|
Akulturācija, tā tapinās arvien dobjāka, citstarp, rādās, ka šī apziņas paradība nebūt nav produktīva,iedzinkstas un atzīmē savu līdzpastāvību par aktīvu esam,atstādama šaubu un pārliecības inkrustācijas, par kuru esmi nereti pārzvelstas fraktāls parazīts,arī šis apgalvojums ir tiek vien kā nosacīts, trejādi šķilumi, realizācija auditorijā, pašapziņa un ēterā iedaba, tā vien liekas, ka šī patiesība ir jēla triviālisma izvagota, tomēr, tās karkass neapstrīdams, adekvātākā dikcija, manuprāt,šai emocionalājai maiņai būtu sēcoši smilksti,un modusies nevēlme it visu iekārtot krāšņos verbālos fundamentos, lai viss ir vien pastarpināts ar klusuma intervālu robežots, mēs esam un neesam tie paši, cik smalks ir balanss starp jeb un vai !
|