Šķiet, ka tagad zeme tiek taisīta tikai ar rokām, agrāk to grieza ar iejūtību, bet cēla ar sirdi.,vārdi kā jauku putnu jūgs galvā ar sveļonu spiežas tik bieži, ka jājautā tupus, vai kāda jēga tiem šodien vēl ir?
Mirklī kad meldiņš iz galvas uz lūpām dejo un svilpj, aizrīties grēks un pacelties sāņus zem asins segas,paldies par gaļu, cūka ?!.. stum uz priekšu manus ratus, neatstāj tos šeit, nolīs lietus, un kājas būs slapjas, stum manus ratus,Konfūcij!Lievenī kliedējas ausmas rētainie okulāri, salna kā lāstekas saltumā skurbusi vāts vēd pasaulības dzīrēties citviet.
|