smaragdzaļa dzidruma lapkritis

Subject:	iešķiebts monuments.
Time:	11:32 pm.
Mood:	utopiski trauksmains.
Music:	imants-apziņas mijkrēslī pamostas bezgalība.

Monotonā sekunžu manifestācija, kas pirms neilga posma, blīvējās smilšgraudu pulksteņa ārēs, ievirzījusies plašajās galaktikās, tādejādi liekot noprast, ka saujiņa mirkļu ir iztvaicēta..
lakoniski bilstot-manas dinamiskās izpausmes tuvojas kulminatīvam noslēgumam..
novakare, kas savā patībā neiezīmē nedz kontrastus, nedz pārpasaulīga līdzsvara klātesamību, kaira zvīļošanās, kas mijas dzirkstošas stabilitātes..piepūles nepārmākti ķermeņi ļaujas relatīvas eiforijas apjausmai, sālsūdens rīklenei, kas veldzes glāstīta..
(nevēlētos atzīt, ka iestrādājusies autonimja attiecībā pret šo 'mazu meiteņu mīlestības vēstuļu pieturzīmi', tomēr apzinot šķiet, ka šis interpunkcijas elements pauž diagnožu izstrādnes, nebūtu vēlams tās veltīt pašapcerei, bet nevairīšos no zīmīgāko traktātiem - 'banalitārs sentiments', vai norāde uz izseno 'ex nihilio, nihilio ft'. Un būtībā, it viss, kas tiek iegravēts saplacinātas kokšķiedras formātā ir nosacīts reāliju tēlu substrāts, kuram, neliedzami, ir visai attāla saikne ar patiesās manas tagadnes transformāciju, nebīstos paust šī vārda,akcentējot tā līdzstāvošo saitiņu, jo tā ir apstākļu pielietojamības manieres produkts jebšu vairoties no hipotēziska rakstura parpratumiem, varētu sacīt- pašiedvesta epopeja, kas rodama haosā. .
Ak vai, cik neiztrūkstoša ir loģikas ģīmetne, jo tāda, standartos kļauta, ir cilvēka evolucionārā esība-tālāk ejoši progresīva, ko iespējams attīstot vien tiecoties kā, kas slepenības skafandrā guldīts.
Kaut vai tā pati, mūžseni klišejiskā patiesība..Definīcijas ? Jā, viedi iesvaidīti formulējami, bet tiklīdz tie tiek izmantoti praksē, tā tiek akumulēta neapzināta patiesības noliegšana, jo esot sava Ego verdzībā, dunot ik solī ar to-apgaismi nerast. / :) atteikšanās un brīves mantojumi, kas paver augstmaņa cienīgu iespējamību sasniegt smalku dzīparu šūdinātu enerģētiskās vibrācijas līmeni, kurā egoisms pārdiedzējas apogejsikā līdzcietībā..Tātad, pieņemu, ka mans ideologiskais instruments ir tendēts meklēt :).
Gluži kā it visiem, kas socikdienišķi lēš savā nastā
(domājams, ka īpašumtiesības ir pašsaprotams patērētājsabiedrības termins, kaut gan, neguldot artavu visuma piešķirtajā mašinērijas subjektā mēs, iespējams, neesam priviliģēti apgalvot, ka tas viens no īpašumiem)..atsaucoties uz rietumu kultūras postulātiem,nāksies vien saskarties ar ko paralēlu, arī miesiskajā spektrā..
ak vai, arvien konstruktīvāk man ir paust sevi šādā formātā, skrupulizējot vienu prāta augli, nākas atdurties pret astoņkārtējiem tā dzinumiem, tās pašpavairojas, nu lūk, jā..sintēziski saplosīta monāde, neesot jau tā lāga, bet stīgst gurdumā miesas parvilktās delnas, plaksti važoti dusas spārneņos.
manī vītero balteņa neprāts..traukties pret gaismi, tai klusībā neatdziestot.

Comments: Add Your Own.