| 3:21p |
sen sen
...un pēkšņi vairs nav šķūņaugšas un siena smaržas visapkārt.
Es eju pa tikko samanāmu, gandrīz aizaugušu taciņu blakus vecām, sarūsējušām sliedēm. Sliedes ir milzīgas zaļas pļavas vidū. Gulšņi ir veci un pussadrupuši, tiem ir tā pazīstamā smarža, ko nevar aprakstīt.
Kaut kas nav kārtībā ar gaismu - tā krīt pilnīgi no augšas, jo ēnu vispār nav.
Pa kreisi no sliedēm ir veca, zaļa, augsta, satrunējusi sēta, un esw neredzu tai pāri.
Es zinu, ka man jāskatās uz zemi, es nedrīkstu pacelt skatienu, jo tad viss izzudīs.
Pēkšņi kāds man bez balss saka: "Tu nedrīksti te palikt. Ej, citādi netiksi atpakaļ."
Sasparojos, savelkos kamolā un pamostos. Netālu guļ Raimonds. Šķiet, viņš ir nomodā.
Pēkšņi Raimonds man uztrauktā balsī prasa:
Tu arī redzēji tās sliedes? |
| 5:39p |
Es jūs piespiedīšu mīlēt Ryanair!
Stjuart!
- What's hell...
Kur te ir tualete?
- Don't under....
Pissing Room? Where it is? (man skolā ingliš nemācīja)
- ... [nīgrs žests nenoteiktā virzienā]
Atrodu tualetes durvis. Pagrūžu tās. Neveras. Šķiet, bija jāpagriež kāds kloķis. Sasitu vāciņu un pagriežu kloķīti. Veras smagi. Ļoti smagi. Tad...
Galvu reibinošs lidojums, kura laikā gar acīm kā paātrināta filma aizslīd visa dzīve. Kur es to esmu lasījis?
Un atkal kārtējais smagais trieciens pret asfaltu. Šoreiz vēl neveiksmīgāks, jo apakšā ir kanalizācijas šahta ar noņemtu vāku. Galva, krūtis un apakšstilbi paliek uz asfalta, bet torss turpina lidojumu tuvāk zemes centram. |