad... </strong><br /><br /> Galvu reibinošs lidojums, kura laikā gar acīm kā paātrināta filma aizslīd visa dzīve. Kur es to esmu lasījis?<br /><br /> Un atkal kārtējais smagais trieciens pret asfaltu. Šoreiz vēl neveiksmīgāks, jo apakšā ir kanalizācijas šahta ar noņemtu vāku. Galva, krūtis un apakšstilbi paliek uz asfalta, bet torss turpina lidojumu tuvāk zemes centram. urn:lj:klab.lv:atom1:stalkers:2565 2004-08-10T15:21:00 2004-08-10T15:21:00 2004-08-10T12:21:05Z 2004-08-10T12:21:05Z ...un pēkšņi vairs nav šķūņaugšas un siena smaržas visapkārt.<br />Es eju pa tikko samanāmu, gandrīz aizaugušu taciņu blakus vecām, sarūsējušām sliedēm. Sliedes ir milzīgas zaļas pļavas vidū. Gulšņi ir veci un pussadrupuši, tiem ir tā pazīstamā smarža, ko nevar aprakstīt.<br />Kaut kas nav kārtībā ar gaismu - tā krīt pilnīgi no augšas, jo ēnu vispār nav.<br />Pa kreisi no sliedēm ir veca, zaļa, augsta, satrunējusi sēta, un esw neredzu tai pāri.<br />Es zinu, ka man jāskatās uz zemi, es nedrīkstu pacelt skatienu, jo tad viss izzudīs.<br />Pēkšņi kāds man bez balss saka: "Tu nedrīksti te palikt. Ej, citādi netiksi atpakaļ."<br />Sasparojos, savelkos kamolā un pamostos. Netālu guļ Raimonds. Šķiet, viņš ir nomodā.<br />Pēkšņi Raimonds man uztrauktā balsī prasa:<br /><strong>Tu arī redzēji tās sliedes?</strong> urn:lj:klab.lv:atom1:stalkers:2413 2004-08-09T18:45:00 2004-08-09T18:45:00 2004-08-09T15:45:52Z 2004-08-09T15:45:52Z Rotējošo spuldžu mirgošana pārvērtās nepārtrauktā gaismas aplī, bet releju klikšķi - dobjā dūkoņā.<br />Jutu, ka sāku zaudēt samaņu, un ar visu spēku triecu ar dūri pa sarkano pogu!<br />- 1935. 1935? 1935!!!<br />- Jā! Jā!<br />- Tiešām! Tas ir noticis!!!!!! Izdevās!<br />Lūk, kur es guļu - omulīgi čāpstinādams bezzobaino mutīti...<br />Lapsene! Maita! Prom no bērna! Tiš! Tiš!<br />Pļukt.<br /><br />***** <strong>tālāk risinās notikumu ķēde</strong>...<br />Lapsene tika nosista, tādēļ neaizlidoja tālāk un neiekoda cilvēkam, kurš devās uz krustojuma pusi.<br />Cilvēks būtu apstājies un nonācis krustojumā minūti vēlāk. Taču...<br />mašīnas un cilvēka ceļi krustojās...<br />...asiņu peļķe, un šī cilvēka vairs nav...šim cilvēkam nepiedzims dēls...<br />... Ingeborga apprecēs citu vīrieti, jo tāda Ralfa nebūs...<br />... viņa nekļūs par zinātnisko līdzstrādnieci Ignalinas atomreaktorā...<br />... vārstuļa bojājums, kuru viņai vajadzēja atklāt, tā arī paliks neatklāts...<br /><br /><strong>Kādu dienu...</strong> urn:lj:klab.lv:atom1:stalkers:1832 2003-12-19T13:58:00 2003-12-19T13:58:00 2003-12-19T11:58:45Z 2003-12-19T11:58:45Z Virs manis lidinās putnelis, laikam cīrulis. Ienak prata bezbēdiga, kaut kur dzirdēta dziesmiņa:<br /><bold>"Cīrul's augstu gaisā<br />Dziesmas skandina<br />Un pār mūsu galvām<br />Sūdus...." </bold> ak nē, nedari, nedari to!