Jūs tikai iedomājieties, precīzi pirms 2 gadiem, kad, ak, uzsākām jaunu un skaistu dzīvi un ievācāmies šai jaukajā miteklī, es pirmo reizi jo skaudri apjautu, ka nu man katru dienu būs jāgatavo ēst. Ko es tai dienā pratu? Nu izvārīt kartupeļus, uzcept zivju pirkstiņus un izvārīt rīsus :) tā mēs dzīvojām.
Ir pagājuši 2 gadi. Ar skumju skatu un virtuves garaiņu mākoni uz pleca atzīstos, ka varu pagatavot tonnām visdažādākās pārtikas, ceptas, šmorētas, sutinātas, vārītas. Zivju pirkstiņi šai namā nav manīti jau ilgi.
Kā man tas riebjas. Katru vakaru ap plkst.22 stāties pie plīts un šiverēt.
Ak, ja es varētu kļūt par blondu blozgu, kas virtuvē prot tikai pirkstus apdedzināt :)) un gadījumā, ja manas kailās smadzenes skartu tāda nejauša doma kā - ko gan rītdien bērns&aukle māgā liks?- tik acis plikšķinot taujāt - mīļais, tu taču kaut ko pagatovosi?
Nu vai arī variants ir kļūt par vīrieti un ēst gatavošanas procesā iesaistīties, laipni atverot zaļo zirnīšu bundžiņu........
← Previous day | (Calendar) | Next day → |