<br /><br /><bold>Pļekt!</bold><br />Un es krītu. Maita cīrulis.<br />Smags kritiens pret asfaltu. Jau no vakardienas man visos Roršaha traipos rādās kritieni pret asfaltu vai bruģi. urn:lj:klab.lv:atom1:stalkers:1560 2003-12-19T13:50:00 2003-12-19T13:50:00 2003-12-19T11:50:26Z 2003-12-19T11:50:26Z Diezin kā jūtas lejā esošās namamātes, kuru mīļākais raidījums ir SAEIMAS SARUNAS vai kā tur viņu sauc, redzot gaisā lidināmies kailu cilvēku? Vai tad es jau neteicu, ka levitēt ir iespējams tikai tad, ja tev uz ķermeņa nav neka lieka - tev jābūt arī pilnīgi, pilnīgi tīram tīram. urn:lj:klab.lv:atom1:stalkers:1394 2003-12-19T13:39:00 2003-12-19T13:39:00 2003-12-19T11:45:00Z 2003-12-19T11:45:00Z Nostiepju rokas gar sāniem un nedaudz, pavisam nedaudz atvirzu plaukstas no gurniem. Pagājušo reizi es izdarīju to pārāk strauji, un mani uzrāva gaisā tā, ka kūleņodams aizķeros ar kreisās kājas mazo pirkstiņu aiz trolejbusa vada. Šoreiz jau iet daudz labāk, kaut gan man ir aizdomas, ka roku kustībām te nav nekādas nozīmes - šķiet, vadība notiek ar domu sigņaliem - tikko es iedomājos, ka vajadzētu mainīt virzienu, tas jau notiek. urn:lj:klab.lv:atom1:stalkers:1219 2003-12-18T20:34:00 2003-12-18T20:34:00 2003-12-18T18:41:02Z 2003-12-18T18:41:02Z Beidzot viņš atkal bija ieraudzījis zaļās durvis. Šoreiz tās bija viesnīcas vestibila galā, pašas pēdējās. Baidīdamies, ka durvis var atkal pazust, un viņš netiks uz paralēlo pasauli, viņš tās strauji atrāva un iegāja.<br />Diezin ko domās citi, viņš nodomāja krītot.<br />Smags trieciens pret asfaltu. 18. stāvs nav joks. urn:lj:klab.lv:atom1:stalkers:924 2003-12-18T17:34:00 2003-12-18T17:34:00 2003-12-18T15:37:33Z 2003-12-18T15:37:33Z No bailēm viņs juta, ka mati tam saceļas stāvus. Gribēdams tos pieglaust, viņš pārlaida roku galvai.<br />Pirksti iestiga kaut kādā ūdeņainā masā. Mirkli viņš stāvēja, neapjauzdams, ka tās ir viņa smadzenes, tad smagi nogāzās uz ielas bruģa. urn:lj:klab.lv:atom1:stalkers:751 2003-12-18T17:28:00 2003-12-18T17:28:00 2003-12-18T15:31:42Z 2003-12-18T15:31:42Z Spēris soli, viņš pamanīja, ka gaisa blīvums un temperatūra viņam apkārt spēji pieaug, it kā viņš pēkšņi būtu iegājis siltā ūdenī.<br />Pie velna, viņs nodomāja, spēra vēl vienu soli un gāzās kaut kur melnā akā, kuras dziļumā mutuļoja zeltaini sārta masa. urn:lj:klab.lv:atom1:stalkers:485 2003-12-18T17:11:00 2003-12-18T17:11:00 2003-12-18T15:13:41Z 2003-12-18T15:13:41Z Es apstājos uz stūra un nodrebu. Iet pa kreisi vai pa labi? Kurš ceļš man ir likteņa paredzēts? Kas notiks, ja es izvēlēšos nepareizo?